Śatapatha-Brāhmaṇa, Mādhyaṃdina, 9

9.1.1.[1]

athātaḥ śatarudriyaṃ juhoti | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra rudro devatā

tasmindevā etadamṛtaṃ rūpamuttamamadadhuḥ sa eṣo 'tra dīpyamāno

'tiṣṭhadannamicamānastasmāddevā abibhayuryadvai no 'yaṃ na hiṃsyāditi

9.1.1.[2]

te 'bruvan | annamasmai sambharāma tenainaṃ śamayāmeti tasmā etadannaṃ

samabharañcāntadevatyaṃ tenainamaśamayaṃstadyadetam

devametenāśamayaṃstasmācāntadevatyaṃ śāntadevatyaṃ ha vai

tacatarudriyamityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi

devāstathaivāsminnayametadamṛtaṃ rūpamuttamaṃ dadhāti sa eṣo 'tra

dīpyamānastiṣṭhatyannamicamānastasmā etadannaṃ sambharati śāntadevatyaṃ

tenainaṃ śamayati

9.1.1.[3]

jartilairjuhoti | jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa sarvasmā annāya jāyata

ubhayamvetadannaṃ yajjartilā yacca grāmyaṃ yaccāraṇyaṃ yadaha tilāstena grāmyaṃ

yadakṛṣṭe pacyante tenāraṇyamubhayenaivainametadannena prīṇāti grāmyeṇa

cāraṇyena ca

9.1.1.[4]

arkaparṇena juhoti | annamarko 'nnenaivainametatprīṇāti

9.1.1.[5]

pariśritsu juhoti | agnaya ete yatpariśritastatho hāsyaitā agnimatyevāhutayo hutā

bhavanti

9.1.1.[6]

yadvevaitacatarudriyaṃ juhoti | prajāpatervisrastāddevatā udakrāmaṃstameka eva

devo nājahānmanyureva so 'tinnantarvitato 'tiṣṭhatso 'rodīttasya yānyaśrūṇi

prāskandaṃstānyasminmanyau pratyatiṣṭhantsa eva śataśīrṣā rudraḥ

samabhavatsahasrākṣaḥ śateṣudhiratha yā anyā vipruṣo 'pataṃstā asaṃkhyātā

sahasrāṇīmāṃlokānanuprāviśaṃstadyadruditātsamadrudrāḥ so 'yaṃ śataśīrṣā rudraḥ

sahasrākṣaḥ śateṣudhiradhijyadhanvā pratihitāyī bhīṣayamāṇo

'tiṣṭhadannamicamānastasmāddevā abibhayuḥ

9.1.1.[7]

te prjāpatimabruvan | asmādvai bibhīmo yadvai no 'yaṃ na hiṃsyāditi so

'bravīdannamasmai sambharata tenainaṃ śamayateti tasmā etadannaṃ

samabharañcatarudriyaṃ tenainamaśamayaṃstadyadetaṃ śataśīrṣāṇāṃ

rudrametenāśamayaṃstasmācatadyadetaṃ śataśīrṣāṇāṃ

rudrametenāśamayaṃstasmācataśīrṣarudraśamanīyaṃ śataśīrṣarudraśamanīyaṃ ha

vai tacatarudriyamityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devāstathaivāsmā

ayametadannaṃ sambharati śatarudriyaṃ tenainaṃ śamayati

9.1.1.[8]

gavedhukāsaktubhirjuhoti | yatra vai sā devatā visrastāśayattato gavedhukāḥ

samabhavantsvenaivainametadbhāgena svena rasena prīṇāti

9.1.1.[9]

arkaparṇena juhoti | etasya vai devasyāśayādarkaḥ

samabhavatsvenaivainametadbhāgena svena rasena prīṇāti

9.1.1.[10]

pariśritsu juhoti | lomāni vai pariśrito na vai lomasu viṣaṃ na kiṃ cana

hinastyuttarārdhe 'gnerudaṅ tiṣṭhanjuhotyetasyāṃ ha diśyetasya devasya gṛhāḥ

svāyāmevainametaddiśi prīṇāti svāyāṃ diśyavayajate

9.1.1.[11]

sa vai jānudaghne prathamaṃ svāhākaroti | adha-iva vai tadyajjānudaghnamadha iva

tadyadayaṃ lokastadya imaṃ lokaṃ rudrāḥ prāviśaṃstāṃstatprīṇāti

9.1.1.[12]

atha nābhidaghne | madhyamiva vai tadyannābhidaghnam

madhyamivāntarikṣalokastadye 'ntarikṣalokaṃ rudrāḥ prāviśaṃstāṃstatprīṇāti

9.1.1.[13]

atha mukhadaghna | uparīva vai tadyanmukhadaghnamuparīva tadyadasau

lokastadye 'muṃ lokaṃ rudrāḥ prāviśaṃstāṃstatprīṇāti svāhākāreṇānnaṃ vai svāhākāro

'nnenaivainānetatprīṇāti

9.1.1.[14]

namaste rudra manyava iti | ya evāsmintso 'ntarmanyurvitato 'tiṣṭhattasmā

etannamaskarotyuto ta iṣave namo bāhubhyāmuta te nama itīṣvā ca hi bāhubhyāṃ

ca bhīṣayamāṇo 'tiṣṭhat

9.1.1.[15]

sa eṣa kṣatraṃ devaḥ | yaḥ sa śataśīrṣā samabhavadviśa ima itare ye vipruṅbhyaḥ

samabhavaṃstasmā etasmai kṣatrāyaitā viśa etam purastāduddhāramudaharanya eṣa

prathamo 'nuvākastenainamaprīṇaṃstathaivāsmā ayametam

purastāduddhāramuddharati tenainam prīṇāti tasmādeṣa ekadevatyo bhavati raudra

etaṃ hyetena prīṇāti

9.1.1.[16]

caturdaśaitāni yajūṃṣi bhavanti | trayodaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ prajāpatiścaturdaśaḥ

prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti namo

nama iti yajño vai namo yajñenaivainametannamaskāreṇa namasyati tasmādu ha

nāyajñiyam brūyānnamasta iti yathā hainam brūyādyajñasta iti tādṛktat

9.1.1.[17]

atha dvandvibhyo juhoti | namo 'muṣmai cāmuṣmai ceti tadyathā vai brūyādasau

tvaṃ ca na eṣa ca mā hiṃsiṣṭamityevametadāha natarāṃ hi vidita āmantrito hinasti

9.1.1.[18]

namo hiraṇyabāhave | senānye diśāṃ ca pataye nama ityeṣa eva hiraṇyabāhuḥ

senānīreṣa diśām patistadyatkiṃ cātraikadevatyametameva tena prīṇāti kṣatrameva

tadviśyapibhāgaṃ karoti tasmādyadviśastasminkṣatriyo 'pibhāgo 'tha yā asaṃkhyātā

sahasrāṇīmāṃlokānanuprāviśannetāstā devatā yābhya etajjuhoti

9.1.1.[19]

atha jātebhyo juhoti | etāni ha jātānyete rudrā anupraviviśuryatra yatraite

tadevainānetatprīṇātyatho evaṃ haitāni rudrāṇāṃ jātāni devānāṃ vai vidhāmanu

manuṣyāstasmādu hemāni manuṣyāṇāṃ jātāni yathājātamevainānetatprīṇāti

9.1.1.[20]

teṣāṃ vā ubhayatonamaskārā anye | 'nyataratonamaskārā anye te ha te ghoratarā

aśāntatarā ya ubhayatonamaskārā ubhayata evainānetadyajñena namaskāreṇa

śamayati

9.1.1.[21]

sa vā aśītyāṃ ca svāhākaroti | prathame cānuvāke 'thāśītyāmathāśītyāṃ ca yāni

cordhvāni yajūṃṣyāvatānebhyo 'nnamaśītayo 'nnenaivainānetatprīṇāti

9.1.1.[22]

athaitāni yajūṃṣi japati | namo vaḥ kirikebhya ityetaddhāsya pratijñātatamaṃ dhāma

yathā priyo vā putro hṛdayaṃ vā tasmādyatraitasmāddevācaṅketa

tadetābhirvyāhṛtibhirjuhuyādupa haivaitasya devasya priyaṃ dhāma gacati tatho

hainameṣa devo na hinasti

9.1.1.[23]

namo vaḥ kirikebhya iti | ete hīdaṃ sarvaṃ kurvanti devānāṃ hṛdayebhya

ityagnirvāyurāditya etāni ha tāni devānāṃ hṛdayāni namo vicinvatkebhya ityete hīdaṃ

sarvaṃ vicinvanti namo vikṣiṇatkebhya ityete vai taṃ vikṣiṇanti yaṃ vicikṣīṣanti

nama ānirhatebhya ityete hyebhyo lokebhyo 'nirhatāḥ

9.1.1.[24]

athottārāṇi japati | drāpe andhasaspata ityeṣa vai drāpireṣa vai taṃ drā payati yaṃ

didrāpayiṣatyandhasaspata iti somasya pata ityetaddaridra nīlalohiteti nāmāni

cāsyaitāni rūpāṇi ca nāmagrāhamevainametatprīṇātyāsām prajānāmeṣām paśūnām

mā

bhermā roṅno ca naḥ kiṃ canāmamaditi yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.1.1.[25]

sa eṣa kṣatraṃ devaḥ | tasmā etasmai kṣatrāyaitā viśo 'mum

purastāduddhāramudaharanyo 'sau prathamo 'nuvāko 'thāsmā

etamupariṣṭāduddhāramudaharaṃstenainamaprīṇaṃstathaivāsmā

ayametamupariṣṭāduddhāramuddharati tenainam prīṇāti tasmādapyeṣa ekadevatyo

bhavati raudra evaitaṃ hyevaitenaprīṇāti

9.1.1.[26]

saptaitāni yajūṃṣi bhavanti | saptacitiko 'gniḥ sapta 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

tānyubhayānyekaviṃśatiḥ sampadyante dvādaśa māsāḥ pañca 'rtavastraya ime lokā

asāvāditya ekaviṃśa etāmabhisampadam

9.1.1.[27]

athāvatānānjuhoti | etadvā enāndevā etenānnena

prītvāthaiṣāmetairavatānairdhanūṃṣyavātanvaṃstathaivainānayametadetenānnena

prītvāthaiṣāmetairavatānairdhanūṃṣyavatanoti na hyavatatena dhanuṣā kaṃ cana

hinasti

9.1.1.[28]

tadvai sahasrayojana iti | etaddha paramaṃ dūraṃ yatsahasrayojanaṃ tadyadeva

paramaṃ dūraṃ tadevaiṣāmetaddhanūṃṣyavatanoti

9.1.1.[29]

yadvevāha sahasrayojana iti | ayamagniḥ sahasrayojanaṃ na hyetasmāditi

netyanyatparamasti tadyadagnau juhoti tadevaiṣāṃ sahasrayojane dhanūṃṣyavatanoti

9.1.1.[30]

asaṃkhyātā sahasrāṇi | asmiṃnmahatyarṇava iti yatra-yatra te

tadevaiṣāmetaddhanūṃṣyavatanoti

9.1.1.[31]

daśaitānavatānānjuhoti | daśākṣarā virāḍvirāḍagnirdaśa diśo diśo 'gnirdaśa prāṇāḥ

prāṇā agniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaiṣāmetaddhanūṃṣyavatanoti

9.1.1.[32]

atha pratyavarohānjuhoti | etadvā etadimāṃlokānita ūrdhvo rohati sa sa parāṅiva roha

iyamu vai pratiṣṭhā te devā imām pratiṣṭhāmabhipratyāyaṃstathaivaitadyajamāva

imām pratiṣṭhāmabhipratyaiti

9.1.1.[33]

yadveva pratyavarohati | etadvā enānetatprīṇannanvavaiti tata

evaitadātmānamapoddharate jāvātvai tathā hānenātmanā sarvamāyureti

9.1.1.[34]

yadveva pratyavarohati | etadvā etadetānrudrānita ūrdhvānprīṇāti tānpunaramuto

'rvācaḥ

9.1.1.[35]

nano 'stu rudrebhyo ye divīti | tadye 'muṣmiṃloke rudrāstebhya etannamaskaroti

yeṣāṃ varṣamiṣava iti varṣaṃ ha teṣāmiṣavā varṣeṇa ha te hiṃsanti yaṃ

jihiṃsiṣanti

9.1.1.[36]

namo 'stu rudrebhyo ye 'ntarikṣa iti | tadye 'ntarikṣaloke rudrāstebhya

etannamaskaroti yeṣāṃ vāta iṣava iti vāto ha teṣāmiṣavo vātena ha te hiṃsanti yaṃ

jihiṃsiṣanti

9.1.1.[37]

namo 'stu rudrebhyo ye pṛthivyāmiti | tadye 'smiṃloke rudrāstebhya etannamaskaroti

yeṣāmannamiṣava ityannaṃ ha teṣāmiṣavo 'nnena ha te hiṃsanti yaṃ jihiṃsiṣanti

9.1.1.[38]

tebhyo daśa prācīḥ | daśa dakṣiṇā daśa pratīcīrdaśodīcīrdaśordhvā iti daśākṣarā

virāḍvirāḍagnirdaśa diśo diśo 'gnirdaśa prāṇāḥ prāṇā agniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivainānetadannena prīṇāti

9.1.1.[39]

yadvevāha daśa-daśeti | daśa vā añjaleraṅgulayo diśi-diśyevaibhya etadañjaliṃ karoti

tasmādu haitadbhīto 'ñjaliṃ karoti tebhyo namo astviti tebhya eva namaskaroti te no

mṛḍayantviti ta evāsmai mṛḍayanti te yaṃ dviṣmo yaśca no dveṣṭi tameṣāṃ jambhe

dadhma iti yameva dveṣṭi yaścainaṃ dveṣṭi tameṣāṃ jambhe dadhātyamumeṣāṃ

jambhe dadhāmīti ha brūyādyaṃ dviṣyāttato 'ha tasminna punarastyapi tannādriyeta

svayaṃnirdiṣṭo hyeva sa yamevaṃviddveṣṭi

9.1.1.[40]

triṣkṛtvaḥ pratyavarohati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainānetadannena prīṇāti svāhākāreṇānnaṃ vai svāhākāro

'nnenaivainānetatprīṇāti tririti ūrdhvo rohati tatṣaṭ tasyokto bandhuḥ

9.1.1.[41]

yadveva triṣkṛtvaḥ pratyavarohati | trirhi kṛtva ūrdhvo rohati tadyāvatkṛtva ūrdhvo

rohati tāvatkṛtvaḥ pratyavarohati

9.1.1.[42]

atha tadarkaparṇaṃ cātvāle prāsyati | etadvā enenaitadraudraṃ karma karoti

tadetadaśāntaṃ tadetattiraḥ karoti nedidamaśāntaṃ

kaścidabhitiṣṭhāttannenddhinasaditi tasmāccātvāle yadveva cātvāle 'gnireṣa

yaccātvālastatho hainadeṣo 'gniḥ saṃdahatyathātaḥ sampadeva

9.1.1.[43]

tadāhuḥ | kathamasyaitacatarudriyaṃ saṃvatsaramagnimāpnoti kathaṃ

saṃvatsareṇāgninā sampadyata iti ṣaṣṭiśca ha vai trīṇi ca śatānyetacatarudriyamatha

triṃśadatha pañcatriṃśattato yāni ṣaṣṭiśca trīṇi ca śatāni tāvanti saṃvatsarasyāhāni

tatsaṃvatsarasyāhānyāpnotyatha yāni triṃśattraṃśanmāsasya rātrayastanmāsasya

rātrīrāpnoti tadubhayāni saṃvatsarasyāhorātrāṇyāpnotyatha yāni pañcatriṃśatsa

trayodaśo māsaḥ sa ātmā triṃśadātmā pratiṣṭhā dve prāṇā dve śira eva

pañcatriṃśametāvānvai saṃvatsara evamu hāsyaitacatarudriyaṃ

saṃvatsaramagnimāpnotyevaṃ saṃvatsareṇāgninā sampadyata etāvatsa u vai śāṇḍile

'gnau madhyato yajuṣmatya iṣṭakā upadhīyante 'gnayo haite pṛthagyadetā iṣṭakā

evamu hāsyaite 'gnayaḥ pṛthakśatarudriyeṇābhihutā bhavanti

9.1.1.[44]

tadāhuḥ | kathamasyaitacatarudriyam mahadukthamāpnoti katham mahatokthena

sampadyata iti yānyamūni pañcaviṃśatiryajūṃṣyabhito 'śītīḥ sa pañcaviṃśa ātmā yatra

vā ātmā tadeva śirastatpakṣapucānyatha yā aśītayaḥ saivāśītīnāmāptiraśītibhirhi

mahadukthamākhyāyate 'tha yadūrdhvamaśītibhyo yadevādo mahata

ukthasyordhvamaśītibhya etadasya tadevamu hāsyaitacatarudriyam

mahadukthamāpnotyevam mahatokthena sampadyate

9.1.2.[1]

athainamataḥ pariṣiścati | etadvā enaṃ devāḥ śatarudriyeṇa

śamayitvāthainametadbhūya evāśamayaṃstathaivainamevametacatarudriyeṇa

śamayitvāthainametadbhūya eva śamayati

9.1.2.[2]

adbhiḥ pariṣiñcati | śāntirvā āpaḥ śamayatyevainametatsarvataḥ pariṣiñcati sarvata

evainametacamayati triṣkṛtvaḥ pariṣiñcati trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametacamayati

9.1.2.[3]

yadvevainam pariṣiñcati | ime vai lokā eṣo 'gnirimāṃstallokānadbhiḥ paritanoti

samudreṇa haināṃstatparitanoti sarvatastasmādimāṃlokāntsarvataḥ samudraḥ paryeti

dakṣiṇāvṛttasmādimāṃlokāndakṣiṇāvṛtsamudraḥ paryeti

9.1.2.[4]

agnītpariṣiñcati | agnireṣa yadāgnīdhro no vā ātmātmānaṃ hinastyahiṃsāyā aśmano

'dhyaśmano hyāpaḥ prabhavanti nikakṣānnikakṣāddhyāpaḥ prabhavanti

dakṣiṇānnikakṣāddakṣiṇāddhi nikakṣādāpaḥ prabhavanti

9.1.2.[5]

aśmannūrjam parvate śiśriyāṇāmiti | aśmani vā eṣorkparvateṣu śritā yadāpo 'dbhya

oṣadhībhyo vanaspatibhyo adhi sambhṛtam paya ityetasmāddhyetatsarvasmādadhi

sambhṛtam payastāṃ na iṣamūrjaṃ dhatta marutaḥ saṃrarāṇā iti maruto vai

varṣasyeśate 'śmaṃste kṣuditi nidadhāti tadaśmani kṣudhaṃ dadhāti

tasmādaśmānādyo 'tho sthiro vā aśmā sthirā kṣutsthira eva tatsthiraṃ dadhāti mayi

ta ūrgityapādatte tadātmannūrjaṃ dhatte tathā dvitīyaṃ tathā tṛtīyam

9.1.2.[6]

nidhāyodaharaṇaṃ trirvipalyayate | etadvā enametallaghūyatīva yadenaṃ samantam

paryeti tasmā evaitannihnute 'hiṃsāyai

9.1.2.[7]

yadveva vipalyayate | etadvā enametadanvavaiti tata evaitadātmānamapoddharate

jīvātvai tatho hānenātmanā sarvamāyureti

9.1.2.[8]

trirvipalyayate | trirhi kṛtvaḥ paryeti tadyāvatkṛtvaḥ paryeti tāvatkṛtvo vipalyayate

9.1.2.[9]

atha tamaśmānamudaharaṇe 'vadhāya | etāṃ diśaṃ harantyeṣā vai nairṛtī

diṅnairṛtyāmeva taddiśi śucaṃ dadhāti

9.1.2.[10]

etadvā enaṃ devāḥ | śatarudriyeṇa cādbhiśca śamayitvāthāsyaitena śucam

pāpmānamapāghnaṃstathaivainamayametacatarudriyeṇa cādbhiśca

śamayitvāthāsyaitena śucam pāpmānamapahanti

9.1.2.[11]

bāhyenāgniṃ harati | ime vai lokā eṣo 'gnirebhyastallokebhyo bahirdhā śucaṃ dadhāti

bahirvedīyaṃ vai vedirasyai tadbahirdhā śucaṃ dadhāti

9.1.2.[12]

sa vederdakṣiṇāyāṃ śroṇau | prāṅ tiṣṭhandakṣiṇā nirasyati yaṃ dviṣmastaṃ te

śugṛcatviti yameva dveṣṭi tamasya śugṛcatyamuṃ te śugṛcatviti ha brūyādyaṃ

dviṣyāttato ha tasminna punarastyapi tannādriyeta svayaṃnirdiṣṭo hyeva sa

yamevaṃviddveṣṭi yadi na bhidyeta bhittavai brūyādyadā hyeva sa bhidyate 'tha taṃ

śugṛcati yaṃ dveṣṭyapratīkṣamāyantyapratīkṣameva tacucam pāpmānaṃ jahati

9.1.2.[13]

pratyetyeṣṭakā dhenūḥ kurute | etadvā enaṃ devāḥ śatarudriyeṇa cādbhiśca śamayitvā

śucamasya pāpmānamapahatya pratyetyeṣṭakā dhenūrakurvata

tathaivainamayametacatarudriyeṇa cādbhiśca śamayitvā śucamasya

pāpmānamapahatya pratyetyeṣṭakā dhenūḥ kurute

9.1.2.[14]

āsīnaḥ kurvītetyu haika āhuḥ | āsīno vai dhenuṃ dogdhīti tiṣṭhaṃstveva kurvīteme

vai lokā eṣo 'gnistiṣṭhantīva vā ime lokā atho tiṣṭhanvai vīryavattaraḥ

9.1.2.[15]

udaṅ prāṅ tiṣṭhan | purastādvā eṣā pratīcī yajamānaṃ dhenurupatiṣṭhate dakṣiṇato

vai pratīcīṃ dhenuṃ tiṣṭhantīsupasīdanti

9.1.2.[16]

sa yatrābhyāpnoti | tadabhimṛśyaitadyajurjapatīmā me agna iṣṭakā dhenavaḥ

santvityagnirhaitāsāṃ dhenukaraṇasyeṣṭe tasmādetāvatīnāṃ

devatānāmagnimevāmantrayata ekā ca daśa cāntaśca parārdhaścetyeṣa hāvarārdhyo

bhūmā yadekā ca daśa cātha haiṣa parārdhyo bhūmā yadantaśca

parārdhaścāvarārdhataścaivainā etatparārdhataśca parigṛhya devā dhenūrukurvata

tathaivainā ayametadavarārdhataścaiva parārdhataśca parigṛhya dhenūḥ kurute

tasmādapi nādriyeta bahvīḥ kartumamutra vā eṣa etā brahmaṇā yajuṣā bahvīḥ

kurute 'tha yatsaṃtanoti kāmāneva tatsaṃtanoti

9.1.2.[17]

yadveveṣṭakā dhenūḥ kurute | vāgvā ayamagnirvācā hi citaḥ sa yadāhaikā ca daśa

cāntaśca parārdhaśceti vāgvā ekā vāgdaśa vāganto vākparārdho vācameva taddevā

dhenumakurvata tathaivaitadyajamāno vācameva dhenuṃ kurute 'tha yatsaṃtanoti

vācameva tatsaṃtanotyetā me agna iṣṭakā dhenavaḥ santvamutrāmuṣmiṃloka

ityetadvā enā asmiṃloke dhenūḥ kurute 'thainā etadamuṣmiṃloke dhenūḥ kurute

tatho hainametā ubhayorlokayorbhuñjantyasmiṃścāmuṣmiṃśca

9.1.2.[18]

ṛtava stheti | ṛtavo hyetā ṛtāvṛdha iti satyavṛdha ityetadṛtuṣvā stha ṛtāvṛdha

ityahorātrāṇi vā iṣṭakā ṛtuṣu vā ahorātrāṇi tiṣṭhanti ghṛtaścuto madhuścuta iti

tadenā ghṛtaścutaśca madhuścutaśca kurute

9.1.2.[19]

virājo nāmeti | etadvai devā etā iṣṭakā nāmabhirupāhvayanti yathā-yathainā

etadācakṣate tā enānabhyupāvartantātha lokampṛṇā eva parācyastasthurahitanāmnyo

nimemihatyastā virājo nāmākurvata tā enānabhyupāvartanta tasmāddaśa-daśeṣṭakā

upadhāya lokampṛṇayābhimantrayate tadenā virāvaḥ kurute daśākṣarā hi virāṭ

kāmadudhā akṣīyamāṇā iti tadenāḥ kāmadudhā akṣīyamāṇāḥ kurute

9.1.2.[20]

athainaṃ vikarṣati | maṇḍūkenāvakayā vetasaśākhayaitadvā enaṃ devāḥ śatarudriyeṇa

cādbhiśca śamayitvā śucamasya pāpmānamapahatyāthainametadbhūya

evāśamayaṃstathaivainamayametacatarudriyeṇa cādbhiśca śamayitvā śucamasya

pāpmānamahatyāthainametadbhūya eva śamayati sarvato vikarṣati sarvata

evainametacamayati

9.1.2.[21]

yadvevainaṃ vikarṣati | etadvai yatraitam prāṇā ṛṣayo 'gre 'gniṃ

samaskurvaṃstamadbhiravokṣaṃstā āpaḥ samaskandaṃste maṇḍūkā abhavan

9.1.2.[22]

tāḥ prajāpatimabruvan | yadvai naḥ kamabhūdavāktadagāditi so 'bravīdeṣa va etasya

vanaspatirvettviti vettu saṃvettu so 'ha vai taṃ vetasa ityācakṣate paro 'kṣam paro

'kṣakāmā hi devā atha yadabruvannavāṅtaḥ kamagāditi tā avākkā abhavannavākkā

ha vai tā avakā ityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devāstā haitāstrayya āpo

yanmaṇḍūko 'vakā vetasaśākhaitābhirevainametattrayībhiradbhiḥ śamayati

9.1.2.[23]

yadvevainaṃ vikarṣati | jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa sarvasmā annāya jāyate

sarvamvetadannaṃ yanmaṇḍūko 'vakā vetasaśākhā paśavaśca hyetā āpaśca

vanaspatayaśca sarveṇai vainametadannena prīṇāti

9.1.2.[24]

maṇḍūkena paśūnām | tasmānmaṇḍūkaḥ paśūnāmanupajīvanīyatamo yātayāmā hi so

'vakābhirapāṃ tasmādavakā apāmanupajīvanīyatamā yātayāmnyo hi tā vetasena

vanaspatīnāṃ tasmādvetaso vanaspatīnāmanupajīvanīyatamo yātayāmā hi saḥ

9.1.2.[25]

tāni vaṃśe prabadhya | dakṣiṇārdhenāgnerantareṇa pariśritaḥ prāgagre vikarṣati

samudrasya tvāvakayāgne parivyayāmasi pāvako asmabhyaṃ śivo bhaveti

samudriyābhistvādbhiḥ śamayāma ityetat

9.1.2.[26]

atha jaghanārdhenodak | himasya tvā jarāyuṇāgne parivyayāmasi pāvako asmabhyaṃ

śivo bhaveti yadvai śītasya praśītaṃ taddhimasya jarāyu śītasya tvā praśītena

śamayāma ityetat

9.1.2.[27]

athottarārdhena prāk | upa jmannupa vetase 'vatara nadīṣvā agne pittamapāmasi

maṇḍūki tābhirāgahi semaṃ no yajñam pāvakavarṇaṃ śivaṃ kṛdhīti yathaiva

yajustathā bandhuḥ

9.1.2.[28]

atha pūrvārdhena dakṣiṇā | apāmidaṃ nyayanaṃ samudrasya niveśanam anyāṃste

asmattapantu hetayaḥ pāvako asmabhyaṃ śivo bhaveti yathaiva yajustathā

bandhurityagre vikarṣatyatheti athetyatheti taddakṣiṇāvṛttaddhi devatrā

9.1.2.[29]

ātmānamagre vikarṣati | ātmā hyevāgre sambhavataḥ sambhavatyatha dakṣiṇam

pakṣamatha pucamathottaraṃ taddakṣiṇāvṛttaddhi devatrā

9.1.2.[30]

abhyātmam pakṣapucāni vikarṣati | abhyātmameva tacāntiṃ dhatte

purastādarvākparastādeva tadarvācīṃ śāntiṃ dhatte 'gne pāvaka rociṣeti dakṣiṇam

pakṣaṃ sa naḥ pāvaka dīdiva iti pucam pāvakayā yaścitayantyā kṛpetyuttaram

pāvakam pāvakamiti yadvai śivaṃ śāntaṃ tatpāvakaṃ śamayatyevainametat

9.1.2.[31]

saptabhirvikarṣati | saptacitiko 'gniḥ sapta 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadvikarṣati taṃ vaṃśamutkarenyasya

9.1.2.[32]

athainaṃ sāmabhiḥ parigāyati | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtastasmindevā etadamṛtaṃ

rūpamuttamamadadhustathaivāsminnayametadamṛtaṃ rūpamuttamaṃ dadhāti sāmāni

bhavanti prāṇā vai sāmānyamṛtamu vai prāṇā amṛtamevāsminnetadrūpamuttamaṃ

dadhāti sarvataḥ parigāyati sarvata evāsminnetadamṛtaṃ rūpamuttamaṃ dadhāti

9.1.2.[33]

yadvevainaṃ sāmabhiḥ parigāyati | etadvai devā

akāmayantānasthikamimamamṛtamātmānaṃ kurvīmahīti te 'bruvannupa tajjānīta

yathemamātmānamanasthikamamṛtaṃ karavāmahā iti te 'bruvaṃścetayadhvamiti

citimicateti vāva tadabruvaṃstadicata yathemamātmānamanasthikamamṛtaṃ

karavāmahā iti

9.1.2.[34]

te cetayamānāḥ | etāni sāmānyapaśyaṃstairenam

paryagāyaṃstairetamātmānamanasthikamamṛtamakurvata tathaivaitadyajamāno

yadenaṃ sāmabhiḥ parigāyatyetamevaitadātmānamanasthikamamṛtaṃ kurute sarvataḥ

parigāyati sarvata evaitadetamātmānamanasthikamamṛtaṃ kurute tiṣṭhangāyati

tiṣṭhantīva vā ime lokā atho tiṣṭhanvai vīryavattaro hiṅkṛtya gāyati tatra hi sarvaṃ

kṛtsnaṃ sāma bhavati

9.1.2.[35]

gāyatram purastādgāyati | agnirvai gāyatramagnimevāsyaitaciraḥ karotyatho śira

evāsyaitadanasthikamamṛtaṃ karoti

9.1.2.[36]

rathantaraṃ dakṣiṇe pakṣe | iyaṃ vai rathantaramiyamu vā eṣāṃ lokānāṃ rasatamo

'syāṃ hīme sarve rasā rasaṃtamaṃ ha vai tadrathantaramityācakṣate paro 'kṣam

paro 'kṣakāmā hi devā imāmevāsyaitaddakṣiṇam pakṣaṃ karotyatho

dakṣiṇamevāsyaitatpakṣamanasthikamamṛtaṃ karoti

9.1.2.[37]

bṛhaduttare pakṣe | dyaurvai bṛhaddyaurhi barhiṣṭhā divamevāsyaitaduttaram

pakṣaṃ karotyatho uttaramevāsyaitatpakṣamanasthikamamṛtaṃ karoti

9.1.2.[38]

vāmadevyamātman | prāṇo vai vāmadevyaṃ vāyuru prāṇaḥ sarveṣāmu haiṣa

devānāmātmā yadvāyurvāyumevāsyaitadātmānaṃ karotyatho

ātmānamevāsyaitadanasthikamamṛtaṃ karoti

9.1.2.[39]

yajñāyajñiyam pucam | candramā vai yajñāyajñiyaṃ yo hi kaśca yajñaḥ saṃtiṣṭhata

etameva tasyāhutīnāṃ raso 'pyeti tadyadetaṃ yajño-yajño 'pyeti tasmāccandramā

yajñāyajñiyaṃ candramasamevāsyaitatpucaṃ karotyatho

pucamevāsyaitadanasthikamamṛtaṃ karoti

9.1.2.[40]

atha prajāpaterhṛdayaṃ gāyati | asau vā ādityo hṛdayaṃ ślakṣṇa eṣa ślakṣṇaṃ

hṛdayam parimaṇḍala eṣa parimaṇḍalaṃ hṛdayamātmangāyatyātmanhi hṛdayaṃ

nikakṣe nikakṣe hi hṛdayaṃ dakṣiṇe nikakṣe 'to hi hṛdayaṃ nedīya

ādityamevāsyaitaddhṛdayaṃ karotyatho hṛdayamevāsyaitadanasthikamamṛtaṃ karoti

9.1.2.[41]

prajāsu ca prajāpatau ca gāyati | tadyatprajāsu gāyati tatprajāsu hṛdayaṃ dadhātyatha

yatprajāpatau gāyati tadagnau hṛdayaṃ dadhāti

9.1.2.[42]

yadveva prajāsu ca prajāpatau ca gāyati | ayaṃ vā agniḥ prajāśca prajāpatiśca

tadyadagnau gāyati tadeva prajāsu ca prajāpatau ca hṛdayaṃ dadhāti

9.1.2.[43]

tā haitā amṛteṣṭakāḥ | tāuttamā upadadhātyamṛtaṃ tadasya sarvasyottamaṃ dadhāti

tasmādasya sarvasyāmṛtamuttamaṃ nānyo 'dhvaryorgāyediṣṭakā vā etā vicito ha

syādyadanyo 'dhvaryorgāyet

9.2.1.[1]

upavasathīye 'hanprātarudita āditye | vācaṃ visṛjate vācaṃ visṛjya pañcagṛhītamājyaṃ

gṛhṇīte tatra pañca hiraṇyaśakalānprāsyatyathaitattrayaṃ samāsiktam bhavati dadhi

madhu ghṛtam pātryāṃ vā sthālyāṃ vorubilyāṃ tadupariṣṭāddarbhamuṣṭiṃ nidadhāti

9.2.1.[2]

athāgnimārohati | namaste harase śociṣe namaste astvarciṣa ityatraiṣa sarvo 'gniḥ

saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra tasmā alaṃ yaddhiṃsyādyaṃ jihiṃsiṣedyamu vā eṣa hinasti

harasā vainaṃ śociṣā vārciṣā vā hinasti tatho hainameṣa etairna hinastyanyāṃste

asmattapantu hetayaḥ pāvako asmabhyaṃ śivo bhaveti yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.2.1.[3]

āruhyāgniṃ svayamātṛṇāṃ vyāghārayati | ājyena pañcagṛhītena tasyokto bandhuḥ

9.2.1.[4]

svayamātṛṇāṃ vyāghārayati | prāṇaḥ svayamātṛṇā prāṇe tadannaṃ dadhāti

9.2.1.[5]

yadveva svayamātṛṇāṃ vyāghārayati | uttaravedirhaiṣāgneratha yāmamūm pūrvāṃ

vyāghārayatyadhvarasya sātha haiṣāgnestāmetadvyāghārayati

9.2.1.[6]

paśyaṃstatra hiraṇyaṃ vyāghārayati | pratyakṣaṃ vai tadyatpaśyati pratyakṣaṃ

sottaravediḥ prāstā eveha bhavanti paro 'kṣaṃ vai tadyatprāstāḥ paro

'kṣamiyamuttaravediḥ

9.2.1.[7]

svāhākāreṇa tāṃ vyāghārayati | pratyakṣaṃ vai tadyatsvāhākāraḥ pratyakṣaṃ

sottaravedirveṭkāreṇemām paro 'kṣaṃ vai tadyadveṭkāraḥ paro

'kṣamiyamuttaravedirājyenājyena hyuttaravediṃ vyāghārayanti pañcagṛhītena

pañcagṛhītena hyuttaravediṃ vyāghārayanti vyatihāraṃ vyatihāraṃ hyuttaravediṃ

vyāghārayanti

9.2.1.[8]

nṛṣade veḍiti | prāṇo vai nṛṣanmanuṣyā narastadyo 'yam manuṣyeṣu prāṇo

'gnistametatprīṇātyapsuṣade veḍiti yo 'psvagnistametatprīṇāti bahirṣade veḍiti ya

oṣadhiṣvagnistametatprīṇāti vanasade veḍiti yo vanaspatiṣvagnistametatprīṇāti

svarvide veḍityayamagniḥ svarvidimamevaitadagnim prīṇāti

9.2.1.[9]

yadvevāha | nṛṣade veḍapsuṣade veḍityasyaivaitānyagnernāmāni tānyetatprīṇāti tāni

haviṣā devatāṃ karoti yasyai vai devatāyai havirgṛhyate sā devatā na sā yasyai na

gṛhyate 'tho etānevaitadagnīnasminnagnau nāmagrāhaṃ dadhāti

9.2.1.[10]

pañcaitā āhutīrjuhoti | pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtava saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prāṇāti

9.2.1.[11]

athainaṃ samukṣati | dadhnā madhunā ghṛtena jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa

sarvasmā annāya jāyate sarvamvetadannaṃ yaddadhi madhu gṛtaṃ

sarveṇaivainametadannena prīṇāti sarvataḥ samukṣati sarvata

evainametatsarveṇānnena prīṇāti

9.2.1.[12]

yadvevainaṃ samukṣati | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtastasmindevā

etadrūpamuttamamadadhustathaivāsminnayametadrūpamuttamaṃ dadhātyannaṃ vai

rūpametadu paramamannaṃ yaddadhi madhu gṛtaṃ tadyadeva paramaṃ rūpaṃ

tadasminnetaduttamaṃ dadhāti sarvataḥ samukṣatyapi bāhyena pariṣritaḥ sarvata

evāsminnetadrūpamuttamaṃ dadhāti darbhaiste hi śuddhā medhyā agrairagraṃ hi

devānām

9.2.1.[13]

yadvevainaṃ samukṣati | etadvai yatraitam prāṇā ṛṣayo 'gre 'gniṃ

samaskurvaṃstadasminnado 'mum purastādbhāgamakurvatādaḥ

sajūrabdīyamathāsminnetaṃ saṃcita upariṣṭādbhāgamakurvata tadyatsamukṣati ya

evāsmiṃste prāṇā ṛṣayaḥ sacita upariṣṭādbhāgamakurvata tānevaitatprīṇāti dadhnā

madhunā ghṛtena tasyokto bandhuḥ

9.2.1.[14]

ye devā devānām | yajñiyā yajñiyānāmiti devā hyete devānāṃ yajñiyā u yajñiyānāṃ

saṃvatsarīṇamupa bhāgamāsata iti saṃvatsarīṇaṃ hyeta etam bhāgamupāsate 'hutādo

haviṣo yajñe asminnityahutādo hi prāṇāḥ svayam pibantu madhuno ghṛtasyeti

svayamasya pibantu madhunaśca ghṛtasya cetyetat

9.2.1.[15]

ye devā deveṣu | adhi devatvamāyanniti devā hyete deveṣadhi devatvamāyanye

brahmaṇaḥ puraetāro asyetyayamagnirbrahma tasyaite puraetāro yebhyo na ṛte pavate

dhāma kiṃ caneti na hi prāṇebhya ṛte pavate dhāma kiṃ cana na te divo na pṛthivyā

adhi snuṣviti naiva te divi na pṛthivyāṃ yadeva prāṇabhṛttasmiṃsta ityetat

9.2.1.[16]

dvābhyāṃ samukṣati | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsamukṣati

9.2.1.[17]

atha pratyavarohati | prāṇadā apānadā iti sarve haite prāṇā yo 'yamagniścitaḥ sa

yadetāmatrātmanaḥ paridāṃ na vadetātra haivāsyaiṣa prāṇānvṛñjītātha

yadetāmatrātmanaḥ paridāṃ vadate tatho hāsyaiṣa prāṇānna vṛṅkte prāṇadā apānadā

vyānadā varcodā varivodā ityetaddā me 'sītyevaitadāhānyāṃste asmattapantu hetayaḥ

pāvako asmabhyaṃ śivo bhaveti yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.2.1.[18]

pratyetya pravargyopasadbhyām pracarati | pravargyopasadbhyām pracaryāthāsmai

vrataṃ vārdhavrataṃ vā prayacatyatha pravargyopasadbhyāmatha

pravargyamutsādayatyāptvā taṃ kāmaṃ yasmai kāmāyainam pravṛṇakti

9.2.1.[19]

taṃ vai pariṣyanda utsādayet | tapto vā eṣa śuśucāno bhavati taṃ

yadasyāmutsādayedimāmasya śugṛcedyadapsūtsādayedapo 'sya śugṛcedatha

yatpariṣyanda utsādayati tatho ha naivāpo hinasti nemāṃ yadahāpsu na prāsyati

tenāpo na hinastyatha yatsamantamāpaḥ pariyanti śāntirvā āpasteno imāṃ na hinasti

tasmātpariṣyanda utsādayet

9.2.1.[20]

agnau tvevotsādayet | ime vai lokā eṣo 'gnirāpaḥ pariśritastaṃ yadagnā utsādayati

tadevainam pariṣyanda utsādayati

9.2.1.[21]

yadvevāgnā utsādayati | ime vai lokā eṣo 'gniragnirvāyurādityastadete pravargyāḥ sa

yadanyatrāgnerutsādayedetāṃstaddevānbahirdhaibhyo lokebhyo dadhyādatha yadagnā

utsādayatyetānevaitaddevāneṣu lokeṣu dadhāti

9.2.1.[22]

yadvevāgnā utsādayati | śira etadyajñasya yatpravargya ātmāyamagniścitaḥ sa

yadanyatrāgnerutsādayedbahirdhāsmāciro dadhyādatha yadagnā

utsādayatyātmānamevāsyaitatsaṃskṛtya śiraḥ pratidadhāti

9.2.1.[23]

svayamātṛṇayā saṃspṛṣṭam prathamam pravargyamutsādayati | prāṇaḥ svayamātṛṇā

śiraḥ pravargya ātmāyamagniścitaḥ śiraśca tadātmānaṃ ca prāṇena saṃtanoti

saṃdadhātyutsādya pravargyaṃ yathā tasyotsādanam

9.2.2.[1]

pratyetyāgnim prahariṣyan | āhutīśca juhoti samidhaścādadhātyetadvā enaṃ devā

eṣyantam purastādannenāprīṇannāhutibhiśca samidbhiśca

tathaivainamayametadeṣyantam purastādannena prīṇātyāhutibhiśca samidbhiśca sa

vai pañcagṛhītaṃ gṛhṇīte tasyokto bandhuḥ

9.2.2.[2]

atha ṣoḍaśagṛhītaṃ gṛhṇīte | ṣoḍaśakalaḥ prajāpatiḥ

prajāpatiragnirātmasammitenaivainametadannena prīṇāti yadu vā

ātmasammitamannaṃ tadavati tanna hinasti yadbhūyo hinasti tadyatkanīyo na

tadavati samānyāṃ sruci gṛhṇīte samāno hi sa yametatprīṇāti vaiśvakarmaṇābhyāṃ

juhoti viśvakarmāyamagnistamevaitatprīṇāti tisra āhutīrjuhoti

trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

9.2.2.[3]

atha samidha ādadhāti | yathā tarpayitvā pariveviṣyāttādṛktadaudumbaryo

bhavantyūrgvai rasa udumbara ūrjaivainametadrasena prīṇātyārdrā bhavantyetadvai

vanaspatīnāmanārtaṃ jīvaṃ yadārdraṃ tadyadeva vanaspatīnāmanārtaṃ jīvaṃ

tenainametatprīṇāti ghṛte nyuttā bhavantyāgneyaṃ vai ghṛtaṃ

svenaivainametadbhāgena svena rasena prīṇāti sarvāṃ rātriṃ vasanti tatra hi tā rasena

sampadyante tisraḥ samidha ādadhāti trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadannena prīṇāti

9.2.2.[4]

yadvevaitā āhutīrjuhoti | etadvā enaṃ devā eṣyanta purastādannena

samaskurvannetābhirāhutibhistathaivainamayametadeṣyantam purastādannena

saṃskarotyetābhirāhutibhiḥ

9.2.2.[5]

sa vai pañcagṛhītaṃ gṛhṇīte | pañcadhāvihito vā ayaṃ śīrṣanprāṇo mano vāk

prāṇaścakṣuḥ śrotrametamevāsminnetatpañcadhāvihitaṃ śīrṣanprāṇaṃ

dadhātyagnistigmena śociṣeti tigmavatyā śira evāsyaitayā saṃśyati tigmatāyai

9.2.2.[6]

atha ṣoḍaśagṛhītaṃ gṛhṇīte | aṣṭau prāṇā aṣṭāvaṅgānyetāmabhisampadaṃ samānyāṃ

sruci gṛhṇīte samāne hyevātmannaṅgāni ca prāṇāśca bhavanti nānā

juhotyaṅgebhyaśca

tatprāṇebhyaśca vidhṛtiṃ karoti vaiśvakarmaṇābhyāṃ juhoti

viśvakarmāyamagnistamevaitatsaṃskaroti tisra āhutīrjuhoti

trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena saṃskaroti

saptadaśabhirṛgbhiḥ saptadaśaḥ prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānāgniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsaṃskarotyekaviṃśatigṛhītena dvādaśa māsāḥ pañca 'rtavastraya ime

lokā asāvāditya ekaviṃśa etāmabhisampadam

9.2.2.[7]

yadvevaitāḥ samidha ādadhāti | etadvā enaṃ devāḥ sarvaṃ kṛtsnaṃ

saṃskṛtyāthainametenānnenāprīṇannetābhiḥ samidbhistathaivainamayametatsarvaṃ

kṛtsnaṃ saṃskṛtyāthainametenānnena prīṇātyetābhiḥ samidbhiraudumbaryo

bhavantyārdrā ghṛte nyuttā sarvāṃ rātriṃ vasanti tasyokto bandhurudenamuttarāṃ

nayendremam pratarāṃ naya yasya kurmo gṛhe haviriti yathā yajustathā

bandhustisraḥ samidha ādadhāti trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadannena prīṇāti tisa āhutīrjuhoti tatṣaṭ tasyokto bandhuḥ

9.2.3.[1]

athātaḥ sampreṣyati | udyacedhmamupayacopayamanīragnaye

prahriyamāṇāyānubrūhyagnīdekasphyayānūdehi brahmannapratirathaṃ japeti

9.2.3.[2]

etadvai devānupapraiṣyataḥ | etaṃ yajñaṃ taṃsyamānāndakṣiṇato 'surā rakṣāṃsi

nāṣṭrā ajighāṃsanna yakṣyadhve na yajñaṃ taṃsyadhva iti

9.2.3.[3]

te devā indramabruvan | tvaṃ vai naḥ śreṣṭho baliṣṭho vīryavattamo 'si tvamimāni

rakṣāṃsi pratiyatasveti tasya vai me brahma dvitīyamastviti tatheti tasmai vai

bṛhaspatiṃ dvitīyamakurvanbrahma vai bṛhaspatista indreṇa caiva bṛhaspatinā ca

dakṣiṇato 'surānrakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye nāṣṭra etaṃ yajñamatanvata

9.2.3.[4]

tadvā etatkriyate | yaddevā akurvannidaṃ nu tāni rakṣāṃsi devairevāpahatāni

yattvetatkaroti yaddevā akurvaṃstatkaravāṇītyatho indreṇa caivaitadbṛhaspatinā ca

dakṣiṇato surānrakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye 'nāṣṭra etaṃ yajñaṃ tanute

9.2.3.[5]

sa yaḥ sa indraḥ | eṣa so 'pratiratho 'tha yaḥ sa bṛhaspatireṣa sa brahmā

tadyadbrahmāpratirathaṃ japatīndreṇa caivaitadbṛhaspatinā ca dakṣiṇato

'surānrakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye 'nāṣṭra etaṃ yajñaṃ tanute

tasmādbrahmāpratirathaṃ japati

9.2.3.[6]

āśuḥ śiśāno vṛṣabho na bhīma iti | aindryo 'bhirūpā dvādaśa bhavanti dvādaśa māsāḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaitaddakṣiṇato

'surānrakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti triṣṭubbhirvajro vai triṣṭubvajreṇaivaitaddakṣiṇato

'surānrakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti tā dvāviṃśatirgāyatryaḥ sampadyante tadāgneyyo

bhavantyagnikarma hi

9.2.3.[7]

athainamudyacati | udu tvā viśve devā agne bharantu cittibhiriti tasyokto bandhuḥ

9.2.3.[8]

athābhiprayanti | pañca diśo daivoryajñamavantu devīriti devāścāsurāścobhaye

prājāpatyā dikṣvaspardhanta te devā asurāṇāṃ diśo vṛñjata tathaivaitadyajamāno

dviṣato bhrātṛvyasya diśo vṛṅkte daivīriti tadenā daivīḥ kurute yajñamavantu

devāriti yajñamimavantu devīrityetadapāmatiṃ durmatim bādhamānā ityaśanāyā vā

amatiraśanāyāmapabādhamānā ityetadrāyaspoṣe yajñapatimābhajantīriti rayyāṃ ca

pos\e ca yajñapatimābhajantīrityetadrāyaspoṣe adhi yajño asthāditi rayyāṃ ca poṣe

cādhi yajño 'sthādityetat

9.2.3.[9]

samiddhe agnāvadhi māmahāna iti | yajamāno vai māmahāna ukthapatra ityukthāni

hyetasya patrāṇīḍya iti yajñiyaṃ ityetadgṛbhīta iti dhārita ityetattaptaṃ gharmam

parigṛhyāyajanteti taptaṃ hyetaṃ gharmam parigṛhyāyajantorjā yadyajñamayajanta

devā ityūrjā hyetaṃ yajñamayajanta devāḥ

9.2.3.[10]

daivyāya dhartre joṣṭra iti | daivo hyeṣa dhartā joṣayitṛtamo devaśrīḥ śrīmanāḥ

śatapayā iti devaśrīrhyeṣa śrīmanāḥ śatapayāḥ parigṛhya devā yajñamāyanniti

parigṛhy a hyetaṃ devā yajñamāyandevā devebhyo adhvaryanto asthurityadhvaro vai

yajño devā devebhyo yajñiyanto 'thurityetat

9.2.3.[11]

vītaṃ haviḥ śamitaṃ śamitā yajadhyā iti | iṣṭaṃ sviṣṭamityetatturīyo yajño yatra

havyametītyadhvaryuḥ purastādyajūṃṣi japati hotā paścādṛco 'nvāha brahmā

dakṣiṇato 'pratirathaṃ japatyeṣa eva turīyo yajñastato vākā āśiṣo no juṣantāmiti

tato no vākāścāśiṣaśca juṣantāmityetat

9.2.3.[12]

sūryaraśmirharikeśaḥ purastāt | savitā jyotirudriyāṃ ajasramityasau vā āditya eṣo

'gniḥ sa eṣa sūryaraśmirharikeśaḥ purastātsavitaitajjyotirudyacatyajasraṃ tasya pūṣā

prasave yāti vidvāniti paśavo vai pūṣā ta etasya prasave prerate sampaśyanviśvā

bhuvanāni gopā ityeṣa vā idaṃ sarvaṃ sampaśyatyeṣa u evāsya sarvasya bhuvanasya

goptāḥ

9.2.3.[13]

tadyā amuṣmādādityādarvājyaḥ pañca diśaḥ | tā etaddevā asurāṇāmavṛñjatātho tā

evaitatsamārohaṃstā u evaitadyajamāno dviṣato bhrātṛvyasya vṛṅkte 'tho tā

evaitatsamārohatyatho etadvā etābhirdevā ātaḥ

samprāpnuvaṃstathaivābhirayametadātaḥ samprāpnoti

9.2.3.[14]

athāśmānam pṛśnimupadadhāti | asau vā ādityo 'śmā

pṛśniramumevaitadādityamupadadhāti pṛśnirbhavati raśmibhirhi maṇḍalam pṛśni

tamantareṇāhavanīyaṃ ca gārhapatyaṃ copadadhātyayaṃ vai loko gārhapatyo

dyaurāhavanīya etaṃ tadimau lokāvantareṇa dadhāti tasmādeṣa imau lokāvantareṇa

tapati

9.2.3.[15]

āgnīdhravelāyām | antarikṣaṃ vā āgnīdhrametaṃ tadantarikṣe dadhāti tasmādeṣo

'ntarikṣāyatano vyadhve vyadhve hyeṣa itaḥ

9.2.3.[16]

sa eṣa prāṇaḥ | prāṇamevaitadātmandhatte tadetadāyurāyurevaitadātmandhatte

tadetadannamāyurhyetadannamu vā āyuraśmā bhavati sthiro vā aśmā sthiraṃ tadāyuḥ

kurute pṛśnirbhavati pṛśnīva hyannam

9.2.3.[17]

sa upadadhāti | vimāna eṣa divo madhya āsta iti vimāno hyeṣa divo madhya āsta

āpaprivānrodasī antarikṣamityudyanvā eṣa imāṃlokānāpūrayati sa viśvācīrabhicaṣṭe

ghṛtācīriti srucaścaitadvedīścāhāntarā pūrvamaparaṃ ca ketumityantaremaṃ ca

lokamamuṃ cetyetadatho yaccedametarhi cīyate yaccādaḥ pūrvamacīyateti

9.2.3.[18]

ukṣā samudro aruṇaḥ suparṇa iti | ukṣā hyeṣa samudro 'ruṇaḥ suparṇaḥ pūrvasya

yonim piturāviveśeti pūrvasya hyeṣa etaṃ yonim piturāviśati madhye divo nihitaḥ

pṛśniraśmeti madhye hyeṣa divo nihitaḥ pṛśniraśmā vicakrame rajasaspātyantāviti

vikramamāṇo vā eṣa eṣāṃ lokānāmantānyāti

9.2.3.[19]

dvābhyāmupadadhāti | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadupadadhāti triṣṭubbhyāṃ traiṣṭubho hyeṣa na sādayatyasannoy

hyeṣa na sūdadohasādhivadati prāṇo vai sūdadohāḥ prāṇa eṣa kim prāṇe prāṇaṃ

dadhyāmiti taṃ nidhāya yathā na naśyet

9.2.3.[20]

athopāyanti | indraṃ viśvā avīvṛdhanniti tasyokto bandhurdevahūryajña ā ca

vakṣatsumnahūryajña ā ca vakṣaditi devahūścaiva yajñaḥ sumnahūśca

yakṣadagnirdevo devāṃ ā ca vakṣaditi yakṣaccaivāgnirdevo devānā ca vahatvityetat

9.2.3.[21]

vājasya mā prasavaḥ | udgrābheṇodagrabhīt adhā sapatnānindro me nigrābheṇādharā

akariti yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.2.3.[22]

udgrābhaṃ ca nigrābhaṃ ca | brahma devā avīvṛdhan adhā sapatnānindrāgnī me

viṣūcīnānvyasyatāmiti yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.2.3.[23]

tadyā amuṣmādādityādūrdhvāścatasro diśaḥ | tā etaddevā asurāṇāmavṛñjatātho tā

evaitatsamārohaṃstā u evaitadyajamāno dviṣato bhrātṛvyasya vṛṅkte 'tho tā

evaitatsamārohatyatho etadvā etābhirdevā ātaḥ

samprāpnuvaṃstathaivābhirayametadātaḥ samprāpnoti

9.2.3.[24]

athāgnimārohanti | kramadhvamagninā nākamiti svargo vai loko nākaḥ

kramadhvamanenāgninaitaṃ svargaṃ lokamityetadukhyaṃ hasteṣu bibhrata

ityukhyaṃ hyeta etaṃ hasteṣu bibhrati divaspṛṣṭhaṃ svargatvā miśrā

devebhirādhvamiti divaspṛṣṭhaṃ svargaṃ lokaṃ gatvā miśrā devebhirādhvamityetat

9.2.3.[25]

prācīmanu pradiśam prehi vidvāniti | prācī vai digagneḥ svāmanu pradiśam prehi

vidvānityetadagneragne puro agnirbhavehetyasya tvamagneragne puro

'gnirbhavehetyetadviśvā āśā dīdyāno vibhāhīti sarvā āśā dīpyamāno

vibhāhītyetadūrjaṃ no dhehi dvipade catuṣpada ityāśiṣamāśāste

9.2.3.[26]

pṛthivyā aham | udantarikṣamāruhamantarikṣāddivamāruhamiti

gārhapatyāddhyāgnīdhrīyamāgacantyāgnīdhrīyādāhavanīyaṃ divo nākasya

pṛṣṭhātsvarjyotiragāmahamiti divo nākasya pṛṣṭhātsvargaṃ lokamagāmahamityetat

9.2.3.[27]

svaryanto nāpekṣante | ā dyāṃ rohanti rodasī iti na haiva te 'pekṣante ye svargaṃ

lokaṃ yanti yajñaṃ ye viśvatodhāraṃ suvidvāṃso vitenira ityeṣa eva yajño

viśvatodhāra eta u eva suvidvāṃso ya etaṃ vitanvate

9.2.3.[28]

agne prehi prathamo devayatāmiti | imametadagnimāha tvameṣām prehi prathamo

devayatāmiti cakṣurdevānāmuta martyānāmityubhayeṣāṃ haitaddevamanuṣyāṇāṃ

cakṣuriyakṣamāṇā bhṛgubhiḥ sajoṣā iti yajamānā bhṛgubhiḥ sajoṣā ityetatsvaryantu

yajamānāḥ svastīti svargaṃ lokaṃ yantu yajamānāḥ svastītyetat

9.2.3.[29]

tadyā amuṣmiṃloke pañca diśaḥ | tā etaddevā asurāṇāmavṛñjatātho tā

evaitatsamārohaṃstā u evaitadyajamāno dviṣato bhrātṛvyasya vṛṅkte 'tho tā

evaitatsamārohatyatho etadvā etābhirdevā ātaḥ

samprāpnuvaṃstathaivābhirayametadātaḥ samprāpnoti

9.2.3.[30]

athainamabhijuhoti | etadvā enaṃ devā īyivāṃsamupariṣṭādannenāprīṇannetayāhutyā

tathaivainamayametadīyivāṃsamupariṣṭādannena prīṇātyetayāhutyā kṛṣṇāyai

śuklavatsāyai payasā rātrirvai kṛṣṇā śuklavatsā tasyā asāvādityo vatsaḥ

svenaivainametadbhāgena svena rasena prīṇātyupari dhāryamāṇa upari hi sa

yametatprīṇāti dohanena dohanena hi payaḥ pradīyate

9.2.3.[31]

yadvevainamabhijuhoti | śira etadyajñasya yadagniḥ prāṇaḥ payaḥ śīrṣaṃstatprāṇaṃ

dadhāti yathā svayamātṛṇāmabhiprakṣaredevamabhijuhuyātprāṇaḥ svayamātṛṇā rasa

eṣa śiraśca tatprāṇaṃ ca rasena saṃtanoti saṃdadhāti naktoṣāsā samanasā virūpe iti

tasyokto bandhuḥ

9.2.3.[32]

agne sahasrākṣeti | hiraṇyaśakalairvā eṣa sahasrākṣaḥ śatamūrdhanniti yadadaḥ

śataśīrṣā rudro 'sṛjyata śataṃ te prāṇāḥ sahasraṃ vyānā iti śataṃ haiva tasya prāṇāḥ

sahasraṃ vyānā yaḥ śataśīrṣā tvaṃ sāhasrasya rāya īśiṣa iti tvaṃ sarvasyai rayyā īśiṣa

ityetattasmai te vidhema vājāya svāhetyeṣa vai vājastametatprīṇāti

9.2.3.[33]

dvābhyāmabhijuhoti | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadabhijuhoti

9.2.3.[34]

athainaṃ nidadhāti | suparṇo 'si garutmānityetadvā enamado vikṛtya suparṇaṃ

garutmantaṃ vikaroti taṃ suparṇaṃ garutmantaṃ cinoti taṃ suparṇaṃ garutmantaṃ

kṛtvāntato nidadhāti pṛṣṭhe pṛthivyāḥ sīda bhāsāntarikṣamāpṛṇa jyotiṣā

divamuttabhāna tejasā diśa uddūṃhetyevaṃ hyeṣa etatsarvaṃ karoti

9.2.3.[35]

ājuhvānaḥ supratīkaḥ purastāditi | ājuhvāno naḥ supratīkaḥ purastādityetadagne tvaṃ

yonimāsīda sādhuyetyeṣa vā asya svo yonistaṃ sādhvāsīdetyetadasmintsadhasthe

adhyuttarasminniti dyaurvā uttaraṃ sadhasthaṃ viśve devā yajamānaśca sīdateti

tadviśvairdevaiḥ saha yajamānaṃ sādayati dvābhyāṃ nidadhāti tasyokto

bandhurvaṣaṭkāreṇa tasyopari bandhuḥ

9.2.3.[36]

athāsmintsamidha ādadhāti | etadvā enaṃ devā

īyivāṃsamupariṣṭādannenāprīṇantsamidbhiścāhutibhiśca

tathaivainamayametadīyivāṃsamupariṣṭādannena prīṇāti samidbhiścāhutibhiśca

9.2.3.[37]

sa vai śamīmayīm prathamāmādadhāti | etadvā eṣa etasyāmāhutyāṃ hutāyām

prādīpyatodajvalattasmāddevā abibhayuryadvai no 'yaṃ na hiṃsyāditi ta etāṃ

śamīmapaśyastayainamaśamayaṃstadyadetaṃ śamyāśamayaṃstasmācamī

tathaivainamayametacamyā śamayati śāntyā eva na jagdhyai

9.2.3.[38]

tāṃ saviturvareṇyasya | citrāmāhaṃ vṛṇe sumatiṃ viśvajanyāṃ yāmasya kaṇvo

aduhatprapīnāṃ sahasradhārām payasā mahīṃ gāmiti kaṇvo haināṃ dadarśa sā hāsmai

sahasradhārā sarvānkāmānduduhe tathaivaitadyajamānāya sahasradhārā

sarvānkāmānduhe

9.2.3.[39]

atha vaikaṅkatīmādadhāti | tasyā ukto bandhurvidhema te parame janmannagna iti

dyaurvā asya paramaṃ janma vidhema stomairavare sadhastha ityantarikṣaṃ vā

avaraṃ sadhasthaṃ yasmādyonerudārithā yaje tamityeṣa vā asya svo yonistaṃ yaja

ityetatpra tve havīṃṣi juhure samiddha iti yadā vā eṣa samidhyate

'thaitasminhavīṃṣi prajuhvati

9.2.3.[40]

athaudumbarīmādadhāti | ūrgvai rasa udumbara ūrjaivainamedrasena prīṇāti

karṇakavatī bhavati paśavo vai karṇakāḥ paśubhirevainametadannena prīṇāti yadi

karṇakavatīṃ na vindeddadhidrapsamupahatyādadhyāttadyaddadhidrapsa

upatiṣṭhate tadeva paśurūpam preddho agne dīdihi puro na iti virājādadhānyannaṃ

virāḍannevainametatprīṇāti tisraḥ samidha ādadhāti trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

9.2.3.[41]

athāhutīrjuhoti | yathā pariviṣyānupāyayettādṛktatsruveṇa pūrve srucottarāmagne

tamadyāśvaṃ na stomaiḥ kratuṃ na bhadraṃ hṛdispṛśaṃ ṛdhyāmā ta ohairiti yaste

hṛdispṛkṣtomastaṃ ta ṛdhyāsamityetatpaṅktyā juhoti pañcapadā paṅktiḥ pañcacitiko

'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadannena prīṇāti

9.2.3.[42]

atha vaiśvakarmaṇīṃ juhoti | viśvakarmāyamagnistamevaitatprīṇāti cittiṃ juhomi

manasā ghṛteneti cittameṣāṃ juhomi manasā ca ghṛtena cetyetadyathā devā

ihāgamanniti yathā devā ihāgacānityetadvītihotrā ṛtāvṛdha iti satyavṛdha ityetatpatye

viśvasya bhūmano juhomi viśvakarmaṇa iti yo 'sya sarvasya bhūtasya patistasmai

juhomi viśvakarmaṇa ityetadviśvāhāhābhyaṃ haviriti sarvadaivākṣitaṃ havirityetat

9.2.3.[43]

atha pūrṇāhutiṃ juhoti sarvametadyatpūrṇaṃ sarveṇaivainametatprīṇāti

9.2.3.[44]

sapta te agne samidha iti prāṇā vai samidhaḥ prāṇā hyetaṃ samindhate sapta jihvā iti

yānamūntsapta puruṣānekam puruṣamakurvaṃsteṣāmetadāha sapta ṛṣaya iti sapta

hi ta ṛṣaya āsantsapta dhāma priyāṇīti candāṃsyetadāha candāṃsi vā asya sapta

dhāma priyāṇi sapta hotrāḥ saptadhā tvā yajantīti sapta hyetaṃ hotrāḥ saptadhā

yajanti sapta yoniriti citīretadāhāpṛṇasvetyā prajāyasvetyetadghrṛteneti reto vai ghṛtaṃ

reta evaitadeṣu lokeṣu dadhāti svāheti yajño vai svāhākāro yajñiyamevaitadidaṃ

sakṛtsarvaṃ karoti

9.2.3.[45]

sapta sapteti | saptacitiko 'gniḥ sapta 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametatprīṇāti tisra āhutīrjuhoti

trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti tisraḥ

samidha ādadhāti tatṣaṭ tasyokto bandhuḥ

9.2.3.[46]

tiṣṭhantsamidha ādadhāti | asthīni vai samidhastiṣṭhantīva vā asthīnyāsīna

āhutīrjuhoti māṃsāni vā āhutaya āsata iva vai māṃsānyantarāḥ samidho bhavanti

bāhyā āhutayo 'ntarāṇi hyasthīni bāhyāni māṃsāni

9.2.3.[47]

athātaḥ sampadeva | ṣaṭ purastājjuhoti ṣaḍupariṣṭātṣadbhirāśmanaḥ pṛśneryanti

dvābhyāmaśmānam pṛśnimupadadhāti caturbhirāgneryanti pañcabhiragnimārohanti

tadekāṃ na triṃśadāhutireva triṃśattamī dvābhyāmagnim nidadhāti

taddvātriṃśaddvātriṃśadakṣarānuṣṭupsaiṣānuṣṭup

9.2.3.[48]

tadyā amūstisro 'nuṣṭubhaḥ | gārhapatye sampādayanti tāsāmetāmatrikāmāharanti

tadyadetāmatrāharantyatraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra tasmai

nālamāsīdyadannamātsyat

9.2.3.[49]

so 'gnimabravīt | tvayānnamadānīti tatheti tasmādyadaivaitamatrāharantyathaiṣo

'lamannāyālamāhutibhyo bhavati

9.2.3.[50]

atho āhuḥ | prajāpatirevaitam priyam putramurasyādhatta iti sa yo haitadevaṃ vedā

haivam priyam putramurasi dhatte

9.2.3.[51]

yadevaitamatrāharanti | yānvai tāntsapta puruṣānekam puruṣamakurvannayameva

sa yo 'yamagniścīyate 'tha yāmeṣāṃ tāmūrdhvāṃ śriyaṃ rasaṃ samudauhanneṣa sa

yametamatrāgnimāharanti tadyadetamatrāharanti yaivaiteṣā saptānām puruṣāṇāṃ

śrīryo rasastametadūrdhvaṃ samudūhanti tadasyaitacira ātmāyamagniścata

ātmānamevāsyaitatsaṃskṛtya śiraḥ pratidadhāti

9.3.1.[1]

athāto vaiśvānaraṃ juhoti | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra vaiśvānaro devatā

tasmā etaddhavirjuhoti tadenaṃ haviṣā devatāṃ karoti yasyai vai devatāyai

havirgṛhyate sā devatā na sā yasyai na gṛhyate dvādaśakapālo dvādaśa māsāḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro vaiśvānaraḥ

9.3.1.[2]

yadvevaitaṃ vaiśvānaraṃ juhoti | vaiśvānaraṃ vā etamagniṃ janayiṣyanbhavati

tamadaḥ purastāddīkṣaṇīyāyāṃ reto bhūtaṃ siñcati yādṛgvai yonau retaḥ sicyate

tādṛgjāyate tadyattatra vaiśvānaraṃ reto bhūtaṃ siñcati tasmādayamiha vaiśvānaro

jāyata upāṃśu tatra bhavati reto vai tatra yajña upāṃśu vai retaḥ sicyate nirukta iha

niruktaṃ hi reto jātam bhavati

9.3.1.[3]

sa yaḥ sa vaiśvānaraḥ | ime sa lokā iyameva pṛthivī viśvamagnirnaro 'ntarikṣameva

viśvaṃ vāyurnaro dyaureva viśvamādityo naraḥ

9.3.1.[4]

te ye ta ime lokāḥ | idaṃ tacira idameva pṛthivyoṣadhayaḥ śmaśrūṇi tadetadviśvaṃ

vāgevāgniḥ sa naraḥ sopariṣṭādasya bhavatyupariṣṭāddhyasyā agniḥ

9.3.1.[5]

idamevāntarikṣam | tasmādetadalomakamalomakamiva hyantarikṣaṃ tadetadviśvam

prāṇa eva vāyuḥ sa naraḥ sa madhyenāsya bhavati madhyena hyantarikṣasya vāyuḥ

9.3.1.[6]

śira eva dyauḥ | nakṣatrāṇi keśāstadetadviśvaṃ cakṣurevādityaḥ sa

narastadavastācorṣṇo bhavatyavastāddhi diva ādityastadasyaitaciro vaiśvānara

ātmāyamagniścita ātmāyamagniścita ātmānamevāsyaitatsaṃskṛtya śiraḥ pratidadhāti

9.3.1.[7]

atha mārutānjuhoti | prāṇā vai mārutāḥ prāṇānevāsminnetaddadhāti vaiśvānaraṃ

hutvā

śiro vai vaiśvānaraḥ śīrṣaṃstatprāṇāndadhāti

9.3.1.[8]

eka eṣa bhavati | ekamiva hi śiraḥ saptetare saptakapālā yadu vā api bahu kṛtvaḥ

sapta-sapta saptaiva tacīrṣaṇyeva tatsapta prāṇāndadhāti

9.3.1.[9]

nirukta eṣa bhavati | niruktamiva hi śiro 'niruktā itare 'niruktā iva hi

prāṇāstiṣṭhannetaṃ juhoti tiṣṭhatīva hi śira āsīna itarānāsata iva hi prāṇāḥ

9.3.1.[10]

tadyau prathamau mārutau juhoti | imau tau prāṇau tau madhye vaiśvānarasya

juhoti madhye hīmau śīrṣṇaḥ prāṇau

9.3.1.[11]

atha yau dvitīyau | imau tau tau samantikataraṃ juhoti samantikataramiva hīmau

prāṇau

9.3.1.[12]

atha yau tṛtīyau | imau tau tau samantikataraṃ juhoti samantikataramiva hīmau

prāṇau vāgevāraṇye 'nūcyaḥ so 'raṇye 'nūcyo bhavati bahu hi vācā ghoraṃ nigacati

9.3.1.[13]

yadveva vaiśvānaramārutānjuhoti | kṣatraṃ vai vaiśvānaro viṇmārutāḥ kṣatraṃ ca

tadviśaṃ ca karoti vaiśvānaram pūrvaṃ juhoti kṣatraṃ tatkṛtvā viśaṃ karoti

9.3.1.[14]

eka eṣa bhavati | ekasthaṃ tatkṣatramekasthāṃ śriyaṃ karoti bahava itare viśi

tadbhūmānaṃ dadhāti

9.3.1.[15]

nirukta eṣa bhavati | niruktamiva hi kṣatramaniruktā itare 'nirukteva hi viṭ

tiṣṭhannetaṃ juhoti tiṣṭhatīva hi kṣatramāsīna itarānāsta iva hi viṭ

9.3.1.[16]

taṃ vā etam | puro 'nuvākyavantaṃ yājyavantaṃ vaṣaṭkṛte srucā juhoti

hastenaivetarānāsīnaḥ svāhākāreṇa kṣatrāyaiva tadviśaṃ kṛtānukarāmanuvartmānaṃ

karoti

9.3.1.[17]

tadāhuḥ | kathamasyaite puro 'nuvākyavanto yājyavanto vaṣaṭkṛte srucā hutā

bhavantītyeteṣāṃ vai saptapadānām mārutānāṃ yāni trīṇi prathamāni padāni sā

tripadā gāyatrī puro 'nuvākyātha yāni catvāryuttamāni sā catuṣpadā

triṣṭubyājyedameva kapucalamayaṃ daṇḍaḥ svāhākāro vaṣaṭkāra evamu hāsyaite

puro 'nuvākyavanto yājyavanto vaṣaṭkṛte srucā hutā bhavanti

9.3.1.[18]

tadyam prathamaṃ dakṣiṇato mārutaṃ juhoti | yāḥ sapta prācyaḥ sravanti tāḥ sa sa

saptakapālo bhavati sapta hi tā yāḥ prācyaḥ sravanti

9.3.1.[19]

atha yam prathamamuttarato juhoti | ṛtavaḥ sa sa saptakapālo bhavati sapta hyṛtavaḥ

9.3.1.[20]

atha yaṃ dvitīyaṃ dakṣiṇato juhoti | paśavaḥ sa sa saptakapālo bhavati sapta hi

grāmyāḥ paśavastamanantarhitam pūrvasmājjuhotyapsu tatpaśūnpratiṣṭhāpayati

9.3.1.[21]

atha yaṃ dvitīyamuttararo juhoti | sapta ṛṣayaḥ sa sa saptakapālo bhavati sapta hi

sapta 'rṣayastamanantarhitam pūrvasmājjuhotyṛtuṣu tadṛṣīnpratiṣṭhāpayati

9.3.1.[22]

atha yaṃ tṛtīya dakṣiṇato juhoti | prāṇāḥ sa sa saptakapālo bhavati sapta hi

śīrṣanprāṇāstamanantarhitam pūrvasmājjuhotyanantarhitāṃstacīrṣṇaḥ prāṇāndadhāti

9.3.1.[23]

atha yaṃ tṛtīyamuttarato juhoti | candāṃsi sa sa saptakapālo bhavati sapta hi

caturuttarāṇi candāṃsi tamanantarhitam pūrvasmājjuhotyanantarhitāni

tadṛṣibhyaścandāṃsi dadhāti

9.3.1.[24]

atha yāḥ sapta pratīcyaḥ sravanti | so 'raṇye 'nūcyaḥ sa saptakapālo bhavati sapta hi tā

yāḥ pratīcyaḥ sravanti so 'syaiṣo 'vāṅ prāṇa etasya prajāpateḥ so 'raṇye 'nūcyo bhavanti

tira iva tadyadaraṇyaṃ tira ivaṃ tadyadavāṅ prāṇastasmādya etāsāṃ nadīnām pibanti

ripratarāḥ śapanatarā āhanasyavāditarā bhavanti tadyadyadetadāhedam mārutā iti

tadasmā annaṃ kṛtvāpidadhāti tenainam prīṇāti

9.3.1.[25]

sa yaḥ sa vaiśvānaro | 'sau sa ādityo 'tha ye te mārutā raśmayaste te sapta saptakapālā

bhavanti sapta-sapta hi mārutā gaṇāḥ

9.3.1.[26]

sa juhoti | śukrajyotiśca citrajyotiśca satyajyotiśca jyotiṣmāṃśceti nāmānyeṣāmetāni

maṇḍalamevaitatsaṃskṛtyāthāsminnetānraśmīnnāmagrāham pratidadhāti

9.3.2.[1]

athāto vasordhārāṃ juhoti | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra vasustasmai devā

etāṃ dhārām prāgṛhṇaṃstayainamaprīṇaṃstadyadetasmai vasava etāṃ dhārām

prāgṛhṇaṃstasmādenāṃ vasordhāretyācakṣate tathaivāsmā ayametāṃ dhārām

pragṛhṇāti tayainam prīṇāti

9.3.2.[2]

yadvevaitāṃ vasordhārāṃ juhoti | abhiṣeka evāsyaiṣa etadvā enaṃ devāḥ sarvaṃ

kṛtsnaṃ saṃskṛtyāthainametaiḥ kāmairabhyaṣiñcannetayā vasordhārayā

tathaivainamayametatsarvaṃ kṛtsnaṃ saṃskṛtyāthainametaiḥ kāmairabhiṣiñcatyetayā

vasordhārayājyena pañcagṛhītenaudumbaryā srucā tasyokto bandhuḥ

9.3.2.[3]

vaiśvānaraṃ hutvā | śiro vai vaiśvānaraḥ śīrṣṇo vā annamadyate 'tho śīrṣato vā

abhiṣicyamāno 'bhiṣicyate mārutānhutvā prāṇā vai mārutāḥ prāṇairu vā annamadyate

'tho prāṇeṣu vā abhiṣicyamāno 'bhiṣicyate

9.3.2.[4]

tadvā araṇye 'nūcye | vāgvā araṇye 'nūcyo vāco vā annamadyate 'tho vācā vā

abhiṣicyamāno 'bhiṣicyate tadetatsarvaṃ vasu sarve hyete kāmāḥ saiṣā vasumayo

dhārā yathā kṣorasya vā sarpiṣo vaivamārabhyāyaiveyamājyāhutirhūyate tadyadeṣā

vasumayī dhārā tasmādenāṃ vasodhāretyācakṣate

9.3.2.[5]

sa āha | idaṃ ca ma idaṃ ca ma ityanena ca tvā prīṇāmyanena cānena ca

tvābhiṣiñcāmyanena cetyetadatho idaṃ ca me dehīdaṃ ca ma iti sā yadaivaiṣā

dhārāgnim prāpnuyādathaitadyajuḥ pratipadyeta

9.3.2.[6]

etadvā enaṃ devāḥ | etenānnena prītvaitaiḥ kāmairabhiṣicyaitayā

vasordhārayāthainametānkāmānayācanta tebhya iṣṭaḥ prīto 'bhiṣikta

etānkāmānprāyacattathaivainamayadetenānnena prītvaitaiḥ kāmairabhiṣicyaitayā

vasordhārayāthainametānkāmānyācate tasmā iṣṭaḥ prīto 'bhiṣikta

etānkāmānprayacati dvau-dvau kāmau saṃyunaktyavyavacedāya yathā vyokasau

saṃyuñjyādevaṃ yajñena kalpantāmiti

9.3.2.[7]

etadvai devā abruvan | kenemānkāmānpratigrahīṣyāma ityātmanaivetyabruvanyajño

vai devānāmātmā yajña u eva yajamānasya sa yadāha yajñena kalpantamityātmanā

me kalpantāmityevaitadāha

9.3.2.[8]

dvādaśasu kalpayati | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇātyatho

tāvataivainametadannenābhiṣiñcati caturdaśasu kalpayatyaṣṭāsu kalpayati daśasu

kalpayati trayodaśasu kalpayati

9.3.2.[9]

athārdhendrāṇi juhoti | sarvametadyadardhendrāṇi sarveṇaivainametatprīṇātyatho

sarveṇaivainametadabhiṣiñcati

9.3.2.[10]

atha grahānjuhoti | yajño vai grahā yajñenaivainametadannena prīṇātyatho

yajñenaivainametadannenābhiṣiñcati

9.3.3.[1]

athaitānyajñakratūnjuhoti | agniśca me gharmaśca ma

ityetairevainametadyajñakratubhiḥ prīṇātyatho

etairevainametadyajñakratubhirabhiṣiñcati

9.3.3.[2]

athāyuja stomānjuhoti | etadvai devāḥ sarvānkāmānāptvāyugbhi stomaiḥ svargaṃ

lokamāyaṃstathaivaitadyajamānaḥ sarvānkāmānāptvāyugbhi stomaiḥ svargaṃ lokameti

9.3.3.[3]

tadvai trayastriṃśāditi | anto vai trayastriṃśo 'yujāṃ stomānāmantata eva taddevāḥ

svargaṃ lokamāyaṃstathaivaitadyajamāno 'ntata eva svargaṃ lokameti

9.3.3.[4]

atha yugmato juhoti | etadvai candāṃsyabruvanyātayāmā vā ayuja stomā

yugmabhirvayaṃ stomaiḥ svargaṃ lokayayāmeti tāni yugmabhi stomaiḥ svargaṃ

lokamāyaṃstathaivaitadyajamāno yugmabhi stomaiḥ svargaṃ lokameti

9.3.3.[5]

tadvā aṣṭācatvariṃśāditi | anto vā aṣṭācatvāriṃśo yugmatāṃ stomānāmantata eva

taccandāṃsi svargaṃ lokamāyaṃstathaivaitadyajamāno 'ntata eva svargaṃ lokameti

9.3.3.[6]

sa āha | ekā ca me tisraśca me catasraśca me 'ṣṭau ca ma iti yathā vṛkṣaṃ

rohannuttarāmuttarāṃ śākhāṃ samālambhaṃ rohettādṛktadyadveva

stomānjuhotyannaṃ vai stomā annenaivainametadabhiṣiñcati

9.3.3.[7]

atha vayāṃsi juhoti | paśavo vai vayāṃsi paśubhirevainametadannena prīṇātyatho

paśubhirevainametadannenābhiṣiñcati

9.3.3.[8]

atha nāmagrāhaṃ juhoti | etadvai devāḥ sarvānkāmānāptvāthaitameva

pratyakṣamaprīṇaṃstathaivaitadyajamānaḥ sarvānkāmānāptvāthaitameva pratyakṣam

prīṇāti vājāya svāhā prasavāya svāheti nāmānyasyaitāni

nāmagrāhamevainametatprīṇāti

9.3.3.[9]

trayodaśaitāni nāmāni bhavanti | trayodaśa māsāḥ

saṃvatsarastrayodaśāgneścitipurīṣāṇi yāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatprīṇāti yadveva nāmagrāhaṃ juhoti

nāmagrāhamevainametadabhiṣiñcati

9.3.3.[10]

athāha | iyaṃ te rāṇmitrāya yantāsi yamana ūrje tvā vṛṣṭyai tvā prajānāṃ

tvādhipatyāyetyannaṃ vā ūrgannaṃ vṛṣṭhirannenaivainametatprīṇāti

9.3.3.[11]

yadvevāha | iyaṃ te rāṇmitrāya yantāsi yamana ūrje tvā vṛṣṭyai tvā prajānāṃ

tvādhipatyāyetīdaṃ te rājyamabhiṣikto 'sītyetanmitrasya tvaṃ yantāsi yamana ūrje ca

no 'si vṛṣṭyai ca no 'si prajānāṃ ca na ādhipatyāyāsītyupabruvata evainametadetasmai

naḥ sarvasmā asyetasmai tvā sarvasmā abhyaṣicāmahīti tasmādu hedam mānuṣaṃ

rājānamabhiṣiktamupabruvate

9.3.3.[12]

atha kalpānjuhoti | prāṇā vai kalpāḥ prāṇānevāsminnetaddadhātyāyuryajñena

kalpatām prāṇo yajñena kalpatāmityetānevāsminnetatkLptānprāṇāndadhāti

9.3.3.[13]

dvādaśa kalpānjuhoti | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsminnetatkLptānprāṇāndadhāti yadveva

kalpānjuhoti prāṇā vai kalpā amṛtamu vai prāṇā amṛtenaivainametadabhiṣiñcati

9.3.3.[14]

athāha stomaśca yajuśca ṛkca sāma sa bṛhacca rathantaraṃ ceti trayī haiṣā vidyānnaṃ

vai trayī vidyānnenaivainametatprīṇātyatho annenaivainametadabhiṣiñcati svardevā

agnamāmṛtā abhūmeti svarhi gacatyamṛto hi bhavati prajāpateḥ prajā abhūmeti

prajāpaterhi prajā bhavati veṭ svāheti vaṣaṭkāro haiṣa paro 'kṣaṃ yadveṭkāro

vaṣaṭkāreṇa vā vai svāhākāreṇa vā devebhyo 'nnam pradīyate

tadenametābhyāmubhābhyām prīṇāti vaṣaṭkāreṇa ca svāhākāreṇa cātho

etābhyāmevainametadubhābhyāmabhiṣañcatyatra tāṃ srucamanupprāsyati

yadatrājyaliptaṃ tannedbahirdhāgnerasaditi

9.3.3.[15]

tasyai vā etasyai vasordhārāyai | dyaurevātmābhramūdho vidyutstano dhāraiva dhārā

divo 'dhi gāmāgacati

9.3.3.[16]

tasyai gaurevātmā | ūdha evodha stana stano dhāraiva dhārā goradhi yajamānam

9.3.3.[17]

tasyai yajāmāna evātmām | bāhurūdhaḥ srukṣtano dhāraiva dhārā yajamānādadhi

devāndevebhyo 'dhi gāṃ goradhi yajamānaṃ tadetadanantamakṣayyaṃ

devānāmannam pariplavate sa yo haitadevaṃ vedaivaṃ

haivāsyaitadanantamakṣayyamannam bhavatyathātaḥ sampadevaḥ

9.3.3.[18]

tadāhuḥ | kathamamasyaiṣā vamordhārā saṃvatsaramagnimāpnoti kathaṃ

saṃvatsareṇāgninā sampadyata iti ṣaṣṭiśca ha vai trāṇi ca śatānyeṣā vasordhārātha

ṣaḍatha pañcatriṃśattato yāni ṣaṣṭiśca trīṇi ca śatāni tāvanti saṃvatsarasyāhāni

tatsaṃvatsarasyāhānyāpnotyatha yāni ṣṭ ṣaḍvā ṛtavastadṛtūnāṃ rātrīrāpnoti

tadubhayāni saṃvatsarasyāhorātrāṇyāpnotyatha yāni pañcatriṃśatsa trayodaśo māsaḥ sa

ātmā triṃśadātmā pratiṣṭhā dve prāṇā dve śira eva pañcatriṃśametāvānvai saṃvatsara

evamu hāsyaiṣā vasordhārā saṃvatsaramagnimāpnotyevaṃ saṃvatsareṇāgninā

sampadyata etāvatya u vai śāṇḍile 'gnau madhyato yajuṣmatya iṣṭakā upadhīyante

'gnayo haite pṛthagyadetā iṣṭakā evamu hāsyaite 'gnayaḥ pṛthagvasordhārayābhihutā

bhavanti

9.3.3.[19]

tadāhuḥ | kathamasyaiṣā vasordhārā mahadukthamāpnoti katham mahatokthena

sampadyata ityetasyā eva vasordhārāyai yāni nava prathamāni yajūṃṣi tattrivṛciro 'tha

yānyaṣṭācatvāriṃśattau caturviṃśau pakṣāvatha yāni pañcaviṃśatiḥ sa pañcaviṃśa

ātmātha yānyekaviṃśatistadekaviṃśam pucamatha yāni trayastriṃśatsa vaśo 'tha yā

aśītayaḥ saivāśītīnāmāptiraśītibhirhi mahadukthamākhyāyate 'tha

yadūrdhvamaśītibhyo yadevādo mahata ukthasyordhvamaśītibhya etadasya tadevamu

hāsyaiṣā vasordhārā mahadukthamāpnotyevam mahatokthena sampadyate

9.3.4.[1]

athāto vājaprasavīyaṃ juhoti | annaṃ vai vājo 'nnaprasavīyaṃ hāsyaitadannamevāsmā

etena prasauti

9.3.4.[2]

etadvā enaṃ devāḥ | etenānnena prītvaitaiḥ kāmairabhiṣicyaitayā

vasordhārayāthainametadbhūya evāprīṇaṃstathaivainamayametadetenānnena

prītvaitaiḥ kāmairabhiṣicyaitayā vasordhārayāthainametadbhūya eva prīṇāti

9.3.4.[3]

yadvevaitadvājaprasavīyaṃ juhoti | abhiṣeka evāsyaiṣa etadvā etaṃ devā etenānnena

prītvaitaiḥ kāmairabhiṣicyaitayā vasordhārayāthainametadbhūya

evābhyaṣiñcaṃstathaivainamayametadetenānnena prītvaitaiḥ kāmairabhiṣicyaitayā

vasordhārayāthainametadbhūya evābhiṣiñcati

9.3.4.[4]

sarvauṣadham bhavati | sarvametadannaṃ yatsarvauṣadhaṃ

sarveṇaivainametadannena prīṇātyatho sarveṇaivainametadannenābhiṣiñcati

teṣāmekamannamuddharettasya nāśnīyādyāvajjīvamaudumbareṇa

camasenaudumbareṇa sruveṇa tayorukto bandhuścatuḥsrakto bhavataścatasro vai

diśaḥ sarvābhya evainametaddigbhyo 'nnena prīṇātyatho sarvābhya

evainametaddigbhyo 'nnenābhiṣiñcati

9.3.4.[5]

yadvevaitadvājaprasavīyaṃ juhoti | etā ha devatāḥ sutā etena savena

yenaitatsoṣyamāṇo bhavati tā evaitatprīṇāti tā asmā iṣṭāḥ prītā etaṃ

savamanumanyante tābhiranumataḥ sūyate yasmai vai rājāno rājyamanumanyante sa

rājā bhavati na sa yasmai na tadyadagnau juhoti tadagnimabhiṣiñcatyatha

yadetābhyo devatābhyo juhoti tadu tāndevānprīṇāti ya etasya savasyeśate

9.3.4.[6]

atha vā etatpārthānyapi juhoti | etadvai devā akāmayantātraiva sarvaiḥ savaiḥ

sūyemahīti te 'traiva sarvaiḥ savairasūyanta tathaivaitadyajamāno 'traiva sarvaiḥ savaiḥ

sūyate

9.3.4.[7]

tadyāni pārthāni | tāni rājasūyasya vājaprasavīyaṃ tadyattāni juhoti tadrājusūyena

sūyate 'tha yāni caturdaśottarāṇi tato yāni sapta pūrvāṇi tāni vājapeyasya

vājaprasavīyaṃ tadyattāni juhoti tadvājapeyena sūyate 'tha yāni saptottarāṇi

tānyagnestadyattāni juhoti tadagnisavena sūyate

9.3.4.[8]

sa vai rājasūyasya pūrvāṇi juhoti | atha vājapeyasya rājā vai rājusūyeneṣṭvā bhavati

samrāḍvājapeyena rājyamu vā agre 'tha sāmrājyaṃ tasmādvājapeyeneṣṭvā na

rājasūyena yajeta pratyavarohaḥ sa yathā samrāṭ sanrājā syāttādṛktat

9.3.4.[9]

agneruttamāni juhoti | sarve haite savā yadagnisavaḥ sarvaṃ haitadagnisavena suto

bhavati rājā ca samrāṭca tasmādagneruttamāni juhoti

9.3.4.[10]

athainaṃ kṛṣṇājine 'bhiṣiñcati | yajño vai kṛṣṇājinaṃ yajña evainametadabhiṣiñcati

lomataścandāṃsi vai lomāni candaḥsvevainametadabhiṣiñcatyuttaratastasyopari

bandhuḥ prācīnagrīve taddhi devatrā

9.3.4.[11]

taṃ haike dakṣiṇato 'gnerabhiṣiñcanti | dakṣiṇato vā

annasyopacārastadenamannasyārdhādabhiṣiñcāma iti na tathā kuryādeṣā vai

dikpitṝṇāṃ kṣipre haitāṃ diśam praiti yaṃ tathābhiṣiñcanti

9.3.4.[12]

āhavanīya u haike 'bhiṣiñcati | svargo vai loka āhavanīyastadenaṃ svarge loke

'bhiṣiñcāma iti na tathā kuryāddaivo vā asyaiṣa ātmā mānuṣo 'yamanena hāsya te

martyenātmanaitaṃ daivamātmanaitaṃ daivamānamanuprasajanti yaṃ

tathābhiṣiñcanti

9.3.4.[13]

uttarata evainabhiṣiñcet | eṣā hobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ digyadudīcī prācī

svāyāmevainametaddiśyāyattam pratiṣṭhitamabhiṣiñcati na vai sva āyatane

pratiṣṭhito riṣyati

9.3.4.[14]

āsīnam bhūtamabhiṣiñcet | āsta iva vai bhūtastiṣṭhntam bubhūṣantaṃ tiṣṭhatīva vai

bubhūṣanbastājine puṣṭikāmamabhiṣiñcetkṛṣṇājine

brahmavarcasakāmamubhayorubhayakāmaṃ taduttarataḥ pucasyottaraloma

prācīnagrīvamupastṛṇāti

9.3.4.[15]

āspṛṣṭam pariśritaḥ | tadyatkṛṣṇājinamāspṛṣṭam pariśrito bhavati tatho hāsyaiṣa

daiva ātmā kṛṣṇājine 'bhiṣikto bhavatyatha yadenamanvārabdhamagniṃ

tiṣṭhantamabhiṣiñcati tathā haitasmāddaivādabhiṣekānna vyavacidyate

9.3.4.[16]

agnau hutvāthainamabhiṣiñcati | daivo vā asyaiṣa ātmā mānuṣo 'yaṃ devā u vā agre

'tha manuṣyāstasmādagnau hutvāthainaṃ tasyaiva pariṣiṣṭenābhiṣiñcatyatra taṃ

sruvamanuprāsyati

9.3.4.[17]

athainaṃ dakṣiṇam bāhumanuparyāvṛtyābhiṣiñcati | devasya tvā savituḥ prasave

'śvinorbāhubhyām pūṣṇo hastābhyāṃ sarasvatyai vāco yanturyantreṇāgneḥ

sāmrājyenābhiṣiñcāmīti vāgvai sarasvatī tasyā idaṃ sarvaṃ yantraṃ savitṛprasūta

evainametadanena sarveṇa sarasvatyai vāco yanturyantreṇāgneḥ

sāmrājyenābhiṣiñcatyatra taṃ camasamanuprāsyati yadatra viliptaṃ

tannedbahirdhāgnerasaditi

9.3.4.[18]

taṃ vai madhye pārthānāmabhiṣiñcati | saṃvatsaro vai pārthāni

saṃvatsarasyaivainametanmadhyata ādadhāti ṣaṭ purastājjuhoti ṣaḍupariṣṭātṣaḍvā

ṛtava ṛtubhirevainametatatsuṣuvāṇamubhayataḥ parigṛhṇāti bṛhaspatiḥ

pūrveṣāmuttamo bhavatīndra uttareṣām prathamo brahma vai bṛhaspatiḥ

kṣatramindro brahmaṇā caivainametatkṣatreṇa ca suṣuvāṇamubhayataḥ parigṛhṇāti

9.4.1.[1]

athāto rāṣṭrabhṛto juhoti | rājāno vai rāṣṭrabhṛtaste hi rāṣṭrāṇi bibhratyetā ha

devatāḥ sutā etena savena yenaitatsoṣyamāṇo bhavati tā evaitatprīṇāti tā asmā iṣṭāḥ

prītā etaṃ savamanumanyante tābhiranumataḥ sūyate yasmai vai rājāno

rājyamanumanyante sa rājā bhavati na sa yasmai na tadyadrājāno rāṣṭrāṇi bibhrati

rājāna u ete devāstasmādetā rāṣṭrabhṛtaḥ

9.4.1.[2]

yadvevaitā rāṣṭrabhṛto juhoti |

prajāpatervisrastānmithunānyudakrāmangandharvāpsaraso bhūtvā tāni ratho bhūtvā

paryagacattāni parigatyātmannadhattātmannakuruta

tathaivainānyayametatparigatyātmandhatta ātmankurute

9.4.1.[3]

sa yaḥ sa prajāpatirvyasraṃsata | ayameva sa yo 'yamagniścīyate 'tha yānyasmāttāni

mithunānyudakrāmannetāstā devatā yābhya etajjuhoti

9.4.1.[4]

gandharvāpsarobhyo juhoti | gandharvāpsaraso hi bhūtvodakrāmannnatho gandhena

ca vai rūpeṇa ca gandharvāpsarasaścaranti tasmādyaḥ kaśca mithunamupapraiti

gandhaṃ caiva sa rūpaṃ ca kāmayate

9.4.1.[5]

mithunāni juhoti | mithunādvā adhi prajātiryo vai prajāyate sa rāṣṭram

bhavatyarāṣṭraṃ vai sa bhavati yo na prajāyate tadyanmithunāni rāṣṭram bibhrati

mithunā u ete devāstasmādetā rāṣṭrabhṛta ājyena dvādaśagṛhītena tā u

dvādaśaivāhutayo bhavanti tasyotro bandhuḥ

9.4.1.[6]

puṃse pūrvasmai juhoti | atha srībhyaḥ pumāṃsaṃ tadvīryeṇātyādadhātyekasmā iva

puṃse juhoti bahvībhya iva srībhyastasmādapyekasya puṃso bahvyo jāyā

bhavantyubhābhyāṃ vaṣaṭkāreṇa ca svāhākāreṇa ca puṃse juhoti svānākāreṇaiva

strībhyaḥ pumāṃsameva tadvīryeṇātyādadhāti

9.4.1.[7]

ṛtāṣāḍṛtadhāmeti | satyasāṭ satyadhāmetyetadagnirgandharvastasyauṣadhayo 'psarasa

ityagnirha gandharva oṣadhibhirapsarobhirmithunena sahoccakrāma mudo

nāmetyoṣadhayo vai muda oṣadhibhirhīdaṃ sarvam modate sa na idam brahma

kṣatram pātu tasmai svāhā vāṭ tābhyaḥ svāheti tasyokto bandhuḥ

9.4.1.[8]

saṃhita iti | asau vā ādityaḥ saṃhita eṣa hyahorātre saṃdadhāti viśvasāmetyeṣa hyeva

sarvaṃ sāma sūryo gandharvastasya marīcayo 'psarasa iti sūryo ha gandharvo

marīcibhirapsarobhirmithunena sahoccakrāmāyuvo nāmetyāyuvānā iva hi marīcayaḥ

plavante sa na idam brahma kṣatram pātviti tasyokto bandhuḥ

9.4.1.[9]

suṣumṇa iti | suyajñiya ityetatsūryaraśmiriti sūryasyeva hi candramaso

raśmayaścandramā gandharvastasya nakṣatrāṇyapsarasa iti candramā ha gandharvo

nakṣatrairapsarobhirmithunena sahoccakrāma bhekurayo nāmeti bhākurayo ha

nāmaite bhāṃ hi nakṣatrāṇi kurvanti sa na idam brahma kṣatram pātviti tasyokto

bandhuḥ

9.4.1.[10]

iṣira iti | kṣipra ityetadviśvavyacā ityeṣa hīdaṃ sarvaṃ vyacaḥ karoti vāto

gandharvastasyāpo apsarasa iti vāto ha gandharvo 'dbhirapsarobhirmithunena

sahoccakrāmorjo nāmetyāpo vā ūrjo 'dbhyo hyūrgjāyate sa na idam brahma kṣatram

pātviti tasyokto bandhuḥ

9.4.1.[11]

bhujyuḥ suparṇa iti | yajño vai bhujyuryajño hi sarvāṇi bhūtāni bhunakti yajño

gandharvastasya dakṣiṇā apsarasa iti yajño ha gandharvo

dakṣiṇābhirapsarobhirmithunena sahoccakrāma stāvā nāmeti dakṣiṇā vai stāvā

dakṣiṇābhirhi yajña stūyate 'tho yo vai kaśca dakṣiṇāṃ dadāti stūyata eva sa sa na

idam brahma kṣatram pātviti tasyokto bandhuḥ

9.4.1.[12]

prajāpatirviśvakarmeti | prajāpatirvai viśvakamā sa hīdaṃ sarvamakaronmano

gandharvastasya ṛkṣāmānyapsarasa iti mano ha gandharva

ṛkṣāmairapsarobhirmithunena sahoccakrāmeṣṭayo nāmetyṛkṣāmāni vā eṣṭaya

ṛkṣāmairhyāśāsata iti no 'stvitthaṃ no 'stviti sa na idam brahma kṣatram pātviti

tasyokto bandhuḥ

9.4.1.[13]

atha rathaśīrṣe juhoti | eṣa vai sa sava etadvai tatsūyate yamasmai tametā devatāḥ

savamanumanyante yābhiranumataḥ sūyate yasmai vai rājāno rājyamanumanyante sa

rājā bhavati na sa yasmai nājyena pañcagṛhītena tā u pañcaivāhutayo hutā bhavanti

tasyokto bandhuḥ

9.4.1.[14]

śīrṣataḥ | śīrṣato vā abhiṣicyamāno 'bhiṣicyata upari dhāryamāṇa upari hi sa

yametadabhiṣiñcati samānena mantreṇa samāto hi sa yametadabhiṣiñcati sarvataḥ

parihāraṃ sarvata evainametadabhiṣiñcati

9.4.1.[15]

yadveva rathaśīrṣe juhoti | asau vā āditya eṣa ratha etadvai tadrūpaṃ kṛtvā

prajāpatiretāni mithunāni parigatyātmannadhattātmannakuruta

tathaivainānyayametatparigatyātmandhatta ātmankuruta upari dhāryamāṇa upari hi

sa ya etāni mithunāni parigatyātmannadhattātmannakuruta samānena mantreṇa

samāno hi sa ya etāni mithunāni parigatyātmannadhattātmannakuruta sarvataḥ

parihāraṃ sarvato hi sa ya etāni mithunāni parigatyātmannadhattātmannakuruta

9.4.1.[16]

sa no bhuvanasya pate prajāpata iti | bhuvanasya hyeṣa patiḥ prajāpatiryasya ta upari

gṛhā yasya vehetyupari ca hyetasya gṛhā iha cāsmai brahmaṇe 'smai kṣatrāyetyayaṃ

vā āgnirbrahma ca kṣatraṃ ca mahi śarma yaca svāheti mahacarma yaca svāhetyetat

9.4.2.[1]

atha vātahomānjuhoti | ime vai lokā eṣo 'gnirvāyurvātahomā eṣu tallokeṣu vāyuṃ

dadhāti tasmādayameṣu lokeṣu vāyuḥ

9.4.2.[2]

bāhyenāgnimāharati | āpto vā asya sa vāyurya eṣu lokeṣvatha ya imāṃlokānpareṇa

vāyustamasminnetaddadhāti

9.4.2.[3]

bahirvederiyaṃ vai vediḥ | āpto vā asya sa vāyuryo 'syāmatha ya imām pareṇa

vāyustamasminnetaddadhāti

9.4.2.[4]

añjalinā | na hyetasyetīvābhipattirasti svāhākāreṇa juhoti hyadho 'dho dhuramasau vā

āditya eṣa ratho 'rvācīnaṃ tadādityādvāyuṃ dadhāti tasmādeṣo 'rvācīnamevātaḥ

pavate

9.4.2.[5]

samudro 'si nabhasvāniti | asau vai lokaḥ samudro nabhasvānārdradānurityeṣa

hyārdraṃ dadāti tadyo 'muṣmiṃloke vāyustamasminnetaddadhāti

śambhūrmayobhūrabhi mā vāhi svāheti śivaḥ syono 'bhi mā vāhītyetat

9.4.2.[6]

māruto 'si marutāṃ gaṇa iti | antarikṣaloko vai māruto marutāṃ gaṇastadyo

'ntarikṣaloke vāyustamasminnetaddadhāti śambhūrmayobhūrabhi mā vāhi svāheti

śivaḥ syono 'bhi mā vāhītyetat

9.4.2.[7]

avasyūrasi duvasvāniti | ayaṃ vai loko 'vasyūrduvasvāṃstadyo 'smiṃloke

vāyustamasminnetaddadhāti śambhūrmayobhūrabhi mā vāhi svāheti śivaḥ syono 'bhi

mā vāhītyetat

9.4.2.[8]

tribhirjuhoti | traya ime lokā atho trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataiva

tadeṣu vāyuṃ dadhāti

9.4.2.[9]

yadveva vātahomānjuhoti | etamevaitadrathaṃ yunaktyedadvai devā etaṃ rathaṃ

sarvebhyaḥ kāmebhyo 'yuñjata yuktena samaśnavāmahā iti tena yuktena

sarvānkāmāntsamāśnuvata tathaivaitadyajamāna etaṃ rathaṃ sarvebhyaḥ kāmebhyo

yuṅkte yuktena samaśnavā iti tena yuktena sarvānkāmāntsamaśnute

9.4.2.[10]

vātahomairyunakti | prāṇā vai vātahomāḥ prāṇairevainametadyunakti tribhiryunakti

trayo vai prāṇāḥ prāṇa udāno vyānastairevainametadyunktyadho 'dho dhuramadho

'dho hi dhuraṃ yogyaṃ yuñjanti hastābhyāṃ hastābhyāṃ hi yogyaṃ yuñjanti

viparikrāmaṃ viparikrāmaṃ hi yogyaṃ yuñjanti

9.4.2.[11]

sa dakṣiṇāyugyamevāgre yunakti | atha savyāyugyamatha dakṣiṇāpraṣṭimevaṃ

devatretarathā mānuṣe taṃ nābhiyuñjyānnedyuktamabhiyunajānīti vāhanaṃ tu

dadyādyuktena bhunajā iti tamuparyeva harantyādhvaryorāvasathādupari hyeṣa

tamadhvaryave dadāti sa hi tena karoti taṃ tu dakṣiṇānāṃ kāle 'nudiśet

9.4.2.[12]

atha ruṅnatīrjuhoti | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra rucamaicattasmindevā

etābhi ruṅnatībhī rucamadadhustathaivāsminnayametaddadhāti

9.4.2.[13]

yadveva ruṅnatīrjuhoti | prajāpatervisrastādrugudakrāmattaṃ yatra devāḥ

samaskurvaṃstadasminnetābhī ruṅnatībhī

rucamadadhustathaivāsminnayametaddadhāti

9.4.2.[14]

yāste agne sūrye rucaḥ | yā vo devāḥ sūrye ruco rucaṃ no dhehi brāhmaṇeṣviti rucaṃ

rucamityamṛtatvaṃ vai rugamṛtatvamevāsminnetaddadhāti tisra āhutīrjuhoti

trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsminnetadrucaṃ dadhāti

9.4.2.[15]

atha vāruṇīṃ juhoti | atraiṣa sarvo 'gniḥ saṃskṛtaḥ sa eṣo 'tra varuṇo devatā tasmā

etaddhavirjuhoti tadenaṃ haviṣā devatāṃ karoti yasyai vai devatāyai havirgṛhyate sā

devatā na sā yasyai na gṛhyate vāruṇya 'rcā svenaivainametadātmanā svayā devatayā

prīṇāti

9.4.2.[16]

yadveva vāruṇīṃ juhoti | prajāpatervisrastādvīryamudakrāmattaṃ yatra devāḥ

samaskurvaṃstadasminnetayā vīryamadadhustathaivāsminnayametaddadhāti vāruṇya

'rcā kṣatraṃ vai varuṇo vīryaṃ vai kṣatraṃ vīryeṇaivāsminnetadvīryaṃ dadhāti

9.4.2.[17]

taptvā yāmi brahmaṇā vandamāna iti | tattvā yāce brahmaṇā vandamāna

ityetattadāśāste yajamāno havirbhiriti tadayamāśāste yajamāno

havirbhirityetadaheḍamāno varuṇeha bodhītyakrudhyanno varuṇeha

bodhītyetaduruśaṃsa mā na āyuḥ pramoṣīrityātmanaḥ paridāṃ vadate

9.4.2.[18]

athārkāśvamedhayoḥ saṃtatīrjuhoti | ayaṃ vā agnirarko 'sāvādityo 'śvamedhastau

sṛṣṭau nānaivāstāṃ tau devā etābhirāhutibhiḥ

samatanvantsamadudhustathaivaināvayametābhirāhutibhiḥ saṃtanoti saṃdadhāti

9.4.2.[19]

svarṇa gharmaḥ svāheti | asau vā ādityo gharmo 'muṃ tadādityamasminnagnau

pratiṣṭhāpayti

9.4.2.[20]

svarṇārkaḥ svāheti | ayamagnirarka imaṃ tadagnimamuṣminnāditye pratiṣṭhāpayati

9.4.2.[21]

svarṇa śukraḥ svāheti | asau vā ādityaḥ śukrastam punaramutra dadhāti

9.4.2.[22]

svarṇa jyotiḥ svāheti | ayamagnirjyotistam punariha dadhāti

9.4.2.[23]

svarṇa sūryaḥ svāheti | asau vā ādityaḥ sūryo 'muṃ tadādityamasya sarvasyottamaṃ

dadhāti tasmādeṣo 'sya sarvasyottamaḥ

9.4.2.[24]

pañcaitā āhutīrjuhoti | pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaināvetatsaṃtanoti saṃdadhāti

9.4.2.[25]

yadvevāha | svarṇa gharmaḥ svāhā svarṇārkaḥ svāhetyasyaivaitānyagnernāmāni

tānyetatprīṇāti tāni haviṣā devatāṃ karoti yasyai vai devatāyai havirgṛhyate sā devatā

na sā yasyai na gṛhyate 'tho etānevaitadagnīnasminnagnau nāmagrāhaṃ dadhāti

9.4.2.[26]

pañcaitā āhutīrjuhoti | pañcacitiko 'gniḥ pañca pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

9.4.2.[27]

athāta āhutīnāmevāvapanasya | yāṃ kāṃ ca brāhmaṇavatīmāhutiṃ

vidyāttametasminkāle juhuyātkāmebhyo vā etaṃ rathaṃ yuṅkte tadyāṃ kāṃ cātrāhutiṃ

juhotyāptāṃ tāṃ satīṃ juhoti

9.4.2.[28]

tadāhuḥ | na juhuyānnedatirecayānīti sa vai juhuyādeva kāmebhyo vā etā āhutayo

hūyante na vai kāmānāmatiriktamasti

9.4.3.[1]

atha pratyetya dhiṣṇyānāṃ kāle dhiṣṇyānnivapati | agnaya ete yaddhiṣṇyā

agnīnevaitaccinoti tā etā viśaḥ kṣatramayamagniścitaḥ kṣatraṃ ca tadviśaṃ ca

karotyamum pūrvaṃ cinotyathemānkṣatraṃ tatkṛtvā viśaṃ karoti

9.4.3.[2]

eka eṣa bhavati | ekasthaṃ tatkṣatramekasthāṃ śriyaṃ karoti bahava itare viśi

tadbhamānaṃ dadhāti

9.4.3.[3]

pañcacitika eṣa bhavati | ekacitikā itare kṣatraṃ tadvīryeṇātyādadhāti kṣatraṃ viśo

vīryavattaraṃ karotyūrdhvametaṃ cinoti kṣatraṃ tadūrdhvaṃ citi bhiścinoti tiraśca

itarānkṣatrāya tadviśamadhastādupaniṣādinīṃ karoti

9.4.3.[4]

ubhābhyāṃ yajuṣmatyā ca lokampṛṇayā caitaṃ cinoti |

lokampṛṇayaivemānkṣatrameva tadvīryeṇātyādadhāti kṣatraṃ viśo vīryavattaraṃ

karoti viśaṃ kṣatrādavīryatarām

9.4.3.[5]

sa yadimāṃlokampṛṇayaiva cinoti kṣatraṃ vai lokampṛṇā kṣatraṃ tadviśyattāraṃ

dadhātyubhayāṃścinotyadhvarasya cāgneścādhvarasya pūrvānathāgnestasyokto

bandhuryaṃ-yamevādhvaradhiṣṇyaṃ nivapati taṃ-taṃ cinotyāgnīdhrīyam prathamaṃ

cinoti taṃ hi prathamaṃ nivapati dakṣiṇata udaṅṅāsīnastasyokto bandhuḥ

9.4.3.[6]

tasminnaṣṭāviṣṭakā upadadhāti | aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvantamevainametaccinoti tāsāmaśmā pṛśnirnavamo

nava vai prāṇāḥ sapta śīrṣannavāñcau dvau tānevāsminnetaddadhāti yaścite

'gnirnidhīyate sa daśamo daśa vai prāṇā madhyamāgnīdhram

madhyatastatprāṇāndadhāti madhye ha vā etatprāṇāḥ santa iti ceti

cātmānamanuvyuccaranti

9.4.3.[7]

ekaviṃśatiṃ hotrīya upadadhāti | ekaviṃśatirveva pariśritastasyokto bandhurekādaśa

brāhmaṇācaṃsya ekādaśākṣarā vai triṣṭuptraiṣṭubha indra aindro

brāhmaṇācaṃsyaṣṭāvaṣṭāvitareṣu tasyokto bandhuḥ

9.4.3.[8]

ṣaṇmārjālīye | ṣaḍvā ṛtavaḥ pitarastaṃ haitamṛtavaḥ pitaro dakṣiṇataḥ paryūhire sa

eṣāmeṣa dakṣiṇataḥ sa vā itīmamupadadhātītīmānityamuṃ viśaṃ

tatkṣatramabhisammukhāṃ karoti

9.4.3.[9]

athainānpariśridbhiḥ pariśrayati | āpo vai pariśrito 'dbhirevaināṃstatparitanoti sa vai

paryeva nidadhāti kṣatraṃ haitā apāṃ yāḥ khātena yantyatha haitā viśo yānīmāni

vṛthodakāni sa yadamuṃ khātena pariśrayati kṣatre tatkṣatraṃ dadhāti kṣatraṃ

kṣatreṇa pariśrayatyatha yadimānparyeva nidadhāti viśi tadviśaṃ dadhāti viśā viśam

pariśrayati teṣāṃ vai yāvatya eva yajuṣmatyastāvatyaḥ pariśrito yāvatyo hyevāmuṣya

yajuṣmatyastāvatyaḥ pariśritaḥ kṣatrāyaiva tadviśaṃ kṛtānukarāmanuvartmānaṃ

karoti

9.4.3.[10]

athaiṣu purīṣaṃ nivapati | tasyokto bandhustūṣṇīmaniruktā hi

viḍathāgnīṣomīyasya paśupuroḍāśamanu diśāmaveṣṭīrnirvapati diśa eṣo

'gnistābhya etāni havīṃṣi nirvapati tadenā haviṣā devatāṃ karoti yasyai vai devatāyai

havirgṛhyate sā devatā na sā yasyai na gṛhyate pañca bhavanti pañca hi diśaḥ

9.4.3.[11]

dadāhuḥ | daśahaviṣamevaitāmiṣṭiṃ nirvapetsā sarvastomā sarvapṛṣṭhā sarvāṇi

candāṃsi sarvā diśaḥ sarva ṛtavaḥ sarvamvetadayamagnistadenaṃ haviṣā devatāṃ

karoti yasyai vai devatāyai havirgṛhyate sā devatā na sā yasyai na gṛhyate daśa

bhavanti daśākṣarā virāḍvirāḍagnirdaśa diśo diśo 'gnirdaśa prāṇāḥ prāṇā

āgneryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

9.4.3.[12]

tattvai devasvāmeva | etāni havīṃṣi nirvapedetā ha devatāḥ sutā etena savena

yenaitatsoṣyamāṇo bhavati tā evaitatprīṇāti tā asmā iṣṭāḥ prītā etaṃ

savamanumanyante tābhiranumataḥ sūyate yasmai vai rājāno rājyamanumanyante sa

rājā bhavati na sa yasmai na tadyadetā devatāḥ sutā etena savena yadvainametā devatā

etasmai savāya suvate tasmādetā devasvaḥ

9.4.3.[13]

tā vai dvināmnyo bhavanti | dvināmā vai savenā suto bhavati yasmai vai savāya sūyate

yena vā savena sūyate tadasya dvitīyam nāma

9.4.3.[14]

aṣṭau bhavanti | aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadannena prīṇāti

9.4.3.[15]

tadāhuḥ | naitāni havīṃṣi nirvapennedatirecayānīti tāni vai nirvapedeva kāmebhyo vā

etāni havīṃṣi nirupyante na vai kāmānāmatiriktamasti yadvai kiṃ ca

paśupuroḍāśamanu havirnirupyate paśāveva sa madhyato medho dhīyata ubhayāni

nirvapatyadhvarasya cāgneścādhvarasya pūrvamathāgnestasyokto bandhuruccaiḥ

paśupuroḍāśo bhavatyupāṃśvetānīṣṭirhyanubrūhi preṣyeti

paśupuroḍāśasyāhānubrūhi yajetyeteṣāmiṣṭirhi samānaḥ sviṣṭakṛtsamānīḍeṣṭā

devatā bhavantyasamavahitaṃ sviṣṭakṛte

9.4.3.[16]

athaina pūrvābhiṣekeṇābhimṛśati | savitā tvā savānāṃ suvatāmeṣa vo 'mī rājā somo

'smākam brāhmaṇānāṃ rājeti brāhmaṇānevāpoddharatyanādyānkaroti

9.4.4.[1]

atha prātaḥ prātaranuvākamupākariṣyan | agniṃ yunakti yuktena samaśnavā iti tena

yuktena sarvānkāmāntsamaśnute taṃ vai purastātsarvasya karmaṇo yunakti tadyatkiṃ

cātra ūrdhvaṃ kriyate yukte tatsarvaṃ samādhīyate

9.4.4.[2]

paridhiṣu yunakti | agnaya ete yatparidhayo 'gnibhireva tadagniṃ yunakti

9.4.4.[3]

sa madhyamam paridhimupaspṛśya | etadyajurjapatyagniṃ yunajmi śavasā ghṛteneti

balaṃ vai śavo 'gniṃ yunajmi balena ca ghṛtena cetyetaddivyaṃ suparṇaṃ vayasā

bṛhantamiti divyo vā eṣa suparṇo vayaso bṛhandhūmena tena vayaṃ gamema

bradhnasya viṣṭapaṃ svargaṃ lokaṃ rohanto 'dhi nākamuttamamityetat

9.4.4.[4]

atha dakṣiṇe | imau te pakṣāvajarau patatriṇau yābhyāṃ rakṣāṃsyapahaṃsyagne

tābhyām patema sukṛtāmu lokaṃ yatra ṛṣayo jagmuḥ prathamajāḥ purāṇā

ityamūnetadṛṣīnāha

9.4.4.[5]

athottare | indurdakṣaḥ śyena ṛtāvā hiraṇyapakṣaḥ śakuno bhuraṇyurityamṛtaṃ vai

hiraṇyamamṛtapakṣaḥ śakuno bhartetyetanmahāntsadhasthe dhruva ā niṣatto

namaste astu mā mā hiṃsīrityātmanaḥ paridāṃ vadate

9.4.4.[6]

tadyanmadhyamaṃ yajuḥ | sa ātmātha ye abhitastau pakṣau tasmāttepakṣavatī

bhavataḥ pakṣau hi tau

9.4.4.[7]

tribhiryunakti | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadyunakti

9.4.4.[8]

atha rājānamabhiṣutyāgnau juhoti | eṣa vai sa sava etadvai tatsūyate yamasmai

tametā devatāḥ savamanumanyante yābhiranumataḥ sūyate yasmai vai rājāno

rājyamanumanyante sa rājā bhavati na sa yasmai na tadyadagnau juhoti

tadagnimabhiṣiñcati so 'syaiṣa daiva ātmā somābhiṣikto bhavatyamṛtābhiṣikto 'tha

bhakṣayati tadātmānamabhiṣiñcati so 'syāyamātmā somābhiṣikto

bhavatyamṛtābhiṣiktaḥ

9.4.4.[9]

agnau hutvātha bhakṣayati | daivo vā asyaiṣa ātmā mānuṣo 'yaṃ devā u vā agre 'tha

manuṣyāstasmādagnau hutvātha bhakṣayati

9.4.4.[10]

athainaṃ vimuñcati | āptvā taṃ kāmaṃ yasmai kāmāyainaṃ yuṅkte yajñāyajñiyaṃ

stotramupākariṣyantsvargo vai loko yajñāyajñiyametasya vai gatyā enaṃ yuṅkte

tadāptvā taṃ kāmaṃ yasmai kāmāyainaṃ yuṅkte

9.4.4.[11]

taṃ vai purastātstotrasya vimuñcati | sa yadupariṣṭātstotrasya vimuñcetparāṅ haitaṃ

svargaṃ lokamatipraṇaśyedatha yatpurastātstotrasya vimuñcati tatsamprati svargaṃ

lokamāptvā vimuñcati

9.4.4.[12]

paridhiṣu vimuñcati | paridhiṣu hyenaṃ yunakti yatra vāva yogyaṃ yuñjanti tadeva

tadvimuñcanti

9.4.4.[13]

sa saṃdhyorupaspṛśya | ene yajuṣī japati tathā dve yajuṣī trīnparidhīnanuvibhavato

divo mūrdhāsi pṛthivyā nābhiriti dakṣiṇe viśvasya mūrdhannadhi tiṣṭhasi śrita

ityuttare mūrdhavatībhyām mūrdhā hyasyaiṣo

'psumatībhyāmagneretadvaiśvānarasya stotraṃ yadyajñāyajñiyaṃ śāntirvā

āpastasmādapsumatībhyām

9.4.4.[14]

dvābhyāṃ vimuñcati | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadvimuñcati tribhiryunakti tatpañca pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

9.4.4.[15]

taṃ haike | prāyaṇīya evātirātre yuñjantyudayanīye vimuñcanti saṃsthārūpaṃ vā

etadyadvimocanaṃ kim purā saṃsthāyai saṃsthārūpaṃ kuryāmeti na tathā

kuryādaharaharaharvā eṣa yajñastāyate 'harahaḥ saṃtiṣṭhate 'haraharenaṃ svargasya

lokasya gatyai yuṅkte 'haraharenena svargaṃ lokaṃ gacati tasmādaharahareva

yuñjyādaharaharvimuñcet

9.4.4.[16]

atho yathā prāyaṇīye 'tirātre | sāmidhenīranūcya brūyādudayanīya evāto

'nuvaktāsmīti tādṛktattasmādaharahareva yuñjyadaharaharvimuñcet

9.4.4.[17]

taddhaitacāṇḍilyaḥ | kaṅkatīyebhyo 'harahaḥkarma pradiśya pravavrājāharahareva vo

yunajānaharaharvimuñcāniti tasmādaharahareva yuñjyādaharaharvimuñcet

9.5.1.[1]

athātaḥ payovratatāyai | payovrato dīkṣitaḥ syāddevebhyo ha vā amṛtamapacakrāma

9.5.1.[2]

te hocuḥ | śrameṇa tapasedamanvicāmeti tacrameṇa tapasānvaicaṃste dīkṣitvā

payovratā abhavannetadvai tapo yo dīkṣitvā payovrato 'sattasya ghoṣamāśuśruvuḥ

9.5.1.[3]

te hocuḥ | nedīyo vai bhavati bhūyastapa upāyāmeti te

trīntstanānupeyustatparādadṛśuḥ

9.5.1.[4]

te hocuḥ | nedīyo vai bhavati bhūyastapa upāyāmeti te dvau stanā upeyustannedīyasaḥ

parādadṛśuḥ

9.5.1.[5]

te hocuḥ | nedīyo vai bhavati bhūyastapa upāyāmeti ta ekaṃ

stanamupeyustadadhijagāma na tvabhipattuṃ śekuḥ

9.5.1.[6]

te hocuḥ adhi vā aganna tvabhipattuṃ śaknumaḥ sarvaṃ tapa upāyāmeti ta upavasathe

'nāśakamupeyuretadvai sarvaṃ tapo yadanāśakastasmādupavasathe nāśnīyāt

9.5.1.[7]

tatprātarabhipadya | abhiṣutyāgnāvajuhavustadagnāvamṛtamadadhuḥ sarveṣāmu

haiṣa devānāmātmā yadagnistadyadagnāvamṛtamadadhustadātmannamṛtamadadhata

tato devā amṛtā abhavan

9.5.1.[8]

tadyattadamṛtaṃ somaḥ saḥ | tadadyāpi yajamānaḥ śrameṇa tapasānvicati sa dīkṣitvā

payovrato bhavatyetadvai tapo yo dīkṣitvā payovrato 'sattasya ghoṣamāśṛṇotītyahe

kraya iti

9.5.1.[9]

sa trīntstanānupaiti | tatparāpaśyati sa dvau stanā upaiti tannedīyasaḥ parāpaśyati sa

ekaṃ stanamupaiti tadadhigacati na tvabhipattuṃ śaknoti sa upavasathe

'nāśakamupaityetadvai sarvaṃ tapo yadanāśakastasmādupavasathe nāśnīyāt

9.5.1.[10]

tatprātarabhipadya | abhiṣutyāgnau juhoti tadagnāvamṛtaṃ dadhātyatha bhakṣayati

tadātmannamṛtaṃ dhatte so 'mṛto bhavatyetadvai manuṣyasyāmṛtatvaṃ

yatsarvamāyureti tatho hānenātmanā sarvamāyureti

9.5.1.[11]

agnau hutvātha bhakṣayati | daivo vā asyaiṣa ātmā mānuṣo 'yaṃ devā u vā agre 'tha

manuṣyāstasmādagnau hutvātha bhakṣayati

9.5.1.[12]

athātaḥ samiṣṭayajuṣāmeva mīmāṃsā | devāścāsurāścobhaye prājāpatyāḥ prajāpateḥ

piturdāyamupeyurvācameva satyānṛte satyaṃ caivānṛtaṃ ca ta ubhaya eva

satyamavadannubhaye 'nṛtaṃ te ha sadṛśaṃ vadantaḥ sadṛśā evāsuḥ

9.5.1.[13]

te devā utsṛjyānṛtam | satyamanvālebhire 'surā u hotsṛjya satyamanṛtamanvālebhire

9.5.1.[14]

taddhedaṃ satyamīkṣāṃ cakre | yadasureṣvāsa devā vā utsṛjyānṛtaṃ

satyamanvālapsata hanta tadayānīti taddevānājagāma

9.5.1.[15]

anṛtamu hekṣāṃ cakre | yaddeveṣvāsāsurā vā utsṛjya satyamanṛtamanvālapsata hanta

tadayānīti tadasurānājagāma

9.5.1.[16]

te devāḥ | sarvaṃ satyamavadantsarvamasurā anṛtaṃ te devā āsakti satyaṃ vadanta

aiṣāvīratarā ivāsuranāḍhyatarā iva tasmādu haitadya āsakti satyaṃ

vadatyaiṣāvīratara ivaiva bhavatyanāḍhyatara iva sa ha tvevāntato bhavati devā

hyevāntato 'bhavan

9.5.1.[17]

atha hāsurāḥ | āsaktyanṛtaṃ vadanta ūṣa iva pipisurāḍhyā ivāsustasmādu haitadya

āsaktyanṛtaṃ vadatyūṣa ivaiva pisyatyāḍhya iva bhavati parā ha tvevāntato bhavati

parā hyasurā abhavan

9.5.1.[18]

tadyattatsatyam | trayī sā vidyā te devā abruvanyajñaṃ kṛtvedaṃ satyaṃ tanavāmahā

iti

9.5.1.[19]

te dīkṣaṇīyāṃ niravapan | tadu hāsurā anububudhire yajñaṃ vai kṛtvā taddevāḥ

satyaṃ tanvate preta tadāhariṣyāmo yadasmākaṃ tatreti tasya

samiṣṭayajurahutamāsāthājagmustasmāttasya yajñasya samiṣṭayajurna juhvati te

devā asurānpratidṛśya samullupya yajñamanyatkartuṃ dadhrire 'nyadvai kurvantīti

punaḥ preyuḥ

9.5.1.[20]

teṣu preteṣu | prāyaṇīyam niravapaṃstadu hāsurā anveva bubudhire tasya

śamyoruktamāsāthājagmustasmātsa yajñaḥ śamyvantaste devā asurānpratidṛśya

mamullupya yajñamanyadeva kartuṃ dadhrire 'nyadvai kurvantīti punareva preyuḥ

9.5.1.[21]

teṣu preteṣu | rājānaṃ krītvā paryuhyāthāsmā ātithyaṃ havirniravapaṃstadu hāsurā

anveva bubudhire tasyeḍopahūtāsāthājagmustasmātsa yajña iḍāntaste devā

asurānpratidṛśya samullupya yajñamanyadeva kartuṃ dadhrire 'nyadvai kurvantīti

punareva preyuḥ

9.5.1.[22]

teṣu preteṣu | upasado 'tanvata te tisra eva sāmidhenīranūcya devatā evāyajanna

prayājānnānuyājānubhayato yajñasyodasādayanbhūyiṣṭhaṃ hi tatrātvaranta

tasmādupasatsu tisra eva sāmidhenīranūcya devatā eva yajati na

prayājānnānuyājānubhayato yajñasyotsādayati

9.5.1.[23]

ta upavasathe 'gnīṣomīyam paśumālebhire | tadu hāsurā anveva bubudhire tasya

samiṣṭayajūṃṣyahutānyāsurathājagmustasmāttasya paśoḥ samiṣṭayajūṃṣi na juhvati

te devā asurānpra

9.5.1.[24]

teṣu preteṣu | prātaḥ prātaḥsavanamatanvata tadu hāsurā anveva bubudhire

tasyaitāvatkṛtamāsa yāvatprātaḥsavanamathājagmuste devā asurānpra

9.5.1.[25]

teṣu preteṣu | mādhyandinaṃ savanamatanvata tadu hāsurā anveva bubudhire

tasyaitāvatkṛtamāsa yāvanmādhyandinamathājagmuste devā asurānpra

9.5.1.[26]

teṣu pretaṣu | savanīyena paśunācaraṃstadu hāsurā anveva bubudhire

tasyaitāvatkṛtamāsa yāvadetasya paśoḥ kriyate 'thājagmuste devā asurānpra

9.5.1.[27]

teṣu preteṣu | tṛtīyasavanamatanvata tatsamasthāpayanyatsamasthāpayaṃstatsarvaṃ

satyamāpnuvaṃstato 'surā apapupruvire tato devā abhavanparāsurā bhavatyātmanā

parāsya dviṣanbhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda

9.5.1.[28]

te devā abruvan | ye na ime yajñāḥ sāmisaṃsthitā yānimānvijahato 'gāmopa tajjānīta

yathemāntsaṃsthāpayāmeti te 'bruvaṃścetayadhvamiti citimicateti vāva

tadabruvaṃstadicata yathemānyajñāntsaṃsthāpayāmeti

9.5.1.[29]

te cetayamānāḥ | etāni

samiṣṭayajūṃṣyapaśyaṃstānyajuhavustairetānyajñāntsamasthāpayanyatsamasthāpayaṃ

stasmātsaṃsthitayajūṃṣyatha yatsamayajaṃstasmātsamiṣṭayajūṃṣi

9.5.1.[30]

te vā ete nava yajñāḥ | navaitāni samiṣṭayajūṃṣi tadyadetāni

juhotyetānevaitadyajñāntsaṃsthāpayatyubhayāni juhotyadhvarasya cāgneścādhvarasya

pūrvāṇyathāgnestasyokto bandhuḥ

9.5.1.[31]

dve agnerjuhoti | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivaitadyajñaṃ saṃsthāpayatīṣṭo yajño bhṛgubhiriṣṭo agnirāhutaḥ pipartu na iti

9.5.1.[32]

tānyubhayānyekādaśa sampadyante | ekādaśākṣarā triṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvīryamevaitadyajñamabhisampādayati

9.5.1.[33]

yadvevaikādaśa | ekādaśākṣarā vai triṣṭuptraiṣṭhubha indra indro yajñasyātmendro

devatā tadya eva yajñasyātmā yā devatā tasminnevaitadyajñamantataḥ pratiṣṭhāpayati

9.5.1.[34]

samiṣṭayajūṃṣi hutvāvabhṛthaṃ yanti | avabhṛthādudetyodayanīyena

caritvānūbandhyasya paśupuroḍāśamanu devikānāṃ havīṃṣi nirvapati

9.5.1.[35]

etadvai prajāpatiḥ | prāpya rāddhvevāmanyata sa dikṣu pratiṣṭhāyedaṃ sarvaṃ

dadhadvidadhadatiṣṭhadyaddadhadvidadhadatiṣṭhattasmāddhātā

tathaivaitadyajamāno dikṣu pratiṣṭhāyedaṃ sarvaṃ dadhadvidadhattiṣṭhati

9.5.1.[36]

yadvevaitāni havīṃṣi nirvapati | diśa eṣo 'gnistā u evāmūḥ purastāddarbhastambaṃ

ca logeṣṭakāścopadadhāti tāḥ prāṇabhṛtaḥ prathamāyāṃ citau sarvaiva dvitīyā sarvā

tṛtīyā sarvā caturthyatha pañcamyai citerasapatnā nākasadaḥ pañcacūḍāstā ūrdhvā

utkrāmantya āyaṃstābhyaḥ prajāpatirabibhetsarvaṃ vā idamimāḥ parācyo 'tyeṣyantīti

tā dhātā bhūtvā paryagacattāsu pratyatiṣṭhat

9.5.1.[37]

sa yaḥ sa dhātāsau sa ādityaḥ | atha yattaddiśām paramaṃ krāntametattadyasminneṣa

etatpratiṣṭhitastapati

9.5.1.[38]

sa yaḥ sa dhātāyameva sa dhātraḥ | dvādaśakapālaḥ puroḍāśo dvādaśakapālo dvādaśa

māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatirdhātātha yattaddiśām paramaṃ

krāntametāni tāni pūrvāṇi havīṃṣyanumatyai carūrākāyai caruḥ sinīvālyai caruḥ

kuhvyai carustadyadetāni nirvapati yadeva taddiśām paramaṃ krāntaṃ

tasminnevainametatpratiṣṭhāpayati taṃ sarvaṃ juhotyetasyaiva kṛtsnatāyai

9.5.1.[39]

tā vā etā devyaḥ | diśo hyetāścandāṃsi vai diśaścandāṃsi devyo 'thaiṣa kaḥ

prajāpatistadyaddevyaśca kaśca tasmāddevikāḥ pañca bhavanti pañca hi diśaḥ

9.5.1.[40]

tadāhuḥ | naitāni havīṃṣi nirvapennedatirecayānīti tāni vai nirvapedeva kāmebhyo vā

etāni havīṃṣi nirupyante na vai kāmānāmatiriktamasti yadvai kiṃ ca

paśupuroḍāśamanu havirnirupyate paśāveva sa madhyato medho dhīyata ubhayāni

nirvapatyadhvarasya cāgneścādhvarasya pūrvamathāgnestasyokto bandhuruccaiḥ

paśupuroḍāśo bhavatyupāṃśvetānīṣṭirhyanubrūhi preṣyeti

paśupuroḍāśasyāhānubrūhi yajetyeteṣāmiṣṭirhi samānaḥ sviṣṭakṛtsamānīḍā

9.5.1.[41]

tasya vā etasya paśoḥ | juhvati samiṣṭayajūṃṣyabhyavayanti hṛdayaśūlenāvabhṛthaṃ

saṃsthā hyeṣa paśurhṛdayaśūlena caritvā

9.5.1.[42]

pratyetya vaiśvakarmaṇāni juhoti | viśvāni karmaṇyayamagnistānyasyātra sarvāṇi

karmāṇi kṛtāni bhavanti tānyetatprīṇāti tāni haviṣā devatāṃ karoti yasyai vai

devatāyai havirgṛhyate sā devatā na sā yasyai na gṛhyate 'tho

viśvakarmāyamagnistamevaitatprīṇāti

9.5.1.[43]

yadveva vaiśvakarmaṇāni juhoti | prāyaṇaṃ ca hāgnerudayanaṃ ca sāvitrāṇi prāyaṇaṃ

vaiśvakarmaṇānyudayanaṃ sa yatsāvitrāṇyeva juhuyānna vaiśvakarmaṇāni yathā

prāyaṇameva kuryānnodayanaṃ tādṛktadatha yadvaiśvakarmaṇānyeva juhuyānna

sāvitrāṇi yathodayanameva kuryānna prāyaṇaṃ tādṛktadubhayāni juhoti prāyaṇaṃ ca

tadudayanaṃcakaroti

9.5.1.[44]

aṣṭāvasūni bhavanti | evamimāni tadyathā prāyaṇaṃtathodayanam karotisvāhākāro

'mīṣāṃ navamo bhavatyevameṣāṃ tadyathā prāyaṇaṃ tathodayanaṃ

karotyāhutiramīṣāṃ daśamī bhavatyevameṣāṃ tadyathā prāyaṇaṃ tathodayanaṃ

karoti saṃtatāṃ tatrāhutiṃ juhoti reto vai tatra yajño retaso 'vicedāya sruveṇeha

svāhākāram niruktaṃ hi reto jāta bhavati

9.5.1.[45]

yadākūtāt | samasusroddhṛdo vā manaso vā sambhṛtaṃ cakṣuṣo

vetyetasmāddhyetatsarvasmādagre karma samabhavattadanu preta sukṛtāmu lokaṃ

yatra ṛṣayo jagmuḥ prathamajāḥ purāṇā ityamūnetadṛṣīnāha

9.5.1.[46]

etaṃ sadhastha | pari te dadāmīti svargo vai lokaḥ sadhasthastadenaṃ svargāya lokāya

paridadāti yamāvahācevadhiṃ jātavedāḥ anvāgantā yajñapatirvo atra taṃ sma jānīta

parame vyomanniti yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.5.1.[47]

etaṃ jānātha | parame vyomandevāḥ sadhasthā vida rūpamasya

yadāgacātpathibhirdevayānairiṣṭāpūrte kṛṇavathāvirasmā iti yathaiva yajustathā

bandhurudbudhyasvāgne yena vahasīti tayorakto bandhuḥ

9.5.1.[48]

prastareṇa paridhinā | srucā vedyā ca barhiṣā ṛcemaṃ yajñaṃ no naya svardeveṣu

gantava ityetairno yajñasya rūpaiḥ svargaṃ lokaṃ gamayetyetat

9.5.1.[49]

yaddattaṃ yatparādānam | yatpūrtaṃ yāśca dakṣiṇāḥ tadagnirvaiśvakarmaṇaḥ

svardeveṣu no dadhaditi yaccaiva samprati dadno yaccāsamprati tanno

'yamagnirvaiśvakarmaṇaḥ svarge loke dadhātvityetat

9.5.1.[50]

yatra dhārā anapetāḥ | madhorghṛtasya ca yāḥ tadagnirvaiśvakarmaṇaḥ svardeveṣu ṇo

dadhaditi yathaiva yajustathā bandhuḥ

9.5.1.[51]

aṣṭau vaiśvakarmaṇāni juhoti | aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

9.5.1.[52]

vaiśvakarmaṇāni hutvā nāma karoti | yadā vai sarvaḥ kṛtsno jāto bhavatyatha nāma

kurvantyatra vā eṣa sarvaḥ kṛtsno jāto bhavati

9.5.1.[53]

nāma kṛtvāthainamupatiṣṭhate | sarveṇa vā eṣa etamātmanā cinoti sa

yadetāmatrātmanaḥ paridāṃ na vadetātra haivāsyaiṣa ātmānaṃ vṛñcītātha

yadetāmatrātmanaḥ paridām vadate tayo hāsyaiṣa ātmānaṃ na vṛṅkte ye agnayaḥ

pāñcajanyā asyām pṛthivyāmadhi teṣāmasi tvamuttamaḥ pra no jīvātave suveti ye ke

cāgnayaḥ pañcacitikā asyām pṛthivyāmadhi teṣāmasi tvaṃ sattamaḥ pro

asmānjīvanāya suvetyetadanuṣṭubhā vāgvā anuṣṭubvāgu sarvāṇi candāṃsi

sarvairevāsmā etaccandobhirnihnuta upasthāyāgniṃ samārohya

nirmathyodavasānīyayā yajate

9.5.1.[54]

atha maitrāvaruṇyā payasyayā yajate | devatrā vā eṣa bhavati ya etatkarma karoti

daivamvetanmithunaṃ yanmitrāvaruṇau sa yadetayāniṣṭvā mānuṣyāṃ

caretpratyavarohaḥ sa yathā daivaḥ sanmānuṣaḥ syāttādṛktadatha yadetayā

maitrāvaruṇyā payasyayā yajate daivamevaitanmithunamupaityetayeṣṭvā kāmaṃ

yathāpratirūpaṃ caret

9.5.1.[55]

yadvevaitayā maitrāvaruṇyā payasyayā yajate | prajāpatervisrastādretaḥ parāpatattaṃ

yatra devāḥ samaskurvaṃstadasminnetayā maitrāvaruṇyā payasyayā reto

'dadhustathaivāsminnayametaddadhāti

9.5.1.[56]

sa yaḥ sa prajāpatirvyasraṃsata | ayameva sa yo 'yamagniścīyate 'tha yadasmāttadretaḥ

parāpatadeṣā sā payasyā maitrāvaruṇī bhavati prāṇodānau vai mitrāvaruṇau

prāṇodānā u vai retaḥ siktaṃ vikurutaḥ payasyā bhavati payo hi reto yajño bhavati

yajño hyeva yajñasya reta upāṃśu bhavatyupāṃśu hi retaḥ sicyate 'ntato bhavatyantato

hi reto dhīyate

9.5.1.[57]

tasyai vājinena caranti | tasmindakṣiṇāṃ dadhāti tūparau mithunau

dadyādityabhyājñāyenaiva manya iti ha smāha māhitthiḥ sravatyu haiṣāgnicita āhutiḥ

somāhutiryāmaniṣṭake juhoti

9.5.1.[58]

sa svayamātṛṇā evopadadhīta | ime vai lokāḥ svayamātṛṇā ima u lokā eṣo 'gniścitaḥ

9.5.1.[59]

ṛtavyā evopadadhīta | saṃvatsaro vā ṛtavyāḥ saṃvatsara eṣo 'gniścitaḥ

9.5.1.[60]

viśvajyotiṣa evopadadhīta | etā vai devatā viśvajyotiṣa etā u devatā eṣo 'gniścitaḥ

9.5.1.[61]

punaścitimevopadadhīta | punaryajño haiṣa uttarā haiṣā devayajyā

punaryajñamevaitadupadhatta uttarāmeva devayajyāmupa hainam punaryajño na

tathā kuryādyo vāva cite 'gnirnidhīyate tāmeveṣṭakāmeṣa sarvo

'gnirabhisampadyate tadyadagnau juhoti tadevāsya yathā sarvasmiñcāṇḍile 'gnau

saṃcite pakṣapucavatyāhutayo hutāḥ syurevamasyaitā āhutayo hutā bhavanti

9.5.1.[62]

sarvāṇi vā eṣa bhūtāni | sarvāndevāngarbho bhavati yo 'gniṃ bhibharti sa yo

'saṃvatsarabhṛtaṃ cinuta etāni ha sa sarvāṇi bhūtāni garbham bhūtaṃ nirhate yo nveva

mānuṣaṃ garbhaṃ nirhanti tannveva paricakṣate 'tha kiṃ ya etaṃ devo hyeṣa

nāsaṃvatsarabhṛtasya 'rtvijā bhavitavyamiti ha smāha vātsyo nedasya devaretasasya

nirhaṇyamānasya medyasānīti

9.5.1.[63]

ṣaṇmāsyamantamaṃ cinvītetyāhuḥ | ṣaṇmāsyā vā antamā garbhā jātā jīvantīti sa

yadyasaṃvatsarabhṛte mahadukthaṃ śaṃsedṛgaśītīḥ śaṃsedasarvaṃ vai

tadyadasaṃvatsarabhṛto 'sarvaṃ tadyadṛgaśītayo vikṛṣṭaṃ tvenaṃ sa bhūyo

vikarṣedyadi caiva saṃvatsarabhṛtaḥ syādyadi cāsaṃvatsarabhṛtaḥ sarvameva

mahadukthaṃ śaṃset

9.5.1.[64]

atha ha śāṇḍilyāyanaḥ prācyāṃ jagāma | taṃ ha daiyāmpātiruvāca śāṇḍilyāyana

kathamagniścetavyo glāyāmo 'ha saṃvatsarabhṛtāyāgnimu cikīṣāmaha iti

9.5.1.[65]

sa hovāca | kāmaṃ nvā enaṃ sa cinvīta yena purā saṃvatsaram bhṛtaḥ syāttaṃ hyeva

tam bhṛtaṃ santaṃ cinuta iti

9.5.1.[66]

kāmamvevainaṃ sa cinvīta | yaḥ saṃvatsaramabhiṣaviṣyantsyādeṣa vā enaṃ

pratyakṣamannena bibhartyetābhirāhutibhiḥ

9.5.1.[67]

kāmamvevainaṃ sa cinvīta | yaḥ saṃvatsaramagnihotraṃ juhuyāadbibharti vā

enameṣa yo 'gnihotraṃ juhoti

9.5.1.[68]

kāmamvevainaṃ sa cinvīta | yaḥ saṃvatsaraṃ jātaḥ syātprāṇo vā

agnistametadbibhartyatha ha vai retaḥ siktam prāṇo 'nvavarohati tadvindate

tadyajjātaṃ-jātaṃ vindate tasmājjātavedāstasmādapyevaṃvitkāmaṃ sadyobhṛtaṃ cinvīta

yadu ha vā evaṃvitpibati vā pāyayati vā tadevāsya yathā sarvasmiñcāṇḍile 'gnau

saṃcite pakṣapucavatyāhutayo hutāḥ syurevamasyaitā āhutayo hutā bhavanti

9.5.2.[1]

indra etattsarptaccamapaṣyat nyūnasyāptyā atiriktyai vyṛddhasya samṛddhyā atha ha

vā īśvaro 'gniṃ citvā kiṃciddauritamāpattorvi vā hvalitoryadvā yadā ha vā

etacyāparṇaḥ sāyakāyanaḥ śuśrāvātha haitatkarmopadadharṣa

9.5.2.[2]

saiṣā trayasya samṛddhiḥ | agneḥ samṛddhiryo 'gniṃ cinute tasya samṛddhiryo 'gniṃ

cinoti tasya samṛddhiḥ

9.5.2.[3]

tadyadetenopatiṣṭhate | yadevāsyātra vidvānvāvidvāti vā recayati na vābhyāpayati

tadevāsyaitena sarvamāptam bhavati yadasya kiṃ cānāptaṃ ya u tasyāmanuṣṭubhyṛci

kāmo 'traiva tamāpnotyathā etasmādevaitatkarmaṇo rakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti no

hainamanuvyāhāriṇa stṛṇvate tasmādapyevaṃvitkāmam parasmā agniṃ cinuyādīśvaro

ha śreyānbhavitoḥ

9.5.2.[4]

vārtrahatyāya śavase | sahadānum puruhūta kṣiyantamiti vārtraghnībhyām

prathamābhyāmupatiṣṭata etadvai devā vṛtram pāpmānaṃ hatvāpahatapāpmāna

etatkarmākurvata tathaivaitadyajamāno vṛtram pāpmānaṃ

hatvāpahatapāpmaitatkarma kurute

9.5.2.[5]

vi na indra mṛdho jahi | mṛgo na bhīmaḥ kucaro giriṣṭhā iti vaimṛdhībhyāṃ

dvitīyābhyāmetadvai devā mṛdhaḥ pāpmānaṃ hatvāpahatapāpmāna etatkarmākurvata

tathaivaitadyajamāno mṛdhaḥ pāpmānaṃ hatvāpahatapāpmaitatkarma kurute

9.5.2.[6]

vaiśvānaro na ūtaye | pṛṣṭo divi pṛṣṭo agniḥ pṛthivyāmiti vaiśvānarībhyāṃ

tṛtīyābhyāmetadvai devā vaiśvānareṇa pāpmānaṃ dagdhvāpahatapāpmāna

etatkarmākurvata tathaivaitadyajamāno vaiśvānareṇa pāpmānaṃ

dagdhvāpahatapāpmaitatkarma kurute

9.5.2.[7]

aśyāma ta kāmamagne tavotīti | ekayā kāmavatyaitadvai devāḥ

pāpmānamapahatyaikayā kāmavatyaikadhāntataḥ sarvānkāmānātmannakurvata

tathaivaitadyajamānaḥ ṣaḍṛcena pāpmānamapahatyaikayā kāmavatyekadhāntataḥ

sarvānkāmānātmankurute

9.5.2.[8]

saptarcam bhavati | saptacitiko 'gniḥ sapta 'rtavaḥ sapta diśaḥ sapta devalokāḥ sapta

stomāḥ sapta pṛṣṭhāni sapta candāṃsi sapta grābhyāḥ paśavaḥ saptāraṇyāḥ sapta

śorṣanprāṇā yatkiṃ ca saptavidhamadhidevatamadhyātmaṃ tadenena sarvamāpnoti tā

anuṣṭubhamabhisampadyante vāgvā anuṣṭubvācaivāsya tadāpnoti yadasya kiṃ

cānāptam

9.5.2.[9]

aṣṭarcenopatiṣṭhetetyu haika āhuḥ | vayaṃ te adya rarimā hi kāmamiti dvitīyayā

kāmavatyā sapta pūrvāstadaṣṭāvaṣṭākṣaro gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivāsya tadāpnoti yadasya kiṃ cānāptamatho evaṃ samaṃ devate bhajete iti

na tathā kuryādetā vāva saptāṣṭāvanuṣṭubho bhavanti sa yo 'ṣṭarce kāmo 'traiva

tamāpnoti

9.5.2.[10]

aindrāgnībhirupatiṣṭhate | aindrāgno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvatraivāsya

tadāpnoti yadasya kiṃ cānāptamindrāgnī vai sarve devāḥ sarvadevatyo

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsya tadāpnoti yadasya kiṃ cānāptam

9.5.2.[11]

taddhaike | karmaṇaḥ karmaṇa evaitām pratipadaṃ kurvate 'pahatapāpmāna

etatkarma karavāmahā iti purīṣavatīṃ citiṃ kṛtvopatiṣṭhetetyu haika āhustatra hi sā

sarvā kṛtsnā bhavatīti sa yathā kāmayeta tathā kuryāditi nu cayanasyāthāto 'cayanasya

9.5.2.[12]

trayo ha vai samudrāḥ | agniryajuṣām mahāvrataṃ sāmnām mahadukthamṛcāṃ sa ya

etāni parasmai karotyetānha sa samudrāñcoṣayate tāñcuṣyato 'nvasya candāṃsi

śuṣyanti candāṃsyanu loko lokamanvātmātmānamanu prajā paśavaḥ sa ha śvaḥ śva

eva pāpīyānbhavati ya etāni parasmai karoti

9.5.2.[13]

atha ya etānyakṛtvā | pasmā api sarvairanyairyajñakratubhiryājayedetebhyo haivāsya

samudrebhyaścandāṃsi punarāpyāyante candāṃsyanu loko lokamanvātmātmānamanu

prajā paśavaḥ sa ha śvaḥ śva eva śreyānbhavati ya etāni parasmai na karotyathaiṣa ha

vā asya daivo 'mṛta ātmā sa ya etāni parasmai karotyetaṃ ha sa daivamātmānam

parasmai prayacatyatha śuṣka eva sthāṇuḥ pariśiṣyate

9.5.2.[14]

taddhaike | kṛtvā kurvate vā prati vā kārayanta eṣā prāyaścittiriti na tathā

kuryādyathā śuṣkaṃ sthāṇumudakenābhiṣiñcetādṛktatpūyedvā vai sa vi vā

mrityennaitasya prāyaścittirastītyeva vidyāt

9.5.2.[15]

atha ha smāha śāṇḍilyaḥ | turo ha kāvaṣeyaḥ kārotyāṃ devebhyo 'gniṃ cikāya taṃ ha

devāḥ papracurmune yadalokyāmagnicityāmāhuratha kasmādacaiṣīriti

9.5.2.[16]

sa hovāca | kiṃ nu lokyaṃ kimalokyamātmā vai yajñasya yajamāno 'ṅgānyṛtvijo yatra

vā ātmā tadaṅgāni yatro aṅgāni tadātmā yadi vā ṛtvijo 'lokā bhavantyaloka u tarhi

yajamāna ubhaye hi samānalokā bhavanti dakṣiṇāsu tveva na saṃvaditavyaṃ

saṃvādenaiva 'rtvijo 'lokā iti