Śatapatha-Brāhmaṇa, Mādhyaṃdina, 7

7.1.1.[1]

gārhapatyaṃ ceṣyanpalāśaśākhayā vyudūhati | avasyati haitadyadgārhapatyaṃ cinoti

ya u vai ke cāgnicito 'syāmeva te 'vasitāstadyadvyudūhatyavasitāneva tadvyudūhati

nedavasitānadhyavasyānīti

7.1.1.[2]

apeta vīta vi ca sarpatāta iti | apa caivaita vi ceta vyu ca sarpatāta ityetadya

udarasarpiṇastānetadāha ye 'tra stha purāṇa ye ca nūtanā iti ye 'tra stha sanātanā ye

cādhunātanā ityetat

7.1.1.[3]

adādyamo 'vasānam pṛthivyā iti | yamo ha vā asyā avasānasyeṣṭe sa evāsmā

asyāmavasānaṃ dadāti

7.1.1.[4]

akrannimam pitaro lokamasmā iti | kṣatraṃ vai yamo viśaḥ pitaro yasmā u vai

kṣatriyo viśā saṃvidāno 'syāmavasānaṃ dadāti tatsudattaṃ tatho hāsmai kṣatraṃ

yamo viśā pitṛbhiḥ saṃvidāno 'syāmavasānaṃ dadāti

7.1.1.[5]

palāśaśākhayā vyudūhati | brahma vai palāśo brahmaṇaiva tadavasitānvyudūhati

mantreṇa brahma vai mantro brahmaṇaiva tadavasitānvyudūhati tāmudīcīmudasyati

7.1.1.[6]

athoṣānnivapati | ayaṃ vai loko gārhapatyaḥ paśava ūṣā asmiṃstalloke paśūndadhāti

tasmādime 'smiṃloke paśavaḥ

7.1.1.[7]

yadvevoṣānnivapati | prajāpatiḥ prajā asṛjatā tā nānolbā asṛjata tā na samajānata so

'kāmayata saṃjānīranniti tāḥ samānolbā akarottāsāmūṣānulbamakarottāḥ samajānata

tasmādapyetarhi samānolbāḥ sameva jānate devaiḥ samānolbo 'sānītyu vai yajate yo

yajate tadyadūṣānnivapati devaireva tatsamānolbo bhavati

7.1.1.[8]

sajñānamasīti | samajānata hyetena kāmadharaṇamiti paśavo vā ūṣāḥ kāmadharaṇam

mayi te kāmadharaṇam bhūyāditi mayi te paśavo bhūyāsurityetattaiḥ sarvaṃ

gārhapatyam pracādayati yonirvai gārhapatyā citirulbamūṣāḥ sarvāṃ tadyonimulbena

pracādayati

7.1.1.[9]

atha sikatā nivapati | agneretadvaiśvānarasya bhasma yatsikatā agnimu vā etaṃ

vaiśvānaraṃ ceṣyanbhavati na vā agniḥ svam bhasmātidahatyanatidāhāya

7.1.1.[10]

yadveva sikatā nivapati | agneretadvaiśvānarasya reto yatsikatā agnimu vā etaṃ

vaiśvānaraṃ ceṣyanbhavati na vā aretaskātkiṃ cana vikriyate 'smādretaso 'dhi

vikriyātā iti

7.1.1.[11]

agnerbhasmāsyagneḥ purīṣamasīti | yātayāma vā agnerbhasmāyātayāmnyaḥ sikatā

ayātayāmamevainadetatkaroti tābhiḥ sarvaṃ gārhapatyam pracādayati yonirvai

gārhapatyā citī retaḥ sikatāḥ sarvasyāṃ tadyonau reto dadhāti

7.1.1.[12]

athainam pariśridbhiḥ pariśrayati | yonirvai pariśrita idamevaitadretaḥ siktaṃ yonyā

parigṛhṇāti tasmādyonyā retaḥ siktam parigṛhyate

7.1.1.[13]

yadvevainam pariśridbhiḥ pariśrayati | ayaṃ vai loko gārhapatya āpaḥ pariśrita imaṃ

taṃ lokamadbhiḥ paritanoti samudreṇa hainaṃ tatparitanoti sarvatastasmādimaṃ lokaṃ

sarvataḥ samudraḥ paryeti dakṣiṇāvṛttasmādimaṃ lokaṃ dakṣiṇāvṛtsamudraḥ paryeti

khātena tasmādimaṃ lokaṃ khātena samudraḥ paryeti

7.1.1.[14]

cita stheti | cinoti hyenāḥ paricita stheti pari hyenāścinotyūrdhvacitaḥ

śrayadhvamityūrdhvā upadadhadāha tasmādūrdhva eva samudro vijate 'tha

yattiraścīrupadadhyātsakṛddhaivedaṃ sarvaṃ samudro nirmṛjyānna sādayatyasannā

hyāpo na sūdadohasādhivadati

7.1.1.[15]

asthīni vai pariśritaḥ | prāṇaḥ sūdadohā na vā asthiṣu prāṇo 'styekena yajuṣā

bahvīriṣṭakā upadadhātyekaṃ hyetadrūpaṃ yadāpo 'tha yadbahvyaḥ pariśrito

bhavanti bahvyo hyāpaḥ

7.1.1.[16]

tadvai yoniḥ pariśritaḥ | ulbamūṣā retaḥ sikatā bāhyāḥ pariśrito bhavantyantara ūṣā

bāhyā hi yonirantaramulbam bāhya ūṣā bhavantyantarāḥ sikatā bāhyaṃ

hyulbamantaraṃ reta etebhyo vai jāyamāno jāyate tebhya evainametajjanayati

7.1.1.[17]

athainamataścinoti | idamevaitadretaḥ siktaṃ vikaroti tasmādyonau retaḥ siktaṃ

vikriyate

7.1.1.[18]

sa catasraḥ prācīrupadadhāti | dve paścāttiraścyau dve purastāttadyāścatasraḥ

prācīrupadadhāti sa ātmā tadyattāścatasro bhavanti caturvidho hyayamātmātha ye

paścātte sakthyau ye purastāttau bāhū yatra vā ātmā tadeva śiraḥ

7.1.1.[19]

taṃ vā etam | atra pakṣapucavantaṃ vikaroti yādṛgvai yonau reto vikriyate

tādṛgjāyate tadyadetamatra pakṣapucavantaṃ vikaroti tasmādeṣo 'mutra

pakṣapucavānjāyate

7.1.1.[20]

taṃ vai pakṣapucavantameva santam | na pakṣapucavantamiva paśyanti

tasmādyonau garbhaṃ na yathārūpam paśyantyathainamamutra pakṣapucavantam

paśyanti tasmājjātaṃ garbhaṃ yathārūpam paśyanti

7.1.1.[21]

sa catasraḥ pūrvā upadadhāti | ātmā hyevāgre sambhavataḥ sambhavati dakṣiṇata

udaṅṅāsīna uttarārdhyām prathamāmupadadhāti tatho hāsyaiṣo

'bhyātmamevāgniścito bhavati

7.1.1.[22]

ayaṃ so agniḥ | yasmintsomamindraḥ sutaṃ dadha ityayaṃ vai loko gārhapatya āpaḥ

somaḥ suto 'smiṃstalloke 'pa indro 'dhatta jaṭhare vāvaśāna iti madhyaṃ vai jaṭharaṃ

sahasriyaṃ vājamatyaṃ na saptimityāpo vai sahasriyo vājaḥ sasavāntsantstūyase

jātaveda iti citaḥ saṃścīyase jātaveda ityetat

7.1.1.[23]

agne yatte divi varca iti | ādityo vā asya divi varcaḥ pṛthivyāmityayamagniḥ pṛthivyāṃ

yadoṣadhīṣvapsvā yajatreti ya evauṣadhiṣu cāpsu cāgnistametadāha

yenāntarikṣamurvātatantheti vāyuḥ sa tveṣaḥ sa bhānurarṇavo nṛcakṣā iti mahāntsa

bhānurarṇavo nṛcakṣā ityetat

7.1.1.[24]

agne divo arṇamacā jigāsīti | āpo vā asya divo 'rṇastā eṣa dhūmenācaityacā devāṃ

ūciṣe dhiṣṇyā ya iti prāṇā vai devā dhiṣṇyāste hi sarvā dhiya iṣṇanti yā rocane

parastātsūryasya yāścāvastādupatiṣṭhanta āpa iti rocano ha nāmaiṣa loko yatraiṣa

etattapati tadyāścaitam pareṇāpo yāścāvareṇa tā etadāha

7.1.1.[25]

purīṣyāso agnaya iti | paśavyāso 'gnaya ityetatprāvaṇebhiḥ sajoṣasa iti prāyaṇarūpam

prāyaṇaṃ hyetadagneryadgārhapatyo juṣantāṃ yajñamadruho 'namīvā iṣo mahīriti

juṣantāṃ yajñamadruho 'naśanāyā iṣo mahīrityetat

7.1.1.[26]

nānopadadhāti | ye nānākāmā ātmaṃstāṃstaddadhāti sakṛtsādayatyekaṃ tadātmānaṃ

karoti sūdadohasādhivadati prāṇo vai sūdadohāḥ prāṇeṇaivainametatsaṃtanoti

saṃdadhāti

7.1.1.[27]

atha jaghanena parītya | uttarato dakṣiṇāsīno 'parayordakṣiṇāmagra

upadadhātīḍāmagne purudaṃsaṃ saniṃ goriti paśavo vā iḍā paśūnāmevāsmā

etāmāśiṣamāśāste śaśvattamaṃ havamānāya sādheti yajamāno vai havamānaḥ syānnaḥ

sūnustanayo vijāveti prajā vai sūnuragne sā te sumatirbhūtvasme ityāśiṣamāśāste

7.1.1.[28]

athottarām | ayaṃ te yonirṛtviyo yato jāto arocathā ityayaṃ te yonirṛtavyaḥ sanātano

yato jāto 'dīpyathā ityetattaṃ jānannagna ārohāthā no vardhayā rayimiti yathaiva

yajustathā bandhuḥ

7.1.1.[29]

sakthyāvasyaite | te nānopadadhāti nānā sādayati nānā sūdadohasādhivadati nānā

hīme sakthyau dve bhavato dve hīme sakthyau paścādupadadhāti paścāddhīme

sakthyāvagrābhyāṃ saṃspṛṣṭe bhavata evaṃ hīme sakthyāvagrābhyāṃ saṃspṛṣṭe

7.1.1.[30]

atha tenaiva punaḥ parītya | dakṣiṇata udaṅṅā sīnaḥ pūrvayoruttarāmagra upadadhāti

cidasi tayā devatayāṅgirasvadṛddhruvā sīdetyatha dakṣiṇām paricidasi tayā

devatayāṅgirasvaddhruvā sīdeti

7.1.1.[31]

bāhū asyaite | te nānopadadhāti nānā sādayati nānā sūdadohasādhivadati nānā hīmau

bāhū dve bhavato dvau hīmau bāhū pūrvārdha upadadhāti purastāddhīmau bāhū

agrābhyāṃ saṃspṛṣṭe bhavata evaṃ hīmau bāhū agrābhyāṃ saṃspṛṣṭau sa vā itīmā

upadadhātītīme itīme taddakṣiṇāvṛttaddhi devatrā

7.1.1.[32]

aṣṭāviṣṭakā upadadhāti | aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvantamevainametaccinoti pañca kṛtvaḥ sādayati pañcacitiko 'gniḥ pañca

'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvanagniryāvatyasya mātrā

tāvantamevainametaccinotyaṣṭāviṣṭakāḥ pañca kṛtvaḥ sādayati tattrayodaśa

trayodaśa māsāḥ saṃvatsarastrayodaśāgneścitipurīṣāṇi yāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvattadbhavati

7.1.1.[33]

atha lokampṛṇāmupadadhāti | tasyā upari bandhustisraḥ

pūrvāstrivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvantamevainametaccinoti

daśottarāstāsāmupari bandhurdve vāgre 'tha daśāthaikāmevaṃ hi citiṃ cinvanti

tāstrayodaśa sampadyante tasyokto bandhuḥ

7.1.1.[34]

tā ubhayya ekaviṃśatiḥ sampadyante | dvādaśa māsāḥ pañca 'rtavastraya ime lokā

asāvāditya ekaviṃśo 'muṃ tadādityamasminnagnau pratiṣṭhāpayati

7.1.1.[35]

ekaviṃśatirveva pariśritaḥ | dvādaśa māsāḥ pañca 'rtavastraya ime lokā

ayamagniramuto 'dhyekaviṃśa imaṃ tadagnimamuṣminnāditye pratiṣṭhāpayati

tadyadetā evamupadadhātyetāvevaitadanyo 'nyasminpratiṣṭhāpayati tāvetāvanyo

'nyasminpratiṣṭhitau tau vā etāvatra dvāvekaviṃśau sampādayatyatra hyevemau

tadobhau bhavata āhavanīyaśca gārhapatyaśca

7.1.1.[36]

atha purīṣaṃ nivapati | tasyopari bandhustaccātvālavelāyā āharatyagnireṣa

yaccātvālastatho hāsyaitadāgneyameva bhavati sā samambilā syāttasyokto bandhuḥ

7.1.1.[37]

vyāmamātrī bhavati | vyāmamātro vai puruṣaḥ puruṣaḥ prajāpatiḥ

prajāpatiragnirātmasammitāṃ tadyoniṃ karoti parimaṇḍalā bhavati parimaṇḍalā hi

yoniratho ayaṃ vai loko gārhapatyaḥ parimaṇḍala u vā ayaṃ lokaḥ

7.1.1.[38]

athainau saṃnivapati | saṃjñāmevābhyāmetatkaroti samitaṃ saṃkalpethāṃ saṃ vām

manāṃsi saṃ vratāgne tvam purīṣyo bhavataṃ naḥ samanasāviti

śamayatyevaināvetadahiṃsāyai yathā nānyo 'nyaṃ hiṃsyātām

7.1.1.[39]

caturbhiḥ saṃnivapati | tadye catuṣpadāḥ paśavastairevābhyāmetatsaṃjñāṃ karotyatho

annaṃ vai paśavo 'nnenaivābhyāmetatsaṃjñāṃ karoti

7.1.1.[40]

tāṃ na riktāmavekṣeta | nedriktāmavekṣā iti yadriktāmavekṣeta graseta hainam

7.1.1.[41]

athāsyāṃ sikatā āvapati | agneretadvaiśvānarasya reto yatsikatā

agnimevāsyāmetadvaiśvānaraṃ reto bhūtaṃ siñcati sā samambilā syāttasyokto bandhuḥ

7.1.1.[42]

athaināṃ vimuñcati | apradāhāya yaddhi yuktaṃ na vimucyate pra taddahyata etadvā

etadyuktā reto 'bhārṣīdetamagniṃ tamatrājījanadathāparaṃ dhatte yoṣā vā ukhā

tasmādyadā yoṣā pūrvaṃ retaḥ prajanayatyathāparaṃ dhatte

7.1.1.[43]

māteva putram pṛthivī purīṣyamiti | māteva putram pṛthivī paśavyamityetadagniṃ

sve yonāvabhārukhetyagniṃ sve yonāvabhārṣīdukhetyetattāṃ viśvairdevairṛtubhiḥ

saṃvidānaḥ prajāpatirviśvakarmā vimuñcatviyṛtavo vai viśve devāstadenāṃ

viśvairdevairṛtubhiḥ saṃvidānaḥ prajāpatirviśvakarmā vimuñcati tāmuttarato

'gnernidadhātyaratnimātre tasyokto bandhuḥ

7.1.1.[44]

athāsyām paya ānayati | etadvā etadreto dhatte 'tha payo dhatte yoṣā vā ukhā

tasmādyadā yoṣā reto dhatte 'tha payo dhatte 'dharāḥ sikatā bhavantyuttaram payo

'dharaṃ hi reta uttaram payastanmadhya ānayati yathā tatprati

puruṣaśīrṣamupadadhyāt

7.1.2.[1]

prajāpatiḥ prajā asṛjata | sa prajāḥ sṛṣṭvā sarvamājimitvā vyasraṃsata

tasmādvisrastātprāṇo madhyata

udakrāmadathāsmādvīryamudakrāmattasminnutkrānte 'padyata

tasmātpannādannamasravadyaccakṣuradhyaśeta tasmādasyānnamasravanno heha

tarhi kā cana pratiṣṭhāsa

7.1.2.[2]

te devā abruvan | na vā ito 'nyā pratiṣṭhāstīmameva pitaram prajāpatiṃ

saṃskaravāma saiva naḥ pratiṣṭhā bhaviṣyatīti

7.1.2.[3]

te 'gnimabruvan | na vā ito 'nyā pratiṣṭhāsti tvayīmam pitaram prajāpatiṃ

saṃskaravāma saiva naḥ pratiṣṭhā bhaviṣyatīti kim me tato bhaviṣyatīti

7.1.2.[4]

te 'bruvan | annaṃ vā ayam prajāpatistvanmukhā etadannamadāma tvanmukhānāṃ na

eṣo 'nnamasaditi tatheti tasmāddevā agnimukhā annamadanti yasyai hi kasyai ca

devatāyai juhvatyagnāveva juhvatyagnimukhā hi taddevā annamakurvata

7.1.2.[5]

sa yo 'smātprāṇo madhyata udakrāmat | ayameva sa vāyuryo 'yam pavate 'tha

yadasmādvīryamudakrāmadasau sa ādityo 'tha yadasmādannamasravadyadeva

saṃvatsare 'nnaṃ tattat

7.1.2.[6]

taṃ devā agnau prāvṛñjan | tadya enam pravṛktamagnirārohadya evāsmātsa prāṇo

madhyata udakrāmatsa evainaṃ sa āpadyata tamasminnadadhuratha

yadasmādvīryamudakrāmattadasminnadadhuratha

yadasmādannamasravattadasminnadadhustaṃ sarvaṃ kṛtsnaṃ

saṃskṛtyordhvamudaśrayaṃstadyaṃ tamudaśrayannime sa lokāḥ

7.1.2.[7]

tasyāyameva lokaḥ pratiṣṭhā | atha yo 'smiṃloke 'gniḥ so 'syāvāṅ prāṇo

'thāsyāntarikṣamātmātha yo 'ntarikṣe vāyurya evāyamātmanprāṇaḥ so 'sya sa

dyaurevāsya śiraḥ sūryācandramasau cakṣuṣī yaccakṣuradhyaśeta sa

candramāstasmātsa mīlitatataro 'nnaṃ hi tasmādasravat

7.1.2.[8]

tadeṣā vai sā pratiṣṭhā | yāṃ taddevāḥ samaskurvantsaiveyamadyāpi pratiṣṭhā so

evāpyato 'dhi bhavitā

7.1.2.[9]

sa yaḥ sa prajāpatirvyasraṃsata | ayameva sa yo 'yamagniścīyata tadyadeṣokhā riktā

śete purā pravarjanādyathaiva tatprajāpatirutkrānte prāṇa utkrānte vīrye srute 'nne

rikto 'śayadetadasya tadrūpam

7.1.2.[10]

tāmagnau pravṛṇakti | yathaivainamado devāḥ prāvṛñjaṃstadya enām

pravṛktāmagnirārohati ya evāsmātsa prāṇo madhyata udakrāmatsa evainaṃ sa

āpadyate tamasmindadhātyatha yadrukbham pratimucya bibharti

yadevāsmādvīryamudakrāmattadasmindadhātyatha yāḥ samidha ādadhāti

yadevāsmādannamasravattadasmindadhāti

7.1.2.[11]

tā vai sāyam prātarādadhāti | ahnaśca hi tadrātreścānnamasravattānyetāni

sarvasminneva saṃvatsare syuḥ saṃvatsaro hi sa

prajāpatiryasmāttānyudakrāmaṃstadasminnetatsarvasminneva sarvaṃ dadhāti

yasminhāsyaitadato na kuryānna hāsya

tasminnetaddadhyānnāsaṃvatsarabhṛtasyekṣakeṇa cana bhavitavyamiti ha smāha

vāmakakṣāyaṇo nedimam pitaram prajāpatiṃ vicidyamānam paśyānīti taṃ saṃvatsare

sarvaṃ kṛtsnaṃ saṃskatyordhvamucrayati yathaivainamado devā udaśrayan

7.1.2.[12]

tasya gārhapatya evāyaṃ lokaḥ | atha yo gārhapatye 'gnirya evāyamasmiṃloke 'gniḥ so

'sya so 'tha yadantarāhavanīyaṃ ca gārhapatyaṃ ca tadantarikṣamatha ya āgnīdhrīye

'gnirya evāyamantarikṣe vāyuḥ so 'sya sa āhavanīya eva dyauratha ya āhavanīye

'gnistau sūryācandramasau so 'syaiṣa ātmaiva

7.1.2.[13]

tasya śira evāhavanīyaḥ | atha ya āhavanīye 'gnirya evāyaṃ śīrṣanprāṇaḥ so 'sya sa

tadyatsa pakṣapucavānbhavati pakṣapucavānhyayaṃ śīrṣanprāṇaścakṣuḥ śiro

dakṣiṇaṃ śrotraṃ dakṣiṇaḥ pakṣa uttaraṃ śrotramuttaraḥ pakṣaḥ prāṇo

madhyamātmā vākpucam pratiṣṭhā tadyatprāṇā vācānnaṃ jagdhvā pratitiṣṭhanti

tasmādvākpucam pratiṣṭhā

7.1.2.[14]

atha yadantarāhavanīyaṃ ca gārhapatyaṃ ca | sa ātmātha ya āgnīdhrīye 'gnirya

evāyamantarātmanprāṇaḥ so 'sya sa pratiṣṭhaivāsya gārhapatyo 'tha yo gārhapatye

'gniḥ so 'syāvāṅ prāṇaḥ

7.1.2.[15]

taṃ haike tricitaṃ cinvanti | trayo vā ime vāñcaḥ prāṇā iti na tathā kuryādati te

recayantyekaviṃśasampadamatho anuṣṭupsampadamatho bṛhatīsampadaṃ ye tathā

kurvantyekaṃ hyevaitadrūpaṃ yonireva prajātireva yadete 'vāñcaḥ prāṇā yaddhi

mūtraṃ karoti yatpurīṣam praiva tajjāyate

7.1.2.[16]

athātaḥ sampadeva | ekaviṃśatiriṣṭakā nava yajūṃṣi tattriṃśatsādanaṃ ca sūdadohāśca

taddvātriṃtaddvātriṃśadakṣarānuṣṭupsaiṣānuṣṭup

7.1.2.[17]

ekaviṃśatirveva pariṣritaḥ | yajurdvāviṃśaṃ vyudūhanasya yajurūṣāśca yajuśca

sikatāśca yajuśca purīṣaṃ ca yajuśca caturbhiḥ saṃnivapati vimuñcati pañcamena

tatastribhiriyaṃ dvātriṃśadakṣarānuṣṭupsaiṣānuṣṭup

7.1.2.[18]

athaite dve yajuṣī | so anuṣṭubeva vāgvā anuṣṭuptadyadidaṃ dvayaṃ vāco rūpaṃ

daivaṃ ca mānuṣaṃ coccaiśca śanaiśca tadete dve

7.1.2.[19]

tā vā etāstisro 'nuṣṭubhaḥ | cita eṣa gārhapatyastadyadetā atra tisro 'nuṣṭubhaḥ

sampādayantyatra hyeveme tadā sarve lokā bhavanti tato 'nyatarāṃ

dvātriṃśadakṣarāmanuṣṭubhamāhavanīyaṃ haranti sa āhavanīyaḥ sā dyaustaciro

'thehānyatarā pariśiṣyate sa gārhapatyaḥ sā pratiṣṭhā sa u ayaṃ lokaḥ

7.1.2.[20]

atha ye ete dve yajuṣī | etattadyadantarāhavanīyaṃ ca gārhapatyaṃ ca tadantarikṣaṃ

sa ātmā tadyatte dve bhavatastasmādetattanīyo yadantarāhavanīyaṃ ca gārhapatyaṃ

ca tasmādeṣāṃ lokānāmantarikṣalokastaniṣṭhaḥ

7.1.2.[21]

saiṣā tredhāvihitā vāganṛṣṭup | tāmeṣo 'gniḥ prāṇo bhūtvānusaṃcarati ya āhavanīye

'gniḥ sa prāṇaḥ so 'sāvādityo 'tha ya āgnīdhrīye 'gniḥ sa vyānaḥ sa u ayaṃ vāyuryo

'yam pavate 'tha yo gārhapatye 'gniḥ sa udānaḥ sa u ayaṃ yo 'yamasmiṃloke

'gnirevaṃviddha vāva sarvāṃ vācaṃ sarvam prāṇaṃ sarvamātmānaṃ saṃskurute

7.1.2.[22]

saiṣā bṛhatyeva | ye vai dve dvātriṃśatau dvātriṃśadeva tadathaite dve yajuṣī

taccatustriṃśadagnireva pañcatriṃśo nākṣarāccando vyetyekasmānna dvābhyāṃ sa u

dvyakṣarastatṣaṭtriṃśatṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī bṛhatīṃ vā eṣa saṃcito

'bhisampadyate yādṛgvai yonau retaḥ sicyate tādṛgjāyate tadyadetāmatra bṛhatīṃ

karoti tasmādeṣa saṃcito bṛhatīmabhisampadyate

7.1.2.[23]

tadāhuḥ | yadayaṃ loko gārhapatyo 'ntarikṣaṃ dhiṣṇyā dyaurāhavanīyo

'ntarikṣaloka u asmāllokādanantarhito 'tha kasmādgārhapatyaṃ citvāhavanīyaṃ

cinotyatha dhiṣṇyāniti saha haivemāvagre lokāvāsatustayorviyatoryo 'ntareṇākāśa

āsīttadantarikṣamabhavadīkṣaṃ haitannāma tataḥ purāntarā vā idamīkṣamabhūditi

tasmādantarikṣaṃ tadyadgārhapatyaṃ citvāhavanīyaṃ cinotyetau hyagre

lokāvasṛjyetāmatha pratyetya dhiṣṇyānnivapati karmaṇa evānantarayāyātho

antayorvāva saṃskriyamāṇayormadhyaṃ saṃskriyate

7.2.1.[1]

athāto nairṛtīrharanti | etadvai devā gārhapatyaṃ citvā samārohannayaṃ vai loko

gārhapatya imameva taṃ lokaṃ saṃskṛtya samārohaṃste tama evānatidṛśyamapaśyan

7.2.1.[2]

te 'bruvan | upa tajjānīta yathedaṃ tamaḥ pāpmānamapahanāmahā iti te

'bruvaṃścetayadhvamiti citimicateti vāva tadabruvaṃstadicita yathedaṃ tamaḥ

pāpmānamapahanāmahā iti

7.2.1.[3]

te cetayamānāḥ | etā iṣṭakā apaśyannairṛtīstā upādadhata tābhistattamaḥ

pāpmānamapāghnata pāpmā vai nirṛtistadyadetābhiḥ pāpmānaṃ nirṛtima pāghnata

tasmādetā nairṛtyaḥ

7.2.1.[4]

tadvā etatkriyate | yaddevā akurvannidaṃ nu tattama sa pāpmā devairevāpahato

yattvetatkaroti yaddevā akurvaṃstatkaravāṇītyatho ya eva pāpmā yā

nirṛtistametābhirapahate tadya !detābhiḥ pāpmānaṃ nirṛtimapahate tasmādetā

nairṛtyaḥ

7.2.1.[5]

yadvevaitā nairṛtīrharanti | prajāpatiṃ visrastaṃ yatra devāḥ

samaskurvaṃstamukhāyāṃ yonau reto bhūtamasiñcanyonirvā ukhā tasmā etāṃ

saṃvatsare pratiṣṭhāṃ samaskurvannimameva lokamayaṃ vai loko

gārhapatyastasminnenam prājanayaṃstasya yaḥ pāpmā yaḥ śleṣmā yadulbaṃ yajjarāyu

tadasyaitābhirapāghnaṃstadyadasyaitābhiḥ pāpmānaṃ nirṛtimapāghnaṃstasmādetā

nairṛtyaḥ

7.2.1.[6]

tathaivaitadyajamānaḥ | ātmānamukhāyāṃ yonau reto bhūtaṃ siñcati yonirvā ukhā

tasmā etāṃ saṃvatsare pratiṣṭhāṃ saṃskarotīmameva lokamayaṃ vai loko

gārhapatyastasminnenam prajanayati tasya yaḥ pāpmā yaḥ śleṣmā yadulbaṃ yajjarāyu

tadasyaitābhirapahanti tadyadasyaitābhiḥ pāpmānaṃ nirṛtimapahanti tasmādetā

nairṛtyaḥ

7.2.1.[7]

pādamātryo bhavanti | adhaspadameva tatpāpmānaṃ nirṛtiṃ kurute 'lakṣaṇā bhavanti

yadvai nāsti tadalakṣaṇamasantameva tatpāpmānaṃ nirṛtiṃ kurute tuṣapakvā

bhavanti nairṛtā vai tuṣā nairṛtaireva tannairṛtaṃ karma karoti kṛṣṇā bhavanti

kṛṣṇaṃ hi tattama āsīdatho kṛṣṇā vai nirṛtiḥ

7.2.1.[8]

tābhiretāṃ diśaṃ yanti | eṣā vai nairṛtī diṅnairṛtyāmeva taddiśi nirṛtiṃ dadhāti sa

yatra svakṛtaṃ veriṇaṃ śvabhrapradaro vā syāttadenā upadadhyādyatra vā asyā

avadīryate yatra vāsyā oṣadhayo na jāyante nirṛtīrhāsyai tadgṛhṇāti naiṛta eva

tadbhūmernirṛtiṃ dadhāti tāḥ parācīrlokabhājaḥ kṛtvopadadhāti

7.2.1.[9]

asunvantamayajamānamiceti | yo vai na sunoti na yajate taṃ nirṛtirṛcati

stenasyetyāmanvihi taskarasyeti stenasya cetyāmanvihi taskarasya cetyetadatho yathā

stenastaskaraḥ pralāyametyevam pralāyamihītyanyamasmadica sā ta

ityetyanitthaṃvidvāṃsamicetyetannamo devi nirṛte tubhyamastviti

namaskāreṇaivaināmapahate

7.2.1.[10]

namaḥ su te nirṛte tigmateja iti | tigmatejā vai nirṛtistasyā

etannamaskarotyayasmayaṃ vicṛtā bandhametamityayasmayena ha vai tam bandhena

nirṛtirbadhnāti yam badhnāti yamena tvaṃ yamyā saṃvidānetyagnirvai yama iyaṃ

yamyābhyāṃ hīdaṃ sarvaṃ yatamābhyāṃ tvaṃ saṃvidānetyetaduttame nāke adhi

rohayainamiti svargo vai loko nākaḥ svarge loke yajamānamadhirohayetyatat

7.2.1.[11]

yasyāste ghora āsanjuhomīti | ghorā vai nirṛtistasyā etadāsanjuhoti yattaddevatyaṃ

karma karotyeṣām bandhānāmavasarjanāyeti yairbandhairbaddho bhavati yāṃ tvā

jano bhūmiriti pramandata itīyaṃ vai bhūmirasyāṃ vai sa bhavati yo bhavati nirṛtiṃ

tvāham pariveda viśvata iti nirṛtiriti tvāham pariveda sarvata ityetadiyaṃ vai

nirṛtiriyaṃ vai te nirarpayati yo nirṛcati tadyathā vai brūyādasāvāmuṣyāyaṇo 'si veda

tvā mā mā hiṃsīrityevametadāha natarāṃ hi vidita āmantrito hinasti

7.2.1.[12]

nopaspṛśati | pāpmā vai nirṛtirnetpāpmanā saṃspṛśā iti na sādayati pratiṣṭhā vai

sādanaṃ netpāpmānam pratiṣṭhāpayānīti na sūdadohasādhivadati prāṇo vai sūdadohā

netpāpmānam prāṇena saṃtanavāni saṃdadhānīti

7.2.1.[13]

tā haike parastādarvācīrupadadhati | pāpmā vai nirṛtirnetpāpmānaṃ

nirṛtimanvavāyāmeti na tathā kuryātparācīrevopadadhyātparāñcameva tatpāpmānaṃ

nirṛtimapahate

7.2.1.[14]

tisra iṣṭakā upadadhāti | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataiva

tatpāpmānaṃ nirṛtimapahate

7.2.1.[15]

athāsandīṃ śikyam | rukbhapāśamiṇḍve tatparārdhe nyasyati nairṛto vai pāśo

nirṛtipāśādeva tatpramucyate yaṃ te devī nirṛtirābabandha pāśaṃ

grīvāsvavicṛtyamityanevaṃviduṣā hāvicṛtyastaṃ te viṣyāmyāyuṣo na

madhyādityagnirvā āyustasyaitanmadhyaṃ yaccito gārhapatyo bhavatyacita

āhavanīyastasmādyadi yuvāgniṃ cinute yadi sthavira āyuṣo na

madhyādityevāhāthaitam pitumaddhi prasūta ityannaṃ vai piturathaitadannamaddhi

pramukta ityetattriṣṭubbhirvajro vai triṣṭubvajreṇaiva tatpāpmānaṃ nirṛtimapahate

7.2.1.[16]

tisra iṣṭakā bhavanti | āsandī śikyaṃ rukbhapāśa iṇḍve tadaṣṭāvaṣṭākṣarā gāyatrī

gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataiva tatpāpmānaṃ nirṛtimapahate

7.2.1.[17]

athāntareṇodacamasaṃ ninayati | vajro vā āpo vajreṇaiva tatpāpmānaṃ

nirṛtimantardhatte namo bhūtyai yedaṃ cakāretyupottiṣṭhanti bhūtyai vā etadagre

devāḥ karmākurvata tasyā etannamo 'kurvanbhūtyā u evāyametatkarma kurute tasyā

etannamaskarotyapratīkṣamāyantyapratīkṣameva tatpāpmānaṃ nirṛtiṃ jahati

7.2.1.[18]

pratyetyāgnimupatiṣṭhate | etadvā etadayathāyathaṃ karoti yadagnau sāmicita etāṃ

diśameti tasmā evaitannihnute 'hiṃsāyai

7.2.1.[19]

yadvevopatiṣṭhate | ayaṃ vai loko gārhapatyaḥ pratiṣṭhā vai gārhapatya iyamu vai

pratiṣṭhāthaitadapathamivaiti yadetāṃ diśameti tadyadupatiṣṭhata

imāmevaitatpratiṣṭhāmabhipratyaityasyāmevaitatpratiṣṭhāyām pratitiṣṭhati

7.2.1.[20]

niveśanaḥ saṃgamano vasūnāmiti | niveśano hyayaṃ lokaḥ saṃgamano vasūnāṃ viśvā

rūpābhicaṣṭe śacībhiriti sarvāṇi rūpāṇyabhicaṣṭe śacībhirityetaddeva iva savitā

satyadharmendro na tasthau samare pathīnāmiti yathaiva yajustathā bandhuḥ

7.2.2.[1]

atha prāyaṇīyaṃ nirvapati | tasya haviṣkṛtā vācaṃ visṛjate vācaṃ visṛjya

stambayajurharati stambayajurhṛtvā pūrveṇa parigraheṇa parigṛhya likhitvāha hara

tririti harati trirāgnīdhraḥ

7.2.2.[2]

pratyetya prāyaṇīyena pracarati | prāyaṇīyena pracarya sīraṃ yunaktyetadvā enaṃ

devāḥ saṃskariṣyantaḥ purastādannena

samārdhayaṃstathaivainamayametatsaṃskariṣyanpurastādannena samardhayati sīram

bhavati seraṃ haitadyatsīramirāmevāsminnetaddadhāti

7.2.2.[3]

audumbaram bhavati | ūrgvai rasa udumbara ūrjaivainametadrasena samardhayati

mauñjam parisīryaṃ trivṛttasyokto bandhuḥ

7.2.2.[4]

so 'gnerdakṣiṇāṃ śroṇim | jaghanena tiṣṭhannuttarasyāṃsasya

purastādyujyamānamabhimantrayate sīrā yuñjanti kavayo yugā vitanvate pṛthagiti ye

vidvāṃsaste kavayaste sīraṃ ca yuñjanti yugāni ca vitanvate pṛthagdhīrā deveṣu

sumnayeti yajño vai sumnaṃ dhīrā deveṣu yajñaṃ tanvānā ityetat

7.2.2.[5]

yunakta sīrā vi yugā tanudhvamiti | yuñjanti hi sīraṃ vi yugāni tanvanti kṛte yonau

vapateha bījamiti bījāya vā eṣā yoniṣkriyate yatsītā yathā ha vā ayonau retaḥ

siñcedevaṃ tadyadakṛṣṭe vapati girā ca śruṣṭiḥ sabharā asanna iti vāgvai gīrannaṃ

śruṣṭirnedīya itsṛṇyaḥ pakvameyāditi yadā vā annam pacyate 'tha tatsṛṇyopacaranti

dvābhyāṃ yunakti gāyatryā ca triṣṭubhā ca tasyokto bandhuḥ

7.2.2.[6]

sa dakṣiṇamevāgre yunakti | atha savyamevaṃ devatretarathā mānuṣe ṣaḍgavam

bhavati dvādaśagavaṃ vā caturviṃśatigavaṃ vā saṃvatsaramevābhisampadam

7.2.2.[7]

athainaṃ vikṛṣati | annaṃ vai kṛṣiretadvā asmindevāḥ saṃskariṣyantaḥ

purastādannamadadhustathaivāsminnayametatsaṃskariṣyanpurastādannaṃ dadhāti

7.2.2.[8]

sa vā ātmānameva vikṛṣati | na pakṣapucānyātmaṃstadannaṃ dadhāti yadu vā

ātmannannaṃ dhīyate tadātmānamavati tatpakṣapucānyatha yatpakṣapuceṣu naiva

tadātmānamavati na pakṣapucāni

7.2.2.[9]

sa dakṣiṇārdhenāgneḥ | antareṇa pariśritaḥ prācīm prathamāṃ sītāṃ kṛṣati śunaṃ su

phālā vikṛṣantu bhūmiṃ śunaṃ kīnāśā abhiyantu vāhairiti śunaṃ śunamiti yadvai

samṛddhaṃ tacunaṃ samardhayatyevaināmetat

7.2.2.[10]

atha jaghanārdhenodīcīm | ghṛtena sītā madhunā samajyatāmiti yathaiva yajustathā

bandhurviśvairdevairanumatā marudbhiriti viśve ca vai devā marutaśca varṣasyeśata

ūrjasvatī payasā pinvamāneti raso vai paya ūrjasvatī rasenānnena

pinvamānetyetadasmāntsīte payasābhyāvavṛtsvetyasmāntsīte rasenābhyāvavṛtsvetyetat

7.2.2.[11]

athottarārdhena | lāṅgalam pavīravaditi lāṅgalaṃ rayimadityetatsuśevaṃ

somapitsarvityannaṃ vai somastadudvapati gāmavim prapharvyaṃ ca pīvarīm

prasthāvadrathavāhanamityetaddhi sarvaṃ sītodvapati

7.2.2.[12]

atha pūrvārdhena dakṣiṇām | kāmaṃ kāmadughe dhukṣva mitrāya varuṇāya ca

indrāyāśvibhyām pūṣṇe prajābhya oṣadhībhya iti sarvadevatyā vai kṛṣiretābhyo

devatābhyaḥ sarvānkāmāndhukṣvetyetadityagre kṛṣatyatheti athetyatheti

taddakṣiṇāvṛttaddhi devatrā

7.2.2.[13]

catasraḥ sītā yajuṣā kṛṣati | tadyaccatasṛṣu dikṣvannaṃ tadasminnetaddadhāti

tadvai yajuṣāddhā vai tadyadyajuraddho tadyadimā diśaḥ

7.2.2.[14]

athātmānaṃ vikṛṣati | tadyadeva saṃvatsare 'nnaṃ tadasminnetaddadhāti

tūṣṇīmaniruktaṃ vai tadyattūṣṇīṃ sarvaṃ vā aniruktaṃ sarveṇaivāsminnetadannaṃ

dadhātītyagre kṛṣatyatheti athetyatheti taddakṣiṇāvṛttaddhi devatrā

7.2.2.[15]

tisrastisraḥ sītāḥ kṛṣati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadannaṃ dadhāti

7.2.2.[16]

dvādaśa sītāstūṣṇīṃ kṛṣati | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsminnetadannaṃ dadhāti

7.2.2.[17]

tā ubhayyaḥ ṣoḍaśa sampadyante | ṣoḍaśakalaḥ prajāpatiḥ

prajāpatiragnirātmaṃsammitamevāsminnetadannaṃ dadhāti yadu vā

ātmasammitamannaṃ tadavati tanna hinasti yadbhūyo hinasti tadyatkanīyo na

tadavati

7.2.2.[18]

yadvevainaṃ vikṛṣati | etadvā asmindevāḥ saṃskariṣyantaḥ

purastātprāṇānadadhustathaivāsminnayametatsaṃskariṣyanpurastātprāṇāndadhāti

lekhā bhavanti lekhāsu hīme prāṇāḥ

7.2.2.[19]

catasraḥ sītā yajuṣā kṛṣati | tadya ime śīrṣamścatvāro niruktāḥ

prāṇāstānasminnetaddadhāti tadvai yajuṣāddhā vai tadyadyajuraddho tadyadime

śīrṣanprāṇāḥ

7.2.2.[20]

yadvevātmānaṃ vikṛṣati | ya eveme 'ntarātmanprāṇāstānasminnetaddadhāti tūṣṇīṃ

ko

hi tadveda yāvanta ime 'ntarātmanprāṇāḥ

7.2.2.[21]

athainānvimuñcati | āptvā taṃ kāmaṃ yasmai kāmāyainānyuṅkte

vimucyadhvamaghnyā ityaghnyā haite devatrā devayānā iti daivaṃ hyebhiḥ karma

karotyaganma tamasaspāramasyetyaśanāyā vai tamo 'ganmāsyā aśanāyāyai

pāramityetajjyotirāpāmeti jyotirhyāpnoti yo devānyo yajñamathainānudīcaḥ prācaḥ

prasṛjati tasyokto bandhustānadhvaryave dadāti sa hi tai karoti tāṃstu dakṣiṇānāṃ

kāle 'nudiśet

7.2.3.[1]

atha darbhastambamupadadhāti | etadvai devā oṣadhīrupādadhata

tathaivaitadyajamāna oṣadhīrupadhatte

7.2.3.[2]

yadveva darbhastambamupadadhāti | jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa sarvasmā

annāya jāyata ubhayamvetadannaṃ yaddarbhā āpaśca hyetā oṣadhayaśca yā vai

vṛtrādbībhatsamānā āpo dhanva dṛbhantya udāyaṃste darbhā abhavanyaddvabhantya

udāyaṃstasmāddarbhāstā haitāḥ śuddhā medhyā āpo vṛtrābhiprakṣaritā yaddarbhā

yadu darbhāstenauṣadhaya ubhayenaivainmetadannena prīṇāti

7.2.3.[3]

sītāsamare | vāgvai sītāsamaraḥ prāṇā vai sītāstāsāmayaṃ samayo vācī vai prāṇebhyo

'nnaṃ dhīyate madhyato madhyata evāsminnetadannaṃ dadhāti tūṣṇīmaniruktaṃ vai

tadyatūṣṇīṃ sarvaṃ vā aniruktaṃ sarveṇaivāsminnetadanne dadhāti

7.2.3.[4]

athainamabhijuhoti | jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa sarvasmā annāya jāyate sarvasyo

asyaiṣa raso yadājyamapāṃ ca hyeṣa oṣadhīnāṃ ca raso 'syaivainametatsarvasya

rasena prīṇāti yāvānu vai rasastāvānātmānenaivainametatsarvasya rasena prīṇāti

yāvānu vai rasastāvānātmānenaivainametatsarveṇa prīṇāti pañcagṛhītena pañcacitiko

'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadannena prīṇāti

7.2.3.[5]

yadvevainamabhijuhoti | etadvai yatraitam prāṇā ṛṣayo 'gre 'gniṃ

samaskurvaṃstadasminnetam purastādbhāgamakurvata

tasmātpurastādbhāgāstadyadabhijuhoti ya evāsmiṃste prāṇā ṛṣayaḥ

purastādbhāgamakurvata tānevaitatprīṇātyājyena pañcagṛhītena tasyokto bandhuḥ

7.2.3.[6]

yadvevainamabhijuhoti | etadvai yānyetasminnagnau rūpāṇyupadhāsyanbhavati

yāntstomānyāni pṛṣṭhāni yāni candāṃsi tebhya etam purastādbhāgaṃ karoti

tānyevaitatprīṇānyājyena pañcagṛhītena tasyokto bandhuḥ

7.2.3.[7]

yadvevainamabhijuhoti | etadvai devā abibhayurdīrghaṃ vā ida karma yadvai na

imamiha rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti ta etāmetasya karmaṇaḥ

purastātsaṃsthāmapaśyaṃstamatraiva sarvaṃ

samasthāpayannatrācinvaṃstathaivainamayametadatraiva sarvaṃ saṃsthāpayatyatra

cinoti

7.2.3.[8]

sajūrabda iti citiḥ | ayavobhiriti purīṣaṃ sajūruṣā iti citiraruṇībhiriti purīṣaṃ

sajoṣasāvaśvineti citirdaṃsobhiriti purīṣaṃ sajūḥ sūra iti citiretaśeneti purīṣaṃ

sajūrvaiśvānara iti citiriḍayeti purīṣaṃ ghṛteneti citiḥ sveti purīṣaṃ heti citiḥ

7.2.3.[9]

trayodaśaitā vyāhṛtayo bhavanti | trayodaśa māsāḥ

saṃvatsarastrayodaśāgneścitipurīṣāṇi yāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvantamevainametaccinotyājyena juhotyagnireṣa yadājyamagnimevaitaccinoti

pañcagṛhītena pañciciko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvantamevainametaccinotyūrdhvāmudgṛhṇanjuhotyūrdhvaṃ tadagniṃ citibhiścinoti

7.2.4.[1]

athodacamasānninayati | etadvai devā abruvaṃścetayadhvamiti citimicateti vāva

tadabruvaṃste cetayamānā vṛṣṭimeva

citimapaśyaṃstāmasminnadadhustathaivāsminnayametaddadhāti

7.2.4.[2]

udacamasā bhavanti | āpo vai vṛṣṭirvṛṣṭimevāsminnetaddadhātyaudumbareṇa

camasena tasyokto bandhuścatuḥsraktinā catasro vai diśaḥ sarvābhya

evāsminnetaddigbhyo vṛṣṭiṃ dadhāti

7.2.4.[3]

trīṃstrīnudacamasānninayati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadvṛṣṭiṃ dadhāti

7.2.4.[4]

dvādaśodacamasānkṛṣṭe ninayati | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsminnetadvṛṣṭiṃ dadhāti

7.2.4.[5]

sa vai kṛṣṭe ninayati | tasmātkṛṣṭāya varṣati sa yatkṛṣṭa eva ninayennākṛṣṭe

kṛṣṭāyaiva varṣennākṛṣṭāyātha yadakṛṣṭa eva ninayenna kṛṣṭe kṛṣṭāyaiva

varṣenna kṛṣṭāya kṛṣṭe cākṛṣṭe ca ninayati tasmātkṛṣṭāya cākṛṣṭāya ca varṣati

7.2.4.[6]

trīnkṛṣṭe cākṛṣṭe ca ninayati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadvṛṣṭiṃ dadhāti

7.2.4.[7]

yadvevodacamasānninayati | etadvā asmindevāḥ saṃskariṣyantaḥ purastādapo

dadhustathaivāsminnayametatsaṃskariṣyanpurastādapo dadhāti

7.2.4.[8]

trīṃstrīnudacamasānninayati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadapo dadhāti

7.2.4.[9]

dvādaśodacamasānkṛṣṭe ninayati | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsminnetadapo dadhāti

7.2.4.[10]

sa vai kṛṣṭe ninayati | prāṇeṣu tadapo dadhāti sa yatkṛṣṭa eva ninayennākṛṣṭe

prāṇeṣvevāpaḥ syurnetarasminnātmannatha yadakṛṣṭa eva ninayenna kṛṣṭa

ātmannevāpaḥ syurna prāṇeṣu kṛṣṭe cākṛṣṭe ca ninayati tasmādimā ubhayatrāpaḥ

prāṇeṣu cātmaṃśca

7.2.4.[11]

trīnkṛṣṭe cākṛṣṭe ca ninayati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadapo dadhāti

7.2.4.[12]

pañcadaśodacamasānninayati | pañcadaśo vai vajra etenaivāsyaitatpañcadaśena

vajreṇa sarvam pāpmānamapahanti

7.2.4.[13]

atha sarvauṣadhaṃ vapati | etadvai devā abruvaṃścetayadhvamiti citimicateti vāva

tadabruvaṃste cetayamānā annameva

citimapaśyaṃstāmasminnadadhustathaivāsminnayametaddadhāti

7.2.4.[14]

sarvauṣadham bhavati | sarvameva tadannaṃ yatsarvauṣadhaṃ

sarvamevāsminnetadannaṃ dadhāti teṣāmekamannamuddharettasya

nāśnīyādyāvajjīvamaudumbareṇa camasena tasyokto bandhuścatuḥsraktinā catasro

vai diśaḥ sarvābhya evāsminnetaddigbhyo 'nnaṃ dadhātyanuṣṭubbhirvapati vāgvā

anuṣṭubvāco vā annamadyate

7.2.4.[15]

tisṛbhistisṛbhirṛgbhirvapati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadannaṃ dadhāti

7.2.4.[16]

dvādaśabhirṛgbhiḥ kṛṣṭe vapati | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsminnetadannaṃ dadhāti

7.2.4.[17]

sa vai kṛṣṭe vapati | tasmātkṛṣṭe 'nnam pacyate yatkṛṣṭa eva vapennākṛṣṭe kṛṣṭa

evānnam pacyeta nākṛṣṭe 'tha yadakṛṣṭa eva vapenna kṛṣṭe 'kṛṣṭa evānnam

pacyeta na kṛṣṭe kṛṣṭe cākṛṣṭe ca vapati tasmātkṛṣṭe cākṛṣṭe cānnam pacyate

7.2.4.[18]

tisṛbhiḥ kṛṣṭe cākṛṣṭe ca vapati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsminnetadannaṃ dadhāti

7.2.4.[19]

yadveva sarvauṣadhaṃ vapati | etadvā ena devāḥ saṃskariṣyantaḥ purastātsarveṇa

bheṣajenābhiṣajyaṃstathaivainamayametatsaṃskariṣyanpurastātsarveṇa bheṣajena

bhiṣajyati

7.2.4.[20]

sarvauṣadham bhavati | sarvametadbheṣajaṃ yatsarvauṣadhaṃ

sarveṇaivainametadbheṣajena bhiṣajyati

7.2.4.[21]

tisṛbhistisabhirṛgbhirvapati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadbhiṣajyati

7.2.4.[22]

dvādaśabhirṛgbhiḥ kṛṣṭe vapati | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadbhiṣajyati

7.2.4.[23]

sa vai kṛṣṭe vapati | prāṇāṃstadbhiṣajyati sa yatkṛṣṭa eva vapennākṛṣṭe prāṇāneva

bhiṣajyennetaramātmānamatha yadakṛṣṭa eva vapenna kṛṣṭa ātmānameva

bhiṣajyenna prāṇānkṛṣṭe cākṛṣṭe ca vapati prāṇāṃśca tadātmānaṃ ca bhiṣajyati

7.2.4.[24]

tisṛbhiḥ kṛṣṭe cākṛṣṭe ca vapati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadbhiṣajyati

7.2.4.[25]

pañcadaśodacamasānninayati pañcadaśabhirṛgbhirvapati tattriṃśattriṃśadakṣarā

virāḍvirāḍu kṛtsnamannaṃ sarvamevāsminnetatkṛtsnamannaṃ dadhāti

7.2.4.[26]

yā oṣadhīḥ pūrvā jātāḥ | devebhyastriyugam puretyṛtavo vai devāstebhya etāstrim

purā jāyante vasantā prāvṛṣi śaradi manai nubabhrūṇāmahamiti somo vai babhruḥ

saumyā oṣadhaya oṣadhaḥ puruṣaḥ śataṃ dhāmānīti yadidaṃ śatāyuḥ śatārghaḥ

śatavīya etāni hāsya tāni śataṃ dhāmāni sapta ceti ya eveme sapta

śīrṣanprāṇāstānetadāha

7.2.4.[27]

śataṃ vo amba dhāmāni | sahasramuta vo ruha iti yadidaṃ śatadhā ca sahasradhā ca

virūḍhā adhā śatakratvo yūyamimam me agadaṃ kṛteti yamimam bhiṣajyāmītyetat

7.2.4.[28]

tā etā ekavyākhyānāḥ | etamevābhi yathaitameva bhiṣajyedetam pārayettā anuṣṭubho

bhavanti vāgvā anuṣṭubvāgu sarvam bheṣajaṃ sarveṇaivainametadbheṣajena

bhiṣajyati

7.2.4.[29]

athāto niruktāniruktānāmeva | yajuṣā dvāvanaḍvāhau yunakti tūṣṇīmitarānyajuṣā

catasraḥ kṛṣati tūṣṇīmitarā stūṣṇīṃ darbhastambamupadadhāti yajuṣābhijuhoti

tūṣṇīmudacamasānninayati yajuṣā vapati

7.2.4.[30]

prajāpatireṣo 'gniḥ | ubhayamvetatprajāpatirniruktaścāniruktaśca

parimitaścāparimitaśca tadyadyajuṣā karoti yadevāsya niruktam parimitaṃ rūpaṃ

tadasya tena saṃskarotyaśca yattūṣṇīṃ yadevāsyāniruktamaparimitaṃ rūpaṃ tadasya

tena saṃstaroti sa ha vā etaṃ sarvaṃ kṛtsnam prajāpatiṃ saṃskaroti ya evaṃ

vidvānetadevaṃ karoti bāhyāni rūpāṇi niruktāni bhavantyantarāṇyaniruktāni puśureṣa

yadagnistasmātpaśorbāhyāni rūpāṇi niruktāni bhavantyantarāṇyaniruktāni

7.3.1.[1]

cito gārhapatyo bhavati | acita āhavanīyo 'tha rājānaṃ krīṇātyayaṃ vai loko

gārhapatyo dyaurāhavanīyo 'tha yo 'yaṃ vāyuḥ pavata eṣa soma etaṃ tadimau

lokāvantareṇa dadhāti tasmādeṣa imau lokāvantareṇa pavate

7.3.1.[2]

yadveva cite gārhapatye | acita āhavanīye 'tha rājānaṃ krīṇātyātmā vā agniḥ prāṇaḥ

soma ātmaṃstatprāṇam madhyato dadhāti tasmādayamātmanprāṇo madhyataḥ

7.3.1.[3]

yadveva cite gārhapatye | acita āhavanīye 'tha rājānaṃ krīṇātyātmā vā agnī rasaḥ

soma ātmānaṃ tadrasenānuṣajati tasmādayamāntamevātmā rasenānuṣaktaḥ

7.3.1.[4]

rājānaṃ krītvā paryuhya | athāsmā ātithyaṃ havirnirvapati tasya haviṣkṛtā vācaṃ

visṛjate 'tha vā etadvyatiṣajatyadhvarakarma cāgnikarma ca karmaṇaḥ samānatāyai

samānamidaṃ karmāsaditi

7.3.1.[5]

yadveva vyatiṣajati | ātmā vā agniḥ prāṇo 'dhvara ātmaṃstatprāṇam madhyato

dadhāti tasmādayamātmanprāṇo madhyataḥ

7.3.1.[6]

yadveva vyatiṣajati | ātmā vā agnī raso 'dhvara ātmānaṃ tadrasenānuṣajati

tasmādayamāntamevātmā rasenānuṣakto 'thāhavanīyasyārdhamaiti

7.3.1.[7]

taddhaike | ubhayatraiva palāśaśākhayā vyudūhantyubhayatra vai cinotīti na tathā

kuryādavasyati vāva gārhapatyenordhva evāhavanīyena rohati tasmāttathā na kuryāt

7.3.1.[8]

atha gārhapatya evoṣānnivapati | nāhavanīye 'yaṃ vai loko gārhapatyaḥ paśava ūṣā

asmiṃstalloke paśūndadhāti tasmādime 'smiṃloke paśavaḥ

7.3.1.[9]

athāhavanīya eva puṣkaraparṇamupadadhāti | na gārhapatya āpo vai puṣkaraparṇaṃ

dyaurāhavanīyo divi tadapo dadhātyubhayatra sikatā nivapati reto vai sikatā

ubhayatra vai vikriyate tasmādretaso 'dhi vikriyātā iti

7.3.1.[10]

tā nānā mantrābhyāṃ nivapati | manuṣyaloko vai gārhapatyo devaloka āhavanīyo

nāno vā etadyaddaivaṃ ca mānuṣaṃ ca drāghīyasā mantreṇāhavanīye nivapati

hrasīyasā gārhapatye drāghīyo hi devāyuṣaṃ hrasīyo manuṣyāyuṣaṃ sa pūrvāḥ

pariśridbhyo gārhapatye sikatā nivapati reto vai sikatā asmādretaso 'dīmā vikriyāntā

iti

7.3.1.[11]

tadāhuḥ | yadyoniḥ pariśrito retaḥ sikatā atha pūrvāḥ pariśridbhyo gārhapatye sikatā

nivapati kathamasyaitadreto 'parāsiktam parigṛhītam bhavatītyulbaṃ vā

ūṣāstadyadūṣānpūrvānnivapatyeteno hāsyaitadulbena reto 'parāsiktam parigṛhītam

bhavatyathāhavanīye pariśrito 'bhimantrayate tasyokto bandhuratha sikatā nivapati

reto vai sikatā etayo asyaitadyonyā reto 'parāsiktam parigṛhītam bhavati

7.3.1.[12]

athāhavanīya evāpyānavatībhyāmabhimṛśati | na gārhapatye 'yaṃ vai loko

gārhapatyaḥ svargo loka āhavanīyo 'ddho vā ayamasmiṃloke jāto yajamānaḥ svarga

eva loke prajijanayiṣitavyastadyadāhavanīya evāpyānavatībhyāmabhimṛśati na

gārhapatye svarga evainaṃ talloke prajanayati

7.3.1.[13]

atha logeṣṭakā upadadhāti | ime vai lokā eṣo 'gnirdiśo logeṣṭakā eṣu tallokeṣu

diśo dadhāti tasmādimā eṣu lokeṣu diśaḥ

7.3.1.[14]

bāhyenāgnimāharati | āptā vā asya tā diśo yā eṣu lokeṣvatha yā imāṃlokānpareṇa

diśastā asminnetaddadhāti

7.3.1.[15]

bahirvederiyaṃ vai vediḥ | āptā vā asya tā diśo yā asyāmatha yā imām pareṇa diśastā

asminnetaddadhāti

7.3.1.[16]

yadveva logeṣṭakā upadadhāti | prajāpatervisrastasya sarvā diśo raso 'nu vyakṣaratta

yatra devāḥ samaskurvaṃstadasminnetābhirlogeṣṭakābhistaṃ

rasamadadhustathaivāsminnayametaddadhāti

7.3.1.[17]

bāhyenāgnimāharati | āpto vā asya sa raso ya eṣu lokeṣvatha ya imāṃlokānparāṅraso

'tyakṣarattamasminnetaddadhāti

7.3.1.[18]

bahirvederiyaṃ vai vediḥ | āpto vā asya sa raso yo 'syāmatha ya imām parāṅraso

'tyakṣarattamasminnetaddadhāti

7.3.1.[19]

sphyenāharati | vajro vai sphyo vīryaṃ vai vajro vittiriyaṃ vīryeṇa vai vittiṃ vindate

7.3.1.[20]

sa purastādāharati | mā mā hiṃsījjanitā yaḥ pṛthivyā iti prajāpatirvai pṛthivyai janitā

mā mā hiṃsītprajāpatirityetadyo vā divaṃ satyadharmā vyānaḍiti yo vā divaṃ

satyadharmāsṛjatetyetadyaścāpaścandrāḥ prathamo jajāneti manuṣyā vā āpaścandrā

yo manuṣyānprathamo 'sṛjatetyetatkasmai devāya haviṣā vidhemeti prajāpatirvai

kastasmai haviṣā vidhemetyetattāmāhṛtyāntareṇa pariśrita ātmannupadadhāti sa yaḥ

prācyāṃ diśi raso 'tyakṣarattamasminnetaddadhātyatho prācīmevāsminnetaddiśaṃ

dadhāti

7.3.1.[21]

atha dakṣiṇataḥ | abhyāvartasva pṛthivi yajñena payasā saheti yathaiva yajustathā

bandhurvapāṃ te agniriṣito arohaditi yadvai kiṃ cāsyāṃ sāsyai vapā tāmagniriṣita

upādīpto rohati tāmāhṛtyāntareṇa pakṣasaṃdhimātmannupadadhāti sa yo dakṣiṇāyāṃ

diśi raso 'tyakṣarattamasminnetaddadhātyatho dakṣiṇāmevāsminnetaddiśaṃ dadhāti

7.3.1.[22]

atha paścāt | agne yatte śukraṃ yaccandraṃ yatpūtaṃ yacca yajñiyamitīyaṃ vā

agnirasyai tadāha taddevebhyo bharāmasīti tadasmai daivāya karmaṇe harāma

ityetattāmāhṛtyāntareṇa pucasaṃdhimātmannupadadhāti sa yaḥ pratīcyāṃ diśi raso

'tyakṣarattamasminnetaddadhātyatho pratīcīmevāsminnetaddiśaṃ dadhāti sa na

samprati paścādāharennedyajñapathādrasamāharāṇītīta ivāharati

7.3.1.[23]

athottarataḥ | iṣamūrjamahamita ādamitīṣamūrjamahamita ādada ityetadṛtasya

yonimiti satyaṃ vā ṛtaṃ satyasya yonimityetanmahiṣasya dhārāmityagnirvai mahiṣaḥ

sa hīdaṃ jāto mahāntsarvamaiṣṇādā mā goṣu viśatvā tanūṣvityātmā vai tanūrā mā

goṣu cātmani ca viśatvityetajjahāmi sedimanirāmamīvāmiti sikatāḥ pradhvaṃsayati

tadyaiva sediryānirā yāmīvā tāmetasyāṃ diśi dadhāti tasmādetasyāṃ diśi prajā

aśanāyukāstāmāhṛtyāntareṇa pakṣasaṃdhimātmannupadadhāti sa ya udīcyāṃ diśi raso

'tyakṣarattamasminnetaddadhātyatho udīcīmevāsminnetaddiśa dadhāti

7.3.1.[24]

tā etā diśaḥ | tāḥ sakvata upadadhāti sarvatastaddiśo dadhāti tasmātsarvato diśaḥ

sarvataḥ samīcīḥ sarvatastatsamīcīrdiśo dadhāti tasmātsarvataḥ samīcyo diśastā

nānopadadhāti nānā sādayati nānā sūdadohasādhivadati nānā hi

diśastiṣṭhannupadadhāti tiṣṭhantīva hi diśo 'tho tiṣṭhanvai vīryavattaraḥ

7.3.1.[25]

tā etā yajuṣmatya iṣṭakāḥ | tā ātmannaivopadadhāti na pakṣapuceṣvātmanhyeva

yajuṣmatya iṣṭakā upadhīyante na pakṣapuceṣu

7.3.1.[26]

tadāhuḥ | kathamasyaitāḥ pakvāḥ śṛtā upahitā bhavantīti raso vā etāḥ svayaṃśṛta u vai

raso 'tho yadvai kiṃ caitamagniṃ vaiśvānaramupanigacati tata eva tatpakvaṃ

śṛtamupahitam bhavati

7.3.1.[27]

athottaravediṃ nivapati | iyaṃ vai vedirdyairuttaravedirdiśo logeṣṭakāstadyadantareṇa

vediṃ cottaravediṃ ca logeṣṭakā upadadhātīmau tallokāvantareṇa diśo dadhāti

tasmādimau lokāvantareṇa diśastāṃ yugamātrīṃ vā sarvataḥ karoti catvāriṃśatpadāṃ

vā yatarathā kāmayetātha sikatā nivapati tasyokto bandhuḥ

7.3.1.[28]

tā uttaravedau nivapati | yonirvā uttaravediryonau tadretaḥ siñcati yadvai yonau retaḥ

sicyate tatprajaniṣṇu bhavati tābhiḥ sarvamātmānam pracādayati

sarvasmiṃstadātmanreto dadhāti tasmātsarvasmādevātmano retaḥ sambhavati

7.3.1.[29]

agne tava śravo vaya iti | dhūmo vā asya śravo vayaḥ sa hyenamamuṣmiṃloke

śrāvayati mahi bhrājante arcayo vibhāvasāveti mahato bhrājante 'rcayaḥ

prabhūvasavityetadbṛhadbhāno śavasā vājamukthyamiti bala vai śavo bṛhadbhāno

valenānnamukthyamityetaddadhāsi dāśuṣe kava iti yajamāno vai dāśvāndadhāsi

yajamānāya kava ityetat

7.3.1.[30]

pāvakavarcāḥ śukravarcā iti | pavakavarcā hyeṣa śukravarcā anūnavarcā udiyarṣi

bhānunetyanūnavarcā uddīpyase bhānunetyetatputro mātarā vicarannupāvasīti putro

hyeṣa mātarā vicarannupāvati pṛṇakṣi rodasī ubhe itīme vai dyāvāpṛthivī rodasī te

eṣa ubhe pṛṇakti dhūmenāmūṃ vṛṣṭyemām

7.3.1.[31]

ūrjo napājjātavedaḥ suśastibhiriti | ūrjo napājjātavedaḥ suṣṭutibhirityetanmandasva

dhītibhirhita iti dīpyasva dhītibhirhita ityetattve iṣaḥ saṃdadhurbhūrivarvasa iti tve

iṣaḥ saṃdadhurbahuvarpasa ityetaccitrotayo vāmajātā iti yathaiva yajustathā bandhuḥ

7.3.1.[32]

irajyannagne prathayasva jantubhiriti | manuṣyā vai jantavo dīpyamāno 'gne

prathasva manuṣyairityetadasme rāyo amartyetyasme rayiṃ

dadhadamartyetatsadarśatasya vapuśo virājasīti darśatasya hyeṣa vapuṣo virājati

pṛṇakṣi sānasiṃ kratumiti pṛṇakṣi sanātanaṃ kratumityetat

7.3.1.[33]

iṣkartāramadhvarasya pracetasamiti | adhvaro vai yajñaḥ prakalpayitāraṃ yajñasya

pracetasamityetatkṣayantaṃ rādhaso maha iti kṣayantaṃ rādhasi mahatītyetadrātiṃ

vāmasya subhagām mahīmiṣamiti rātiṃ vāmasya subhagām

mahatīmiṣamityetaddadhāsi sānasiṃ rayimiti dadhāsi sanātanaṃ rayimityetat

7.3.1.[34]

ṛtāvānamiti | satyāvānamityetanmahiṣamityagnirvai mahiṣo viśvadarśatamiti

viśvadarśato hyeṣo 'gniṃ sumnāya dadhire puro janā iti yajño vai sumnaṃ yajñāya vā

etam puro dadhate śrutkarṇaṃ saprathastamaṃ tvā girā daivyam mānuṣā

yugetyāśṛṇvantaṃ saprathastamaṃ tvā girā devam manuṣyā havāmaha ityetat

7.3.1.[35]

sa eṣo 'gnireva vaiśvānaraḥ | etatṣaḍṛcamārambhāyaivemāḥ sikatā nyupyante

'gnimevāsminnetadvaiśvānaraṃ reto bhūtaṃ śiñcati ṣaḍṛcena ṣaḍṛtavaḥ saṃvatsaraḥ

saṃvatsaro vaiśvānaraḥ

7.3.1.[36]

tadāhuḥ | yadretaḥ sikatā ucyante kimāsāṃ reto rūpamiti śuklā iti brūyācuklaṃ hi reto

'tho pṛśnaya iti pṛśnīva hi retaḥ

7.3.1.[37]

tadāhuḥ | yadārdraṃ retaḥ śuṣkāḥ sikatā nivapati kathamasyaitā ārdrā retorūpam

bhavantīti raso vai candāṃsyārdra u vai rasastadyadenāścandobhirnivapatyevamu

hāsyaitā ārdrā retorūpam bhavanti

7.3.1.[38]

tadāhuḥ | kathamasyaitā ahorātrābhyāmupahitā bhavantīti dve vā ahorātre śuklaṃ ca

kṛṣṇaṃ ca dva sikate śuklā ca kṛṣṇā caivamu hāsyaitā ahorātrābhyāmupahitā

bhavanti

7.3.1.[39]

tadāhuḥ | kathamasyaitā ahorātraiḥ sampannā anyūnā anatiriktā upahitā

bhavantītyanantāni vā ahorātrāṇyanantāḥ sikatā evamu hāsyaitā ahorātraiḥ sampannā

anyūnā anatiriktā upahitā bhavantyatha kasmātsamudriyaṃ canda ityananto vai

samudro 'nantāḥ sikatāstatsamudriyaṃ candaḥ

7.3.1.[40]

tadāhuḥ | kathamasyaitāḥ pṛthaṅnānā yajurbhirupahitā bhavantīti mano vai

yajustadidam mano yajuḥ sarvāḥ sikatā anuvibhavatyevamu hāsyaitāḥ pṛthaṅnānā

yajurbhirupahitā bhavanti

7.3.1.[41]

tadāhuḥ | kathamasyaitāḥ sarvaiścandobhirupahitā bhavantīti yadevainā etena

ṣaḍṛcena nivapati yāvanti hi saptānāṃ candasāmakṣarāṇi tāvantyetasya

ṣaḍṛcasyākṣarāṇyevamu hāsyaitāḥ sarvaiścandobhirupahitā bhavanti

7.3.1.[42]

yadveva sikatā nivapati | prajāpatireṣo 'gniḥ sarvamu brahma

prajāpatistaddhaitadbrahmaṇa utsanne yatsikatā atha yadanutsannamidaṃ tadyo

'yamagniścīyate tadyatsikatā nivapati yadeva tadbrahmaṇa utsannaṃ

tadasminnetatpratidadhāti tā asaṃkhyātā aparimitā nivapati ko hi tadveda

yāvattadbrahmaṇa utsannaṃ sa ha vā etaṃ sarvaṃ kṛtsnam prajāpatiṃ saṃskaroti ya

evaṃ vidvāntsikatā nivapati

7.3.1.[43]

tadāhuḥ | kaitāsāmasaṃkhyātānāṃ saṃkhyeti dve iti brūyāddve hi sikate śuklā ca kṛṣṇā

cātho sapta viṃśatiśatānīti brūyādetāvanti hi saṃvatsarasyāhorātrāṇyatho dve

dvāpañcāśe śate ityetāvanti hyetasya ṣaḍṛcasyākṣarāṇyatho pañcaviṃśatiriti

pañcaviṃśaṃ hi retaḥ

7.3.1.[44]

tā etā yajuṣmatya iṣṭakāḥ | tā ātmannevopadadhāti na pakṣapuceṣvātmanhyeva

yajuṣmatya iṣṭakā upadhīyante na pakṣapuceṣu na sādayati nedretaḥ prajātiṃ

sthāpayānīti

7.3.1.[45]

athainā āpyānavatībhyāmabhimṛśati | idamevaitadretaḥ siktamāpyāyayati

tasmādyonau retaḥ siktamāpyāyate saumībhyām prāṇo vai somaḥ prāṇaṃ tadretasi

dadhāti tasmādretaḥ siktam prāṇamabhisambhavati pūyeddha yadṛte

prāṇātsambhavedeṣo haivātra sūdadohāḥ prāṇo vai somaḥ sūdadohāḥ

7.3.1.[46]

āpyāyasva sametu te | viśvataḥ soma vṛṣṇyamiti reto vai vṛṣṇyamāpyāyasva sametu te

sarvataḥ soma reta ityetadbhavā vājasya saṃgatha ityanne vai vājo bhavānnasya

saṃgatha ityetatsaṃ te payāṃsi samu yanti vājā iti raso vai payo 'nne vājāḥ saṃ te rasāḥ

samu yantvannānītyetatsaṃ vṛṣṇyabhimātiṣāha iti saṃ retāṃsi pāpmasaha

ityetadāpyāyamāno amṛtāya someti prajātyāṃ tadamṛtaṃ dadhāti tasmātprajātiramṛtā

divi śravāṃsyuttamāni dhiṣveti candramā vā asya divi śrava uttamaṃ sa

hyenamamuṣmiṃloke śrāvayati dvābhyāmāpyāyayati gāyatryā ca triṣṭubhā ca

tasyokto bandhuḥ

7.3.1.[47]

athātāḥ sampadeva | catasro logeṣṭakā upadadhāti ṣaḍṛcena nivapati

dvābhyāmāpyāyayati taddvādaśa dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

7.3.2.[1]

āpyānavatībhyāmabhimṛśya | pratyetyātithyena pracaratyātithyena pracarya

pravargyopasadbhyām pracarati pravargyopasadbhyām pracaryāthaitāṃ carmaṇi citiṃ

samavaśamayanti tadyaccarmaṇi carma vai rūpaṃ rūpāṇāmupāptyai lomato loma vai

rūpaṃ rūpāṇāmupāptyai rohite rohite ha sarvāṇi rūpāṇi sarveṣāṃ rūpāṇāmupāptyā

ānaḍuhe 'gnireṣa yadanaḍvānagnirūpāṇāmupāptyai prācīnagnīve taddhi devatrā

7.3.2.[2]

tadagreṇa gārhapatyam | antarvedyuttaraloma prācīnagnīvamupastṛṇāti tadetāṃ citiṃ

samavaśamayantyatha prokṣati tadyatprokṣati śuddhamevaitanmedhyaṃ

karotyājyena taddhi śuddham medhyamatho anabhyārohāya na hi kiṃ

canānyaddhavirājyena prokṣanti tūṣṇīmaniruktaṃ vai tadyattūṣṇīṃ sarvaṃ vā

aniruktaṃ sarveṇaivaitacuddham medhyaṃ karotyatho anabhyārohāya na hi kiṃ

canānyaddhavistūṣṇīm prokṣanti

7.3.2.[3]

yadveva prokṣati | havirvā etattadetadabhighārayati yadvai havirabhyaktaṃ

yadabhighāritaṃ tajjuṣṭaṃ tanmedhyamājyenājyena hi havirabhighārayanti tūṣṇīṃ

tūṣṇīṃ hi havirabhighārayanti darbhaiste hi śuddhā medhyā agrairagraṃ hi devānām

7.3.2.[4]

tadāhuḥ | yatprathamāmeva citim prokṣati kathamasyaiṣa sarvo 'gniḥ prokṣito

bhavati kathaṃ carmaṇi praṇītaḥ kathamaśvapraṇīta iti yadevātra sarvāsāṃ

citīnāmiṣṭakāḥ prokṣatyevamu hāsyaiṣa sarvo 'gniḥ prokṣito bhavatyevaṃ carmaṇi

praṇīta evamaśvapraṇīta udyacantyetāṃ citim

7.3.2.[5]

athāhāgnibhyaḥ prahriyamāṇebhyo 'nubrūhīti | etadvai devānupapraiṣyata etaṃ

yajñaṃ taṃsyamānānrakṣāṃsi nāṣṭrā ajighāṃsanna yakṣyadhve na yajñaṃ taṃsyadhva

iti tebhya etānagnīnetā iṣṭakā vajrānkṣurapavīnkṛtvā prāharaṃstairenānastṛṇvata

tāntstṛtvābhaye 'nāṣṭrā eta yajñamatanvata

7.3.2.[6]

tadvā etatkriyate | yaddevā akurvannidaṃ nu tāni rakṣāṃsi devairevopahatāni

yattvetatkaroti yaddevā akurvaṃstatkaravāṇītyatho yadeva rakṣo yaḥ pāpmā tebhya

etānagnīnetā iṣṭakā vajrānkṣurapavīnkṛtvā praharati tairenāntstṛṇute

tāntstṛtvābhaye 'nāṣṭrā etaṃ yajñaṃ tanute

7.3.2.[7]

tadyadagnibhya iti | bahavo hyete 'gnayo yadetāścitayo 'tha yatprahriyamāṇebhya iti

pra hi harati

7.3.2.[8]

taddhaike 'nvāhuḥ | purīṣyāso agnayaḥ prāvaṇabhiḥ sajoṣasa iti prāyaṇarūpaṃ na

tathā kuryādāgneyīreva gāyatrīḥ kāmavatīranubrūyādā te vatso mano yamattubhyaṃ

tā aṅgirastamāgniḥ priyeṣu dhāmasviti

7.3.2.[9]

āgneyīranvāha | agnirūpāṇāmupāptya kāmavatīḥ kāmānāmupāptyai gāyatrīrgāyatro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadreto bhūtaṃ siñcati

tisrasrivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadreto bhūtaṃ siñcati tāḥ

sapta sampadyante saha triranūktābhyāṃ saptacitiko 'gniḥ sapta 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ

saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavatyupāṃśvanvāha reto vā atra

yajña upāṃśu vai retaḥ sicyate paścādanubruvannanveti candobhirevaitadyajñam

paścādabhirakṣanneti

7.3.2.[10]

athāśvaṃ śuklam purastānnayanti | etadvai devā abibhayuryadvai na iha rakṣāṃsi

nāṣṭrā na hanyuriti ta etaṃ vajramapaśyannamumevādityamasau vā āditya eṣo

'śvasta etena vajreṇa purastādrakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye 'nāṣṭre svasti

samāśnuvata tathaivaitadyajamāna etena vajreṇa purastādrakṣāṃsi nāṣṭrā

apahatyābhaye 'nāṣṭre svasti samaśnuta āgaghantyagniṃ dakṣiṇataḥ pucasya

citimupanidadhatyuttarato 'śvamākramayanti

7.3.2.[11]

tamuttarādhenāgneḥ | antareṇa pariśritaḥ prāñcaṃ nayanti tatprācyai diśaḥ

pāpmānamapahanti taṃ dakṣiṇā taddakṣiṇāyai diśaḥ pāpmānamapahanti tam

pratyañcaṃ tatpratīcyai diśaḥ pāpmānamapahanti tamudañcaṃ tadudīcyai diśaḥ

pāpmānamapahanti sarvābhya evaitaddigbhyo rakṣāṃsi nāṣṭrā

apahatyāthainamudañcam prāñcam prasṛjati tasyokto bandhuḥ

7.3.2.[12]

tam pratyañcaṃ yantam | etāṃ citimavaghrāpayatyasau vā āditya eṣo 'śva imā u

sarvāḥ prajā yā imā iṣṭakāstadyadavaghrādayatyasāveva tadāditya imāḥ prajā

abhijighrati tasmādu haitatsarvo 'smīti manyate prajāpatervīryeṇa tadyatpratyañcaṃ

yantamavaghrāpayati pratyaṅ hyevaiṣa yannimāḥ sarvāḥ prajā abhijighrati

7.3.2.[13]

yadvevāvaghrāpayati | asau vā āditya eṣo 'śva ima u lokā etāḥ

svayamātṛṇāstadyadavaghrāpayatyasāveva tadāditya imāṃlokāntsūtre samāvayate

tadyattatsūtramupari tasya bandhuḥ

7.3.2.[14]

yadvevāghrāpayati | agnirdevebhya udakrāmatso 'paḥ prāviśatte devāḥ

prajāpatimabruvaṃstvamimamanvica sa tubhyaṃ svāya pitra āvirbhaviṣyatīti

tamaśvaḥ śuklo bhūtvānvaicattamadbhya upodāsṛptam puṣkaraparṇe viveda

tamabhyavekṣāṃ cakre sa hainamuduvoṣa tasmāduvoṣa tasmādaśvaḥ śukla

uduṣṭamukha ivāthā ha durakṣo bhāvukastamu vā ṛtveva hiṃsitveva mete taṃ

hovāca varaṃ te dadāmīti

7.3.2.[15]

sa hovāca | yastvānena rūpeṇānvicādvindādeva tvā sa iti sa yo hainametena

rūpeṇānvicati vindati hainaṃ vittvā haivainaṃ cinute

7.3.2.[16]

sa śuklaḥ syāt | taddhyetasya rūpaṃ ya eṣa tapati yadi śuklaṃ na vindedapyaśuklaḥ

syādaśvastveva syādyadyaśvaṃ na vindedapyanaḍvāneva syādāgneyo vā

anaḍvānagniru sarveṣām pāpmanāmapahantā

7.3.2.[17]

athāto 'dhirohaṇasyaiva | taṃ haike purastātpratyañcamadhirohanti paścādvā prāñcaṃ

na tathā kuryātpaśureṣa yadagniryo vai paśum purastātpratyañcamadhirohati

viṣāṇābhyāṃ taṃ hantyatha yaḥ paścātprāñcam padbhyāṃ

tamātmanevainamārohedyaṃ vā ātmanā paśumārohanti sa pārayati sa na

hinastyuttarato yaṃ hi kaṃ ca paśumārohantyuttarata

evainammārohantyāruhyāgnimauttaravedikaṃ karma kṛtvātmannagniṃ gṛhṇīta

ātmannagniṃ gṛhītvā satyaṃ sāma gāyati puṣkaraparṇamupadadhāti tasyātaḥ

7.3.2.[18]

athaitaṃ sāye bhūte 'śvam pariṇayanti | etadva devā abibhayuryadvai na imamiha

rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti tasmā etaṃ

vajramabhigoptāramakurvannamumevādityamasau vā āditya eṣo 'śvastathaivāsmā

ayametaṃ vajramabhigoptāraṃ karoti

7.3.2.[19]

taṃ vā upāstamayamādityasya pariṇayati | eṣa vā asya pratyakṣaṃ divā goptā bhavati

rātrisācayānyu vai rakṣāṃsi rātryā evāsmā etaṃ vajramabhigoptāraṃ karoti sarvataḥ

pariṇayati sarvata evāsmā etaṃ vajramabhigoptāraṃ karoti triṣkṛtvaḥ pariṇayati

trivṛtamevāsmā etaṃ vajramabhigoptāraṃ karotyathainamudañcam prāñcam prasṛjati

tasyokto bandhuratha sa punarvipalyayate tasyopari bandhuḥ

7.4.1.[1]

ātmannagniṃ gṛhṇīte ceṣyan | ātmano vā etamadhijanayati yādṛśādva jāyate tādṛṅṅeva

bhavati sa yadātmannagṛhītvāgniṃ cinuyānmanuṣyādeva manuṣyaṃ

janayenmartyānmartyamanapahatapāpmano 'napahatapāpmānamatha

yadātmannagniṃ gṛhītvā cinoti tadagnerevādhyagniṃ

janayatyamṛtādamṛtamapahatapāpmano 'pahatapāpmānam

7.4.1.[2]

sa gṛhṇāti | mayi gṛhṇāmyagre agnimiti tadātmannevāgre 'gniṃ gṛhṇāti rāyaspoṣāya

suprajāstvāya suvīryāyeti tadu sarvā āśiṣa ātmangṛhṇīte māmu devatāḥ sacantāmiti

tadu sarvāndevānātmangṛhṇīte tadyatkiṃ cātmano 'dhi janayiṣyanbhavati

tatsarvamātmangṛhṇīte sa vai tiṣṭhannātmannagniṃ gṛhītvānūpaviśya cinoti

paśureṣa yadagnistasmātpaśustiṣṭhangarbhaṃ dhitvānūpaviśya vijāyate

7.4.1.[3]

atha satyaṃ sāma gāyati | etadvai devā abruvantsatyamasya mukhaṃ karavāma te

satyam bhaviṣyāmaḥ satyaṃ no 'nuvartsyati satyo naḥ sa kāmo bhaviṣyati yatkāmā

etatkariṣyāmaha iti

7.4.1.[4]

ta etatsatyaṃ sāma purastādagāyan | tadasya satyam mukhamakurvaṃste

satyamabhavantsatyamenānanvavartata satya eṣāṃ sa kāmo 'bhavadyatkāmā

etadakurvata

7.4.1.[5]

tathaivaitadyajamānaḥ | yatsatyaṃ sāma purastādgāyati tadasya satyam mukhaṃ karoti

sa satyam bhavati satyamenamanuvartate satyo 'sya sa kāmo bhavati yatkāma

etatkurute

7.4.1.[6]

tadyattatsatyam | āpa eva tadāpo hi vai satyaṃ tasmādyenāpo yanti tatsatyasya

rūpamityāhurapa eva tasya sarvasyāgramakurvaṃstasmādyadaivāpo yantyathedaṃ

sarvaṃ jāyate yadidaṃ kiṃ ca

7.4.1.[7]

atha puṣkaraparṇamupadadhāti | yonirvai puṣkaraparṇaṃ yonimevaitadupadadhāti

7.4.1.[8]

yadveva puṣkaraparṇamupadadhāti | āpo vai puṣkaraṃ tāsāmiyam parṇaṃ yathā ha

vā idam puṣkaraparṇamapsvadhyāhitamevamiyamapsvadhyāhitā seyaṃ

yoniragneriyaṃ hyagnirasyai hi sarvo 'gniścīyata imāmevaitadupadadhāti

tāmanantarhitāṃ satyādupadadhātīmāṃ tatsatye pratiṣṭhāpayati tasmādiyaṃ satye

pratiṣṭhitā tasmādviyameva satyamiyaṃ hyevaiṣāṃ lokānāmaddhātamām

7.4.1.[9]

apām pṛṣṭhamasi yoniragneriti | apāṃ hīyam pṛṣṭhaṃ yonirhīyamagneḥ

samudramabhitaḥ pinvamānamiti samudro homāmabhitaḥ pinvate vardhamāno

mahāṃ ā ca puṣkara iti vardhamāno mahīyasva puṣkara ityetaddivo mātrayā

varimṇā prathasvetyanuvimārṣṭyasau vā āditya eṣo 'gnirno haitamanyo divo varimā

yantumarhati dyaurbhūtvainaṃ yacetyevaitadāha svarājopaddhāti svārājyaṃ hyapāṃ

sādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.4.1.[10]

atha rukbhamupadadhāti | asau vā āditya eṣa rukbha eṣa hīmāḥ sarvāḥ prajā

atirocate roco ha vai taṃ rukbha ityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devā

amumevaitadādityamupadadhāti sa hiraṇmayo bhavati parimaṇḍala

ekaviṃśatinirbādhastasyokto bandhuradhastānnirbādhamupadadhāti raśmayo vā

etasya nirbādhā avastādu vā etasya raśmayaḥ

7.4.1.[11]

tam puṣkaraparṇa upadadhāti | yonirvai puṣkaraparṇaṃ

yonāvevainametatpratiṣṭhāpayati

7.4.1.[12]

yadveva puṣkaraparṇa upadadhāti | pratiṣṭhā vai puṣkaraparṇamiyaṃ vai

puṣkaraparṇamiyamu vai pratiṣṭhā yo vā asyāmapratiṣṭhito 'pi dūre

sannapratiṣṭhita eva sa raśmibhirvā eṣo 'syām pratiṣṭhito

'syāmevainametatpratiṣṭhāyām pratiṣṭhāpayati

7.4.1.[13]

yadveva puṣkaraparṇa upadadhāti | indro vṛtraṃ hatvā nāstṛṣīti manyamāno 'paḥ

prāviśattā abravīdbibhemi vai puram me kuruteti sa yo 'pāṃ rasa āsīttamūrdhvaṃ

samudauhaṃstāmasmai puramakurvaṃstadyadasmai puramakurvaṃstasmātpūṣkaram

pūṣkaraṃ ha vai tatpuṣkaramityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi

devāstadyatpuṣkaraparṇa upadadhāti yamevāsyaitamāpo rasaṃ samudauhanyāmasmai

puramakurvaṃstasminnevainametatpratiṣṭhāpayati

7.4.1.[14]

brahma jajñānam prathamam purastāditi | asau vā ādityo brahmāharahaḥ

purastājjāyate vi sīmataḥ suruco vena āvariti madhyaṃ vai sīmeme lokāḥ suruco

'sāvādityo veno yadvai prajijaniṣamāṇo 'venattasmādvenastāneṣa sīmato madhyato

vivṛṣvannudeti sa budhnyā upamā asya viṣṭhā iti diśo vā asya budhnyā upamā

viṣṭhāstā hyeṣa upavitiṣṭhate sataśca yonimasataśca vivaritīme vai lokāḥ sataśca

yonirasataśca yacca hyasti yacca na tadebhya eva lokebhyo jāyate triṣṭubhopadadhāti

traiṣṭabho hyeṣa sādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.4.1.[15]

atha puruṣamupadadhāti | sa prajāpatiḥ so 'gniḥ sa yajamānaḥ sa hiraṇmayo bhavati

jyotirvai hiraṇyaṃ jyotiragniramṛtaṃ hiraṇyamamṛtamagniḥ puruṣo bhavati puruṣo

hi prajāpatiḥ

7.4.1.[16]

yadveva puruṣamupadadhāti | prajāpatervisrastādramyā tanūrmadhyata

udakrāmattasyāmenamutkāntāyāṃ devā ajahustaṃ yatra devāḥ

samaskurvaṃstadasminnetāṃ ramyāṃ tanūm madhyato 'dadhustasyāmasya devā

aramanta tadyadasyaitasyāṃ ramyāyāṃ tanvāṃ devā aramanta tasmāddhiramyaṃ

hiramyaṃ ha vai taddhiraṇyamityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi

devāstathaivāsminnayametāṃ ramyāṃ tanūm madhyato dadhāti tasyāmasya devā

ramante prāṇo vā asya sā ramyā tanūḥ prāṇamevāsminnetam madhyato dadhāti

7.4.1.[17]

taṃ rukbha upadadhāti | asau vā āditya eṣa rukbho 'tha ya eṣa etasminmaṇḍale

puruṣaḥ sa eṣa tamevaitadupadadhāti

7.4.1.[18]

uttānamupadadhāti | etadvai devā abruvanyadi vā imāvarvāñcā upadhāsyāmaḥ

sarvamevedam pradhakṣyato yadyu parāñcau parāñcāveva tapsyato yadyu

samyañcāvantaraivaitāvetajjyotirbhaviṣyatyatho anyo 'nyaṃ hiṃsiṣyata iti te

'rvāñcamanyamupādadhuḥ parāñcamanyaṃ sa eṣa raśmibhirarvāṅ tapati rukbhaḥ

prāṇaireṣa ūrdhvaḥ puruṣaḥ prāñcamupadadhāti prāṅ hyeṣo 'gniścīyate

7.4.1.[19]

hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgra iti | hiraṇyagarbho hyeṣa samavartatāgre bhūtasya

jātaḥ patireka āsīdityeṣa hyasya sarvasya bhūtasya jātaḥ patireka āsītsa dādhāra

pṛthivīṃ dyāmutemāmityeṣa vai divaṃ ca pṛthivīṃ ca dādhāra kasmai devāya haviṣa

vidhemeti prajā patirvai kastasmai haviṣā vidhemetyetat

7.4.1.[20]

drapsaścaskanda pṛthivīmanu dyāmiti | asau vā ādityo drapsaḥ sa divaṃ ca pṛthivīṃ

ca skandatītyamūmitīmāmimaṃ ca yonimanu yaśca pūrva itīmaṃ ca lokamamuṃ

cetyetadatho yaccedametarhi cīyate yaccādaḥ pūrvamacīyateti samānaṃ yonimanu

saṃcarantamiti samānaṃ hyepa etaṃ yonimanu saṃcarati drapsaṃ juhomyanu sapta

hotrā ityasau vā ādityo drapso diśaḥ sapta hotrā amuṃ tadādityaṃ dikṣu

pratiṣṭhāpayati

7.4.1.[21]

dvābhyāmupadadhāti | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadupadadhāti triṣṭubbhyāṃ traiṣṭubho hyeṣa sādayitvā

sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.4.1.[22]

atha sāma gāyati | etadvai devā etam puruṣamupadhāya

tametādṛśamevāpaśyanyathaitacuṣkaṃ phalakam

7.4.1.[23]

te 'bruvan | upa tajjānīta yathāsminpuruṣe vīryaṃ dadhāmeti te

'bruvaṃścetayadhvamiti citimicateti vāva tadabruvaṃstadicata yathāsminpuruṣe

vīryaṃ dadhāmeti

7.4.1.[24]

te cetayamānāḥ |

etatsāmāpaśyaṃstadagāyaṃstadasminvīryamadadhustathaivāsminnayametaddadhāti

puruṣe gāyati puruṣe tadvīryaṃ dadhāti citre gāyati sarvāṇi hi

citrāṇyagnistamupadhāya na purastātparīyānnenmāyamagnirhinasaditi

7.4.1.[25]

atha sarpanāmairupatiṣṭhata | ime vai lokāḥ sarpāste hānena sarveṇa sarpanti

yadidaṃ kiṃ ca sarveṣāmu haiṣa devānāmātmā yadagniste devā

etamātmānamupadhāyābibhayuryadvai na ime lokā anenātmanā na surpeyuriti

7.4.1.[26]

ta etāni sarpanāmānyapaśyan | tairupātiṣṭhanta tairasmā

imāṃlokānasthāpayaṃstairanamayanyadanamayaṃstasmātsarpanāmāni

tathaivaitadyajamāno yatsarpanāmairupatiṣṭhata imānevāsmā

etallokāntsthāpayatīmāṃlokānnamayati tatho hāsyaita etenātmanā na sarpanti

7.4.1.[27]

yadveva sarpanāmairupatiṣṭhata | ime vai lokāḥ sarpā yaddhi kiṃ ca sarpatyeṣveva

tallokeṣu sarpati tadyatsarpanāmairupatiṣṭhate yaivaiṣu lokeṣu nāṣṭrā yo

vyadvaro yā śimidā tadevaitatsarvaṃ śamayati

7.4.1.[28]

namo 'stu sarpebhyo ye ke ca pṛthivīmanu | ye antarikṣe ye divi tebhyaḥ sarpebhyo

nama iti ya evaiṣu triṣu lokeṣu sarpāstebhya etannamaskaroti

7.4.1.[29]

yā iṣavo yātudhānānāmiti | yātudhānapreṣitā haike daśanti ye vā vanaspatīmranu ye

vāvaṭeṣu śerate tebhyaḥ sarpebhyo nama iti ye caiva vanaspatiṣu sarpā ye cāvaṭeṣu

śerate tebhya etannamaskaroti

7.4.1.[30]

ye vāmī rocane divo | ye vā sūryasya raśmiṣu yeṣāmapsu sadaskṛtaṃ tebhyaḥ

sarpebhyo nama iti yatra yatraite tadevaibhya etannamaskaroti namo nama iti yajño

vai namo yajñenaivainānetannamaskāreṇa namasyati tasmādu ha nāyajñiya

brūyānnamasta iti yathā hainam brūyādyajñasta iti tādṛktat

7.4.1.[31]

tribhirupatiṣṭhate | traya ime lokā atho trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsmā etadimāṃlokāntsthāpayatyatho tāvataivaitadidam marvaṃ śamayati

tiṣṭhannupatiṣṭhate tiṣṭhantīva vā ime lokā atho tiṣṭhanvai vīryavattaraḥ

7.4.1.[32]

athainamupaviśyābhijuhoti | ājyena pañcagṛhītena tasyokto bandhuḥ sarvataḥ

parisarpaṃ sarvābhya evainametaddigbhyo 'nnena prīṇāti

7.4.1.[33]

yadvevainamabhijuhoti | etadvai devā etamātmānamupadhāyābibhayuryadvai na

imamiha rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti ta etānrākṣoghnānpratisarānapaśyankṛṇuṣva

pājaḥ prasitiṃ na pṛthvīmiti rākṣoghnā vai pratisarāsta etaiḥ pratisaraiḥ sarvābhyo

digbhyo rakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye 'nāṣṭra etamātmānaṃ samaskurvata

tathaivaitadyajamāna etaiḥ pratisaraiḥ sarvābhyo digbhyo rakṣāṃsi nāṣṭrā

apahatyābhaye 'nāṣṭra etamātmānaṃ saṃ skurute

7.4.1.[34]

ājyena juhoti | vajro vā ājyaṃ vajreṇaivaitaprakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti pañcagṛhītena

pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivaitadrakṣāṃsi nāṣṭrā apahantyāgneyībhiragnirvai jyotī

rakṣohāgninaivaitadrakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti triṣṭubbhirvajro vai

triṣṭubvajreṇaivaitadrakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti sarvataḥ parisarpaṃ sarvābhya

evaitaddigbhyo rakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti

7.4.1.[35]

paścādagneḥ prāṅāsīno | 'thottarato dakṣiṇātha purastātpratyaṅṅatha jaghanena

parītya dakṣiṇata udaṅṅāsīnastaddakṣiṇāvṛttaddhi devatrāthānuparītya

paścātprāṅāsīnastatho hāsyaitatprāgeva karma kṛtam bhavati

7.4.1.[36]

atha srucā upadadhāti | bāhū vai srucau bāhū evāsminnetatpratidadhāti te yatsrucau

bhavataḥ srucau hi bāhū idameva kapucalamayaṃ daṇdo dve bhavato dvau hīmau

bāhū pāśvata upadadhāti pārśvato hīmau bāhū

7.4.1.[37]

kārṣmaryamayīṃ dakṣiṇata upadadhāti | etadvai devā abibhayuryadvai no yajñaṃ

dakṣiṇato rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti ta etaṃ rakṣohaṇaṃ

vanaspatimapaśyankārṣmaryaṃ ta etena vanaspatinā dakṣiṇato rakṣāṃsi nāṣṭrā

apahatyābhaye 'nāṣṭra etaṃ yajñamatanvata tathaivaitadyajamāna etena vanaspatinā

dakṣiṇato rakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye 'nāṣṭra etaṃ yajñaṃ tanuta ājyena pūrṇā

bhavati vajro vā ājyaṃ vajreṇaivaitaddakṣiṇato rakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti

7.4.1.[38]

athaudumbarīmuttarata upadadhāti | ūrgvai rasa udumbara ūrjamevāsminnetadrasaṃ

dadhāti dadhnā pūrṇā bhavati raso vai dadhi rasamevāsminnetaddadhāti

7.4.1.[39]

yadveva srucā upadadhāti | prajāpatervisrastasyāgnisteja ādāya dakṣiṇākarṣatso

'trodaramadyatkṛṣṭvodaramattasmātkārṣmaryo 'thāsyendra oja

ādāyodaṅṅadakrāmatsa udumbaro 'bhavat

7.4.1.[40]

tāvabravīt | upa metam prati ma etaddhattaṃ yena me yuvamudakramiṣṭamiti

tābhyāṃ vai nau sarvamannam prayaceti tau vai mā bāhū bhūtvā prapadyethāmiti

tatheti tābhyāṃ vai sarvamannam prāyacattāvenam bāhū bhūtvā prāpadyetāṃ

tasmādbāhubhyāmevānnaṃ kriyate bāhubhyāmadyate bāhubhyāṃ hi sa sarvamannam

prāyacat

7.4.1.[41]

sa kārṣmaryamayīṃ dakṣiṇata upadadhāti | agneṣṭvā tejasā sādayāmīti yadevāsya

tadagnisteja ādāya dakṣiṇākarṣattadasminnetatpratidadhātyagnirmūrdhā divaḥ

kakudityeṣa u so 'gnirgāyatryā gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivaināmetadupadadhāti ghṛtena pūrṇā bhavatyāgneyaṃ vai ghṛtaṃ

svenaivainametadbhāgena svena ramena prīṇāti

7.4.1.[42]

athaudumbarīmuttarata upadadhāti | indrasya tvaujasā sādayāmīti yadevāsya

tadindra oja ādāyodaṅṅudakrāmattadasminnetatpratidadhāti bhuvo yajñasya rajasaśca

netetyeṣa u sa indraḥ sā yadāgneyyagnikarma hyatha yattriṣṭuptraiṣṭubho hīndra

aindrāgno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaināmetadupadadhātīndrāgnī vai

sarve devāḥ sarvadevatyo 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivaināmetadupadadhāti dadhnā pūrṇā bhavatyaindraṃ vai dadhi

svenaivainametadbhāgena svena rasena prīṇāti

7.4.1.[43]

tāvasyaitāvindrāgnī eva bāhū | tāvenaṃ tejasā ca vīryeṇa ca saha prapadyete sa

sampratyuraḥ puruṣamākāśya yatrābhyāpnoti tadālikhyaine upadadhātyeṣa

haitayorlokaḥ

7.4.1.[44]

te haike tiraścyā upadadhati | tiryañcau vā imau bāhū iti na tathā

kuryātprācyāvevopadadhyātprāṅ hyeṣo 'gniścīyate 'tho evaṃ vai bāhū vīryavattarau

te

nānopadadhāti nānā sādayati nānā sūdadohasādhivadati nānā hīmau bāhū

7.4.1.[45]

tadāhuḥ | naitasya puruṣasya bāhū kuryādetau vā asya bāhū ye ete srucau

nedatirecayānīti sa vai kuryādevaitau vā asya bāhū anvete srucāvatho etau

pakṣāvatho yānyetasminnagnau rūpāṇyupadhāsyanbhavati yāntstomānyāni pṛṣṭhāni

yāni candāṃsyetayoreva sā saṃskṛtiretayorvṛddhistasmādu kuryādevaitasya puruṣasya

bāhū

7.4.2.[1]

svayamātṛṇāmupadadhāti | iyaṃ vai svayamātṛṇemāmevaitadupadadhāti

tāmanantarhitām puruṣādupadadhātyannaṃ vai svayamātṛṇeyaṃ vai

svayamātṛṇeyamu vā annamasyāṃ hi sarvamannam pacyate

'nantarhitamevāsmādetadanna dadhātyuttarāmuttaramevāsmādetadannaṃ dadhāti

7.4.2.[2]

yadveva svayamātṛṇāmupadadhāti | prāṇo vai svayamātṛṇā prāṇo

hyevaitatsvayamātmana ātṛntte prāṇamevaitadupadadhāti tāmanantarhitām

puruṣādupadadhāti prāṇo vai svayamātṛṇeyaṃ vai svayamātṛṇeyamu vai prāṇo yaddhi

kiṃ ca prāṇīyaṃ tatsarvam bibhartyanantarhitamevāsmādetatprāṇaṃ

dadhātyuttarāmuttaramevāsmādetatprāṇaṃ dadhāti

7.4.2.[3]

yadveva svayamātṛṇāmupadadhāti | prajāpatiṃ visrastaṃ devatā ādāya

vyudakrāmaṃstāsu vyutkrāmantīṣu pratiṣṭhāmabhipadyopāviśat

7.4.2.[4]

sa yaḥ sa prajāpatirvyasraṃsata | ayameva sa yo 'yamagniścīyate 'tha yā sā

pratiṣṭhaiṣā sā prathamā svayamātṛṇā tadyadetāmatropadadhāti

yadevāsyaiṣātmanastadasminnetatpratidadhāti tasmādetāmatropadadhāti

7.4.2.[5]

tāṃ vai prajāpatinopadadhāti | prajāpatirhyevaitatsvayamātmanaḥ pratyadhatta

dhruvāsīti sthirāsītyetadatho pratiṣṭhitāsīti dharuṇeti pratiṣṭhā vai dharuṇamāstṛtā

viśvakarmaṇeti prajāpatirvai viśvakarmā tenāstṛtāsītyetanmā tvā samudra

udvadhīnmā suparṇa iti rukbho vai samudraḥ puruṣaḥ suparṇastau tvā

modvadhiṣṭāmityetadavyathamānā pṛthivīṃ dṛṃheti yathaiva yajustathā bandhuḥ

7.4.2.[6]

prajāpatiṣṭvā sādayatviti | prajāpatirhyetām prathamāṃ citimapaśyadapām pṛṣṭhe

samudrasyemannityapāṃ hīyam pṛṣṭhaṃ samudrasya hīyamema vyacasvatīm

prathasvatīmiti vyacasvatī ca hīyam prathasvatī ca prathasva pṛthivyasīti prathasva

pṛthivī cāsītyetat

7.4.2.[7]

bhūrasīti | bhūrhīyam bhūmirasīti bhūmirhīyamaditirasītīyaṃ vā aditiriyaṃ hīdaṃ

sarvaṃ dadate viśvadhāyā ityasyāṃ hīdaṃ sarvaṃ hitaṃ viśvasya bhuvanasya dhartrīti

sarvasya bhuvanasya dhartrītyetatpṛthivīṃ yaca pṛthivīṃ dṛṃha pṛthivīm mā

hiṃsīrityātmānaṃ yacātmānaṃ dṛṃhātmānam mā hiṃsīrityetat

7.4.2.[8]

viśvasmai prāṇāyāpānāya | vyānāyodānāyeti prāṇo vai svayamātṛṇā sarvasmā u vā

etasmai prāṇaḥ pratiṣṭhāyai caritrāyetīme vai lokāḥ svayamātṛṇā ima u lokāḥ

pratiṣṭhā caritramagniṣṭvābhipātvityagniṣṭvābhigopāyatvityetanmahyā svastyeti

mahatyā svastyetyetaccardiṣā śaṃtameneti yaccardiḥ śaṃtamaṃ tenetyetatsādayitvā

sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuratha sāma gāyati tasyopari bandhuḥ

7.4.2.[9]

tadāhuḥ | kathamepa puruṣaḥ svayamātṛṇayānabhinihito bhavatītyannaṃ vai

svayamātṛṇā prāṇaḥ svayamātṛṇānabhinihito v ai puruṣo 'nnena ca prāṇena ca

7.4.2.[10]

atha dūrveṣṭakāmupadadhāti | paśavo vai dūrveṣṭakā paśūnevaitadupadadhāti

tadyairado 'gniranantarhitaiḥ paśubhirupaitta ete tānevaitadupadadhāti

tāmanantarhitāṃ svayamātṛṇāyā upadadhātīyaṃ vai svayamātṛṇānantarhitāṃstadasyai

paśūndadhātyuttarāmuttarāṃstadasyai paśūndadhāti

7.4.2.[11]

yadveva dūrveṣṭakāmupadadhāti | prajāpatervisrastasya yāni lomānyaśīyanta tā imā

oṣadhayo 'bhavannathāsmātprāṇo madhyata udakrāmattasminnutkrānte 'padyata

7.4.2.[12]

so 'bravīt | ayaṃ vāva mādhūrvīditi yadabravīdadhūrvīnmeti tasmāddhūrvā dhūrvā

ha

vai tāṃ dūrvetyācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devāstadetatkṣatram prāṇo

hyeṣa raso lomānyanyā oṣadhaya etāmupadadhatsarvā oṣadhīrupadadhāti

7.4.2.[13]

taṃ yatra devāḥ samaskurvam | stadasminnetam prāṇaṃ rasam madhyato

'dadhustathaivāsminnayametaddadhāti tāmanantarhitāṃ svayamātṛṇāya

upadadhātīyaṃ vai svayamātṛṇānannarhitāstadasyā

oṣadhīrdadhātyuttarāmuttarāstadasyā oṣadhīrdadhāti sā syātsamūlā sāgrā kṛtsnatāyai

yathā svayamātṛṇāyāmupahitā bhūmim prāpnuyādevamupadadhyādasyāṃ hyevaitā

jāyanta imāmanu prarohanti

7.4.2.[14]

kāṇḍātkāṇḍātprarohantī | paruṣaḥ-paruṣasparīti kāṇḍātkāṇḍāddhyeṣā

parvaṇaḥ-parvaṇaḥ prarohatyevā no pūrve pratanu sahasreṇa śatena ceti yathaiva

yajustathā bandhuḥ

7.4.2.[15]

yā śatena pratanoṣi | sahasreṇa virohasīti śatena hyeṣā pratanoti sahasreṇa virohati

tasyāste devīṣṭake vidhema haviṣā vayamiti yathaiva yajustathā

bandhurdvābhyāmupadadhāti tasyokto bandhuḥ sādayitvā sūdadohasādhivadati

tasyokto bandhuḥ

7.4.2.[16]

atha dviyajuṣamupadadhāti | indrāgnī akāmayetāṃ svargaṃ lokamiyāveti

tāvetāmiṣṭakāmapaśyatāṃ dviyajuṣamimāmeva tāmupādadhātāṃ tāmupadhāyāsyai

pratiṣṭhāyai svargaṃ lokamaitāṃ tathaivaitadyajamāno yaddviyajuṣamupadadhāti

yena rūpeṇa yatkarma kṛtvendrāgnī svargaṃ lokamaitāṃ tena rūpeṇa tatkarma kṛtvā

svargaṃ lokamayānīti sā yaddviyajurnāma dve hyetāṃ devate apaśyatāṃ yadveva

dviyajuṣamupadadhāti yajamāno vai dviyajuḥ

7.4.2.[17]

tadāhuḥ | yadasāveva yajamāno yo 'sau hiraṇmayaḥ puruṣo 'tha katamadasyedaṃ

rūpamiti daivo vā asya sa ātmā manuṣo 'yaṃ tadyatsa hiraṇmayo bhavatyamṛtaṃ vā

asya tadrūpaṃ devarūpamamṛtaṃ hiraṇyamatha yadiyam mṛdaḥ kṛtā bhavati mānuṣaṃ

hyasyedaṃ rūpam

7.4.2.[18]

sa yadamūmevopadadhyāt | nemāmapaśiṃṣyātkṣipre hāsmāllokādyajamānaḥ

preyādatha yadimāmapaśinaṣṭi yadevāsyedam mānuṣaṃ rūpaṃ tadasyaitadapaśinaṣṭi

tatho hānenātmanā sarvamāyureti

7.4.2.[19]

sa yannānūpadadhyāt | na haitaṃ daivamātmānamanuprajānīyādatha yadanūpadadhāti

tatho haitaṃ daivamātmānamanuprajānāti tāmanantarhitāṃ dūrveṣṭakāyā upadadhāti

paśavo vai dūrveṣṭakā yajamānaṃ tatpaśuṣu pratiṣṭhāpayati

7.4.2.[20]

tadāhuḥ | kathamasyaitāvātmānau prāṇena saṃtatāvavyavacinnau bhavata iti prāṇo vai

svayamātṛṇā prāṇo dūrveṣṭakā yajamāno dviyajuḥ sa yadanantarhitāṃ svayamātṛṇāyai

dūrveṣṭakāmupadadhāti prāṇeṇaiva tatprāṇaṃ saṃtanoti saṃdadhātyatha

yadanantarhitāṃ dūrveṣṭakāyai dviyajuṣamupadadhāti prāṇo vai dūrveṣṭakā

yajamāno dviyajurevamu hāsyaitāvātmānau prāṇena saṃtatāvavyavacinnau bhavataḥ

7.4.2.[21]

yāste agne sūrye ruco | yā vo devāḥ sūrye ruca iti rucaṃ rucamityamṛtatvaṃ vai

rugamṛtatvamevāsminnetaddadhāti dvābhyāmupadadhāti tasyokto bandhuratho

dvayaṃ hyevaitadrūpam mṛccāpaśca sādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.4.2.[22]

atha retaḥsicā upadadhāti | imau vai lokau retaḥsicāvimau hyeva lokau retaḥ siñcata

ito vā ayamūrdhvaṃ retaḥ siñcati dhūmaṃ sāmutra vṛṣṭirbhavati tāmasāvamuto

vṛṣṭiṃ tadimā antareṇa prajāyante tasmādimau lokau retaḥsicau

7.4.2.[23]

virāḍjyotiradhārayaditi | ayaṃ vai loko virāṭ sa imamagniṃ jyotirdhārayati

svarāḍjyotiradhārayadityasau vai lokaḥ svarāṭ so mumādityaṃ jyotirdhārayati

virāḍvahemau lokau svarāṭca nānopadadhāti nānā hīmau lokau sakṛtsādayati

samānaṃ tatkaroti tasmādu hānayorlokayorantāḥ samāyanti

7.4.2.[24]

yadveva retaḥsicā upadadhāti | āṇḍau vai retaḥsicau yasya hyāṇḍau bhavataḥ sa eva

retaḥ siñcati virāḍjyotiradhārayatsvarāḍjyotiradhārayaditi virāḍvahemāvāṇḍau

svarāṭca tāvetajjyotirdhārayato reta eva prajāpatimeva nānopadadhāti nānā

homāvāṇḍau sakṛtsādayati samānaṃ tatkaroti tasmātsamānasambandhanau te

anantarhite dviyajuṣa upadadhāti yajamāno vai dviyajuranantarhitau

tadyajamānādāṇḍau dadhāti

7.4.2.[25]

atha viśvajyotiṣamupadadhāti | agnirvai prathamā viśvajyotiragnirhyevāsmiṃloke

viśvaṃ jyotiragnimevaitadupadadhāti tāmanantarhitāṃ retaḥsigbhyāmupadadhātīmau

vai lokau retaḥsicāvanantarhitaṃ tadābhyāṃ lokābhyāmagniṃ

dadhātyantarevopadadhātyantareva hīmau lokāvagniḥ

7.4.2.[26]

yadveva viśvajyotiṣamupadadhāti | prajā vai viśvajyotiḥ prajā hyeva viśvaṃ jyotiḥ

prajananamevaitadupadadhāti tāmanantarhitāṃ retaḥsigbhyāmupadadhātyāṇḍau vai

retaḥsicāvanantarhitāṃ tadāṇḍābhyām prajātiṃ dadhātyantarevopadadhātyantareva

hyāṇḍau prajāḥ prajāyante

7.4.2.[27]

prajāpatiṣṭvā sādayatviti | prajāpatirhyetām prathamāṃ citimapaśyatpṛṣṭhe pṛthivyā

jyotiṣmatīmiti pṛṣṭhe hyayam pṛthivyai jyotiṣmānagniḥ

7.4.2.[28]

viśvasmai prāṇāyāpānāya | vyānāyeti prāṇo vai viśvajyotiḥ sarvasmā u etasmai prāṇo

viśvaṃ jyotiryaceti sarvaṃ jyotiryacetyetadagniṣṭe 'dhipatirityagnimevāsyā adhipatiṃ

karoti sādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.4.2.[29]

atha 'rtavye upadadhāti | ṛtava ete yadṛtavye ṛtūnevaitadupadadhāti madhuśca

mādhavaśca vāsantikāvṛtū iti nāmanī enayorete nāmabhyāmevaine etadupadadhāti

dve iṣṭake bhavato dvau hi māsāvṛtuḥ sakṛtsādayatyekaṃ tadṛtuṃ karoti

7.4.2.[30]

tadyadete atropadadhāti | saṃvatsara eṣo 'gnirima u lokāḥ saṃvatsarastasyāyameva

lokaḥ prathamā citirayamasya loko vasanta ṛtustadyadete atropadadhāti yadevāsyaite

ātmanastadasminnetatpratidadhāti tasmādete atropadadhāti

7.4.2.[31]

yadvevaite atropadadhāti | prajāpatireṣo 'gniḥsaṃvatsara u prajāpatistasya

pratiṣṭhaiva prathamā citiḥ pratiṣṭho asya vasanta ṛtustadyadete atropadadhāti

yadevāsyaite ātmanastadasminnetatpratidadhāti tasmādete atropadadhāti te

anantarhite viśvajyotiṣa upadadhāti prajā vai viśvajyotiranantarhitāstatprajā ṛtubhyo

dadhāti tasmātprajā ṛtūnevānuprajāyanta ṛtubhirhyeva garbhe santaṃ

sampaśyantyutubhirjātam

7.4.2.[32]

athāṣāḍhāmupadadhāti | iyaṃ vā aṣāḍhemāmevaitadupadadhāti tām pūrvārdha

upadadhāti prathamā hīyamasṛjyata

7.4.2.[33]

sā yadaṣāḍhā nāma | devāścāsurāścobhaye prājāpatyā aspardhanta te devā

etāmiṣṭakāmapaśyannaṣāḍhāmimāmeva tāmupādadhata

tāmupadhāyāsurāntsapatnānbhrātṛvyānasmātsarvasmādasahanta yadasahanta

tasmādaṣāḍhā tathaivaitadyajamāna etāmupadhāya diṣantam

bhrātṛvyamasmātsarvasmātsahate

7.4.2.[34]

yadvevāṣāḍhāmupadadhāti | vāgvā aṣāḍhā vācaiva taddaivā

asurāntsapatnānbhrātṛvyānasmātsarvasmādasahanta tathaivaitadyajamāno vācaiva

dviṣantam bhrātṛvyamasmātsarvasmātsahate vācameva taddevā upādadhata

tathaivaitadyajamāno vācamevopadhatte

7.4.2.[35]

seyaṃ vāmabhṛt | prāṇā vai vāmaṃ yaddhi kiṃ ca prāṇīyaṃ tatsarvam bibharti teneyaṃ

vāmabhṛdvāggha tveva vābhṛtprāṇā vai vāmaṃ vāci vai prāṇebhyo 'nnaṃ dhīyate

tasmādvāgvāmabhṛt

7.4.2.[36]

ta ete sarve prāṇā yadaṣāḍhā | tām pūrvārdha upadadhāti purastāttatprāṇāndadhāti

tasmādime purastātprāṇāstānnānyayā yajuṣmatyeṣṭakayā

purastātpratyupadadhyādetasyāṃ citau netprāṇānapidadhānīti

7.4.2.[37]

yadvapasyāḥ pañca purastādupadadhāti | annaṃ vā āpo 'napihitā vā annena

prāṇāstāmanantarhitāmṛtavyābhyāmupadadhātyṛtuṣu tadvācam pratiṣṭhāpayati seyaṃ

vāgṛtuṣu pratiṣṭhitā vadati

7.4.2.[38]

tadāhuḥ | yatprajā viśvajyotirvāgaṣāḍhāya kasmādantareṇa 'rtavye upadadhātīti

saṃvatsaro vā ṛtavye saṃvatsareṇa tatprajābhyo vācamantardadhāti

tasmātsaṃvatsaravelāyām prajā vācam pravadanti

7.4.2.[39]

aṣāḍhāsi sahamāneti | asahanta hyetayā devā asurāntsahasvārātīḥ sahasva pṛtanāyata

iti yathaiva yajustathā bandhuḥ sahasravīryāsi sā mā jinveti sarvaṃ vai sahasraṃ

sarvavīryāsi sā mā jinvetyetatsādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.4.2.[40]

tadāhuḥ | kasmādabhisvayamātṛṇamanyā iṣṭakā upadhīyante prācya etā iti dve vai

yonī iti brūyāddevayoniranyo manuṣyayoniranyaḥ prācīnaprajananā vai devāḥ

pratīcīnaprajananā manuṣyāstadyadetāḥ prācīrupadadhāti

devayonerevaitadyajamānam prajanayati

7.5.1.[1]

kūrmamupadadhāti | raso vai kūrmo rasamevaitadupadadhāti yo vai sa eṣāṃ

lokānāmapsu praviddhānām parāṅraso 'tyakṣaratsa eṣa kūrmastamevaitadupadadhāti

yāvānu vai rasastāvānātmā sa eṣa ima eva lokāḥ

7.5.1.[2]

tasya yadadharaṃ kapālam | ayaṃ sa lokastatpratiṣṭhitamiva bhavati pratiṣṭhita iva

hyayaṃ loko 'tha yaduttaraṃ sā dyaustadbyavagṛhītāntamiva bhavati

vyavagṛhītānteva hi dyauratha yadantarā tadantarikṣaṃ sa eṣa ima eva lokā

imānevaitallokānupadadhāti

7.5.1.[3]

tamabhyanakti | dadhnā madhunā ghṛtena dadhi haivāsya lokasya rūpaṃ

ghṛtamantarikṣasya madhvamuṣya svenaivainametadrūpeṇa samardhayatyatho

dadhi haivāsya lokasya raso ghṛtamantarikṣasya madhvamuṣya

svenaivainametadrasena samardhayati

7.5.1.[4]

madhu vātā ṛtāyata iti | yāṃ vai devatāmṛgabhyanūktā yāṃ yajuḥ saiva devatā sa 'kṣo

devatā tadyajustaddhaitanmadhvevaiṣa trico raso vai madhu

rasamevāsminnetaddadhāti gāyatrībhistisṛbhistasyokto bandhuḥ

7.5.1.[5]

sa yatkūrmo nāma | etadvai rūpaṃ kṛtvā prajāpatiḥ prajā asṛjata

yadasṛjatākarottadyadakarottasmātkūrmaḥ kaśyapo vai kūrmastasmādāhuḥ sarvāḥ

prajāḥ kāśyapya iti

7.5.1.[6]

sa yaḥ kūrmo 'sau sa ādityo | 'mumevaitadādityamupadadhāti taṃ

purastātpratyañcamupadadhātyamuṃ tadādityam purastātpratyañcaṃ dadhāti

tasmādasāvādityaḥ purastātpratyaṅ dhīyate dakṣiṇato 'ṣāḍhāyai vṛṣā vai kūrmo

yoṣāṣāḍhā dakṣiṇato vai vṛṣā yoṣāmupaśete 'ratnimātre 'ratnimātrāddhi vṛṣā

yoṣāmupaśete saiṣā sarvāsāmiṣṭakānām mahiṣī yadaṣāḍhaitasyai dakṣiṇataḥ

santsarvāsāmiṣṭakānāṃ dakṣiṇato bhavati

7.5.1.[7]

yadveva kūrmamupadadhāti | prāṇo vai kūrmaḥ prāṇo hīmāḥ sarvāḥ prajāḥ karoti

prāṇamevaitadupadadhāti tam purastātpratyañcamupadadhāti purastāttatpratyañcam

prāṇaṃ dadhāti tasmātpurastātpratyaṅ prāṇo dhīyate puruṣamabhyāvṛttaṃ yajamāne

tatprāṇaṃ dadhāti dakṣiṇato 'ṣāḍhāyai prāṇo vai kūrmo vāgaṣāḍhā prāṇo vai vāco

vṛṣā prāṇo mithunam

7.5.1.[8]

apāṃ gambhantstīdeti | etaddhāpāṃ gambhiṣṭhaṃ yatraiṣa etattapati mā tvā sūryo

'bhitāpsīnmāgnirvaiśvānara iti maiva tvā sūryo hiṃsīnmo agnirvaiśvānara

ityetadacinnapatrāḥ prajā anuvīkṣasvetīmā vai sarvāḥ prajā yā imā iṣṭakāstā ariṣṭā

anārtā anuvīkṣasvetyetadanu tvā divyā vṛṣṭiḥ sacatāmiti yathaivainaṃ divyā

vṛṣṭiranusacetaivametadāha

7.5.1.[9]

athainamejayati | trīntsamudrāntsamasṛpatsvargānitīme vai trayaḥ samudrāḥ svargā

lokāstāneṣa kūrmo bhūtvānusaṃsasarpāpām patirvṛṣabha iṣṭakānāmityapāṃ hyeṣa

patirvṛṣabha iṣṭakānām purīṣaṃ vasānaḥ sukṛtasya loka iti paśavo vai purīṣam

paśūnvasānaḥ sukṛtasya loka ityetattatra gaca yatra pūrve paretā iti tatra gaca

yatraitena pūrve karmaṇeyurityetat

7.5.1.[10]

mahī dyauḥ pṛthivī ca na iti | mahatī dyauḥ pṛthivī ca na ityetadimaṃ yajñam

mimikṣatāmitīmaṃ yajñamavatāmityetatpipṛtāṃ no bharīmabhiriti bibhṛtāṃ no

bharīmabhirityetaddyāvāpṛthivyayottamayopadadhāti dyāvāpṛthivyo hi kūrmaḥ

7.5.1.[11]

tribhirupadadhāti | traya ime lokā atho trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadupadadhāti tribhirabhyanakti tatṣaṭtasyokto bandhuravakā

adhastādbhavantyavakā upariṣṭādāpo vā avakā apāmevainametanmadhyato dadhāti

sādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.5.1.[12]

atholūkhalamusale upadadhāti | viṣṇurakāmayatānnādaḥ syāmiti sa ete iṣṭake

apaśyadulūkhalamusale te upādhatta te upadhāyānnādo 'bhavattathaivaitadyajamāno

yadulūkhalamusale upadadhāti yena rūpeṇa yatkarma kṛtvā viṣṇurannādo 'bhavattena

rūpeṇa tatkarma kṛtvānnādo 'sānīti tadetatsarvamannaṃ yadulūkhalamusale

ulūkhalamusalābhyāṃ hyevānnaṃ kriyata ulūkhalamusalābhyāmadyate

7.5.1.[13]

te retaḥsicorvelayopadadhāti | pṛṣṭayo vai retaḥsicau madhyamu pṛṣṭayo madhyata

evāsminnetadannaṃ dadhātyuttare uttaramevāsmādetadannaṃ dadhātyaratnimātre

'ratnimātrāddhyannamadyate

7.5.1.[14]

prādeśamātre bhavataḥ | prādeśamātro vai garbho

viṣṇurannametadātmasammitamevāsminnetadannaṃ dadhāti yadu vā

ātmasammitamannaṃ tadavati tanna hinasti yadbhūyo hinasti tadyatkanīyo na

tadavati

7.5.1.[15]

audumbare bhavataḥ | ūrgvai rasa udumbara ūrjamevāsminnetadrasaṃ dadhātyatho

sarva ete vanaspatayo yadudumbara ete upadadhatsarvānvanaspatīnupadadhāti

retaḥsicorvelayeme vai retaḥsicāvanayostadvanaspatīndadhāti

tasmādanayorvanaspatayaścatuḥsrakti bhavati catasro vai diśaḥ sarvāsu taddikṣu

vanaspatīndadhāti tasmātsarvāsu dikṣu vanaspatayo madhye saṃgṛhītam

bhavatyulūkhalarūpatāyai

7.5.1.[16]

yadvevolūkhalamusale upadadhāti | prajāpatervisrastātprāṇo madhyata

udacikramiṣattamannenāgṛhṇāttasmātprāṇo 'nnena gṛhīto yo hyevānnamatti sa

prāṇiti

7.5.1.[17]

prāṇe gṛhīte 'smādannamudacikramiṣattatprāṇenāgṛhṇāttasmātprāṇenānnaṃ gṛhītaṃ

yo hyeva prāṇiti so 'nnamatti

7.5.1.[18]

etayorubhayorgṛhītayoḥ |

asmādūrgudacikramiṣattāmetābhyāmubhābhyāmagṛhṇāttasmādetābhyāmubhābhyā

mūr

ggṛhītā yo hyevānnamatti sa prāṇiti tamūrjayati

7.5.1.[19]

ūrji gṛhītāyām | asmādete ubhe udacikramiṣatāṃ te ūrjāgṛhṇāttasmādete ubhe ūrjā

yaṃ hyevorjayati sa prāṇiti so 'nnamatti

7.5.1.[20]

tānyetānyanyo 'nyena gṛhītāni | tānyanyo 'nyena gṛhītvātmanprāpādayata

tadetadannam prapadyamānaṃ sarve devā anuprāpadyantānnajīvanaṃ hīdaṃ sarvam

7.5.1.[21]

tadeṣa śloko 'bhyuktaḥ | tadvai sa prāṇo 'bhavaditi taddhi sa prāṇo 'bhavanmahā

bhūtvā prajāpatiriti mahānhi sa tadabhavadyadenamete devāḥ prāpadyanta bhujo

bhujiṣyā vittveti prāṇā vai bhujo 'nnam bhujiṣyā etatsarvaṃ vittvetye

tadyatprāṇānprāṇayatpurītyātmā vai pūryadvai prāṇānprāṇayattasmātprāṇā devā

atha

yatprajāpatiḥ prāṇayattasmādu prajāpatiḥ prāṇo yo vai sa prāṇa eṣā sā gāyatryatha

yattadannameṣa sa viṣṇurdevatātha yā so 'rgeṣa sa udumbaraḥ

7.5.1.[22]

so 'bravīt | ayaṃ vāva mā sarvasmātpāpmana udabhārṣīditi

yadabravīdudabhārṣīnmeti tasmādupumbhara udumbharo ha vai tamudumbara

ityācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devā uru me karaditi

tasmādurukaramurukaraṃ ha vai tadulūkhalamityācakṣate paro 'kṣam paro

'kṣakāmā hi devāḥ saiṣā sarveṣām prāṇānāṃ yoniryadulūkhalaṃ śiro vai prāṇānāṃ

yoniḥ

7.5.1.[23]

tatprādeśamātram bhavati | prādeśamātramiva hi śiraścatuḥsrakti bhavati

catuḥsraktīva hi śiro madhye saṃgṛhītam bhavati madhye saṃgṛhītamiva hi śiraḥ

7.5.1.[24]

taṃ yatra devāḥ samaskurvan | tadasminnetatsarvam madhyato 'dadhuḥ

prāṇamannamūrjaṃ tathaivāsminnayametaddadhāti retaḥsicorvelayā pṛṣṭayo vai

retaḥsicau madhyamu pṛṣṭayo madhyata evāsminnetatsarvaṃ dadhāti

7.5.1.[25]

viṣṇoḥ karmāṇi paśyateti | vīryaṃ vai karma viṣṇorvīryāṇi paśyatetyetadyato vratāni

paspaśa ityannaṃ vai vrataṃ yato 'nnaṃ spāśayāṃ cakra ityetadindrasya yujyaḥ

sakhetīndrasya hyeṣa yujyaḥ sakhā dvidevatyayopadadhāti dvehyulūkhalamumale

sakṛtsādayati samānaṃ tatkaroti samānaṃ hyetadannameva sādayitvā

sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.5.1.[26]

athokhāmupadadhāti yonirvā ukhā yonimevaitadupadadhāti tāmulūkhala

upadadhātyantarikṣaṃ vā ulūkhalaṃ yadvai kiṃ cāsyā ūrdhvamantarikṣameva

tanmadhyaṃ vā antarikṣam madhyatastadyoniṃ dadhāti tasmātsarveṣām bhūtānām

madhyato yonirapi vanaspatīnām

7.5.1.[27]

yadvevokhāmupadadhāti | yo vai sa prajāpatirvyasraṃsasataiṣā sokheme vai lokā

ukheme lokāḥ prajāpatistāmulūkhala upadadhāti

tadenametasmintsarvasminpratiṣṭhāpayati prāṇe 'nna ūrjyatho

etasmādevainametatsarvasmādanantarhitaṃ dadhāti

7.5.1.[28]

athopaśayām piṣṭvā | lokabhājamukhāṃ kṛtvā purastādukhāyā upanivapatyeṣa

haitasyai lokastatho hāsyaiṣānantaritā bhavati

7.5.1.[29]

tadāhuḥ | kathamasyaiṣā pakvā śṛtopahitā bhavatītiṃ yadeva yajuṣkṛtā tenātho

yadvai kiṃ caitamagniṃ vaiśvānaramupanigacati tata eva tatpakvaṃ śṛtamupahitam

bhavati

7.5.1.[30]

dhruvāsi dharuṇeti | tasyokto bandhurito jajñe prathamamebhyo yonibhyo adhi

jātavedā ityetebhyo hi yonibhyaḥ prathamaṃ jātavedā ajāyata sa gāyatryā

triṣṭubhānuṣṭubhā ca devebhyo havyaṃ vahatu prajānannityetairvā eṣa

candobhirdevebhyo havyaṃ vahati prajānan

7.5.1.[31]

iṣe rāye ramasva | sahase dyumna ūrje apatyāyetyetasmai sarvasmai

ramasvetyetatsamrāḍasi svarāḍasīti samrāṭca hyeṣa svarāṭca sārasvatau tvotsau

prāpavatāmiti mano vai sarasvānvākṣarasvatyetau sārasvatā utsau tau tvā

prāvatāmityetaddvābhyāmupadadhāti tasyokto bandhuratho dvayaṃ hyevaitadrūpam

mṛccā paśca sādayitvā sūdadohasādhivadati tasyokto bandhuḥ

7.5.1.[32]

athaināmabhijuhoti | etadvā asyāmetatpūrvaṃ retaḥ siktam bhavati

sikatāstadetadabhikaroti tasmādyonau retaḥ siktamabhikriyata ājyena juhoti sruveṇa

svāhākāreṇa dvābhyāmāgneyībhyāṃ gāyatrībhyāṃ tasyokto bandhuḥ

7.5.1.[33]

agne yukṣvā hi ye tava | yukṣvā hi devahūtamāniti

yuktavatībhyāmidamevaitadyonau reto yunakti tasmādyonau reto yuktaṃ na

niṣpadyate

7.5.1.[34]

sa yadi saṃvatsarabhṛtaḥ syāt | athābhijuhuyātsarvaṃ vai t adyatsaṃvatsarabhṛtaḥ

sarvaṃ tadyadabhijuhītyatha yadyasaṃvatsarabhṛtaḥ syādupaiva tiṣṭhetāsarvaṃ vai

tadyadasaṃvatsarabhṛto 'sarvaṃ tadyadupatiṣṭhate 'bhi tveva juhuyāt

7.5.1.[35]

paśureṣa yadagniḥ | so 'traiva sarvaḥ kṛtsnaḥ saṃskṛtastasyāvāṅ prāṇaḥ svayamātṛṇā

śroṇī dviyajuḥ pṛṣṭayo retaḥsicau kīkasā viśvajyotiḥ kakudamṛtavye grīvā aṣāḍhā

śiraḥ kūrmo ye kūrme prāṇā ye śīrṣanprāṇāste te

7.5.1.[36]

taṃ vā etam | ita ūrdhvam prāñcaṃ cinotyasau vā āditya eṣo 'gniramu tadādityamita

ūrdhvam prāñcaṃ dadhāti tasmādasāvāditya ita ūrdhvaḥ prāṅ dhīyate

7.5.1.[37]

athainam prasalavyāvartayati | amuṃ tadāditya prasalavyāvartayati tasmādasāvāditya

imāṃlokānprasalavyanuparyaiti

7.5.1.[38]

udaramukhā | yonirulūkhalamuttarokhā bhavatyadharamulūkhalamuttaraṃ

hyudaramadharā yoniḥ śiśnam musalaṃ tadvṛttamiva bhavati vṛttamiva hi śiśnaṃ

taddakṣiṇata upadadhāti dakṣiṇato vai vṛṣā yoṣāmupaśete yadu paśoḥ

saṃskṛtasyānnaṃ taddūrveṣṭakā tasya vā etasyottaro 'rdha udāhitataro bhavati

paśureṣa yadagnistasmātpaśoḥ suhitasyottaraḥ kukṣirunnatataro bhavati

7.5.2.[1]

paśuśīrṣāṇyupadadhāti | paśavo vai paśuśīrṣāṇi paśūnevaitadupadadhāti

tānyukhāyāmupadadhātīme vai lokā ukhā paśavaḥ paśuśīrṣāṇyeṣu tallokeṣu

paśūndadhāti tasmādima eṣu lokeṣu paśavaḥ

7.5.2.[2]

yadvevokhāyām | yonirvā ukhā paśavaḥ paśuśīrṣāṇi yonau tatpaśūnpratiṣṭhāpayati

tasmādadyamānāḥ pacyamānāḥ paśavo na kṣīyante yonau hyenānpratiṣṭhāpayati

7.5.2.[3]

yadveva paśuśīrṣāṇyupadadhāti | yā vai tāḥ śriya etāni tāni paśuśīrṣāṇyatha yāni

tāni

kusindhānyetāstāḥ pañca citayastadyāstāḥ pañca citaya ime te lokāstadye ta ime lokā

eṣā sokhā tadyadukhāyām paśuśīrṣāṇyupadadhātyetaireva tacīrṣabhiretāni

kusindhāni saṃdadhāti

7.5.2.[4]

tānpurastātpratīca upadadhāti | etadvai yatraitānprajāpatiḥ paśūnālipsata ta

ālipsyamānā udacikramiṣaṃstānprāṇeṣu samagṛhṇāttānprāṇeṣu saṃgṛhya

purastātpratīca ātmannadhatta

7.5.2.[5]

tadvā etatkriyate | yaddevā akurvannidaṃ nvasmātte paśavo noccikramiṣanti

yattvetatkaroti yaddevā akurvaṃstatkaravāṇītyatho prāṇeṣvevainānetatsaṃgṛhya

purastātpratīca ātmandhatte

7.5.2.[6]

yadveva paśuśīrṣāṇyupadadhāti | prajāpatirvā idamagra āsīdeka eva so

'kāmayatānnaṃ sṛjeya prajāyeyeti sa prāṇebhya evādhi paśūnniramimīta manasaḥ

puruṣa cakṣuṣo 'śvam prāṇādgāṃ śrotrādaviṃ vāco 'jaṃ tadyadenānprāṇebhyo 'dhi

niramimīta tasmādāhuḥ prāṇāḥ paśava iti mano vai prāṇānām prathamaṃ

tadyatmanasaḥ puruṣaṃ niramimīta tasmādāhuḥ puruṣaḥ prathamaḥ paśūnāṃ

vīryavattama iti mano vai sarve ghrāṇā manasi hi sarve prāṇāḥ

pratiṣṭhitāstadyanmanasaḥ puruṣaṃ niramimīta tasmādāhuḥ puruṣaḥ sarve paśava

iti puruṣasya hyevaite sarve bhavanti

7.5.2.[7]

tadetadannaṃ sṛṣṭvā | purastātpratyagātmannadhatta tasmādyaḥ kaścānnaṃ sṛjate

purastādevainatpratyagātmandhatte tadvā ukhāyāmudaraṃ vā ukhodare tadannaṃ

dadhāti

7.5.2.[8]

athaiṣu hiraṇyaśakalānpratyasyati | prāṇo vai hiraṇyamatha vā etebhyaḥ paśubhyaḥ

saṃjñapyamānebhya eva prāṇā utkāmanti tadyaddhiraṇyaśakalānpratyasyati

prāṇānevaiṣvetaddadhāti

7.5.2.[9]

sapta pratyasyati | sapta vai śīrṣanprāṇāstānasminnetaddadhātyatha yadi pañca

paśavaḥ syuḥ pañcaiva kṛtvaḥ sapta-sapta pratyasyetpañca vā etānpaśūnupadadhāti

sapta-sapta vā ekaikasminpaśau prāṇāstadeṣu sarveṣu prāṇāndadhāti

7.5.2.[10]

taddhaike 'pi | yadyekaḥ paśurbhavati pañcaiva kṛtvaḥ sapta-sapta pratyasyanti pañca

vā etānpaśūnupadadhāti sapta-sapta vā ekaikasminpaśau prāṇāstadeṣu sarveṣu

prāṇāndadhma iti na tathā kuryādetasminvai paśau sarveṣām paśūnāṃ rūpaṃ

tadyadetasminpratyasyati tadevaiṣu sarveṣu prāṇāndadhāti

7.5.2.[11]

mukhe prathamam pratyasyati | samyakṣravanti sarito na dhenā ityannaṃ vai

dhenāstadidaṃ samyaṅmukhamabhisaṃsravatyantarhṛdā manasā pūyamānā ityantarvai

hṛdayena manasā satānnam pūtaṃ ya ṛjustasya ghṛtasya dhārā abhicākaśīmīti yā

evaitasminnagnāvāhutīrhoṣyanbhavati tā etadāha hiraṇyayo vetaso madhye agneriti

ya evaiṣa hiraṇmayaḥ puruṣastametadāha

7.5.2.[12]

ṛce tvetīha | prāṇo vā ṛkprāṇena hyarcati ruce tvetīha prāṇo vai rukprāṇena hi rocate

'tho prāṇāya hīdaṃ sarvaṃ rocate bhāse tvetīha jyotiṣe tvetīha bhāsvatī hīme

jyotiṣmatī cakṣuṣī abhūdidaṃ viśvasya bhuvanasya vājinamagnervaiśvānarasya

cetīhāgnirjyotiṣā jyotiṣmānrukbho varcasā varcasvānitīha viśvāvatībhyāṃ viśvaṃ hi

śrotram

7.5.2.[13]

atha puruṣaśīrṣamudgṛhṇāti | mahayatyevainadetatsahasradā asi sahasrāya tveti

sarvaṃ vai sahasraṃ sarvasya dātāsi sarvasmai tvetyetat

7.5.2.[14]

athainānupadadhāti | puruṣam prathamam puruṣaṃ tadvīryeṇāptvā dadhāti madhye

puruṣamabhita itarānpaśūnpuruṣaṃ tatpaśūnām madhyato 'ttāraṃ dadhāti

tasmātpuruṣa eva paśūnām madhyato 'ttā

7.5.2.[15]

aśvaṃ cāviṃ cottarata | etasyāṃ taddiśyetau paśū dadhāti tasmādetasyāṃ diśyetau paśū

bhūyiṣṭhau

7.5.2.[16]

gāṃ cājaṃ ca dakṣiṇata | etasyāṃ taddiśyetau paśū dadhāti tasmādetasyāṃ diśyetau

paśū bhūyiṣṭhau

7.5.2.[17]

payasi puruṣamupadadhāti | paśavo vai payo yajamānaṃ tatpaśuṣu

pratiṣṭhāpayatyādityaṃ garbham payasā samaṅgdhītyādityo vā eṣa garbho

yatpuruṣastam payasā samaṅgdhītyetatsahasrasya pratimāṃ viśvarūpamiti puruṣo vai

sahasrasya pratimā puruṣasya hyeva sahasram bhavati parivṛṅgdhi harasā

mābhimaṃsthā iti paryenaṃ vṛṅgdhyarciṣā mainaṃ hiṃsīrityetacatāyuṣaṃ kṛṇuhi

cīyamāna iti puruṣaṃ tatpaśūnāṃ śatāyuṃ karoti tasmātpuruṣa eva paśūnāṃ śatāyuḥ

7.5.2.[18]

athottarato 'śvam | vātasya jūtimiti vātasya vā eṣa jūtiryadaśvo varuṇasya nābhimiti

vāruṇo hyaśvo 'śvaṃ jajñānaṃ sarirasya madhya ityāpo vai sariramapsujā u vā aśvaḥ

śiśuṃ nadīnāṃ harimadribudhnamiti girirvā adrirgiribudhnā u vā āpo 'gne mā hiṃsīḥ

parame vyomannitīme vai lokāḥ paramaṃ vyomaiṣu lokeṣvenam mā hiṃsīrityetat

7.5.2.[19]

atha dakṣiṇato gām | ajasramindumaruṣamiti somo vā induḥ sa haiṣa somo 'jasro

yadgaurbhuraṇyumiti bhartāramityetadagnimīḍe pūrvacittiṃ namobhirityāgneyo vai

gauḥ pūrvacittimitimiti prāñcaṃ hyagnimuddharanti prāñcamupacaranti sa

parvabhirṛtuśaḥ kalpamāna iti yadvā eṣa cīyate tadeṣa parvabhirṛtuśaḥ kalpate gām

mā hiṃsīraditiṃ virājamiti virāḍvai gaurannaṃ vai virāḍannamu gauḥ

7.5.2.[20]

athottarato 'vim | varūtrīṃ tvaṣṭurvaruṇasya nābhimiti vāruṇī ca hi tvāṣṭrī cāviraviṃ

jajñānāṃ rajasaḥ parasmāditi śrotraṃ vai paraṃ rajo diśo vai śrotram paraṃ rajo

mahīṃ sāhasrīmasurasya māyāmiti mahatīṃ sāhasrīmasurasya māyāmityetadagne mā

hiṃsīḥ parame vyomannitīme vai lokāḥ paramaṃ vyomaiṣu lokeṣvenam mā

hiṃsīrityetat

7.5.2.[21]

atha dakṣiṇato 'jam | yo agniragneradhyajāyatetyagnirvā eṣo 'gneradhyajāyata

śokātpṛthivyā u ta vā divasparīti yadvai prajāpateḥ śokādajāyata taddivaśca pṛthivyai

ca śokādajāyata yena prajā viśvakarmā jajāneti vāgvā ajo vāco vai prajā viśvakarmā

jajāna tamagne heḍaḥ pari te vṛṇaktviti yathaiva yajustathā bandhuḥ

7.5.2.[22]

ta ete paśavaḥ | tānnānopadadhāti nānā sādayati nānā sūdadohasādhivadati nānā hyete

paśavaḥ

7.5.2.[23]

atha puruṣaśīrṣamabhijuhoti | āhutirvai yajñaḥ puruṣaṃ tatpaśūnāṃ yajñiyaṃ karoti

tasmātpuruṣa eva paśūnāṃ yajate

7.5.2.[24]

yadvevainadabhijuhoti | śīrṣaṃstadvīryaṃ dadhātyājyena juhoti vajro vā ājyaṃ vīryaṃ

vai vajro vīryamevāsminnetaddadhāti svāhākāreṇa vṛṣā vai svāhākāro vīryaṃ vai

vṛṣā vīryamevāsminnetaddadhāti priṣṭubhā vajro vai triṣṭubvīryaṃ vai vajro

vīryaṃ triṣṭubvīryeṇaivāsminnetadvīryaṃ dadhāti

7.5.2.[25]

sa vā ardharcamanudrutya svāhākaroti | asthi vā ṛgidaṃ tacīrṣakapālaṃ vihāpya

yadidamantarataḥ śīrṣṇo vīryaṃ tadasmindadhāti

7.5.2.[26]

athottaramardharcamanudrutya svāhākaroti | idaṃ tacīrṣakapālaṃ saṃdhāya

yadidamupariṣṭācīrṣṇo vīryaṃ tadasmindadhāti

7.5.2.[27]

citraṃ devānāmudagādanīkamiti | asau vā āditya eṣa puruṣastadetaccitraṃ

devānāmudetyanīkaṃ cakṣurmitrasya varuṇasyāgnerityubhayeṣāṃ

haitaddevamanuṣyāṇāṃ cakṣurāprā dyāvāpṛthivī antarikṣamityudyanvā eṣa

imāṃlokānāpūrayati sūrya ātmā jagatastasthuṣaścetyeṣa hyasya sarvasyātmā yacca

jagadyacca tiṣṭhati

7.5.2.[28]

athotsargairupatiṣṭhata | etadvai yatraitānprajāpatiḥ paśūnālipsata ta ālipsyamānā

aśocaṃsteṣāmetairutsargaiḥ śucam

pāpmānamapāhaṃstathaivaiṣāmayametadetairutsargaiḥ śucam pāpmānamapahanti

7.5.2.[29]

taddhaike | yaṃ-yameva paśumupadadhati | tasyātasya śucamutsṛjanti necucam

pāpmānamabhyupadadhāmahā iti te ha te śucam pāpmānamabhyupadadhati yāṃ hi

pūrvasya śucamutsṛjanti tāmuttareṇa sahopadadhati

7.5.2.[30]

viparikrāmamu haika upatiṣṭhante | ūrdhvāṃ śucamutsṛjāma iti te ha te śucam

pāpmānamanūdyantyūrdhvo hyetena karmaṇaityūrdhvāmu śucamutsṛjanti

7.5.2.[31]

bāhyenaivāgnimutsṛjet | ime vai lokā eṣo 'gnirebhyastallokebhyo bahirdhā śucaṃ

dadhāti bahirvedīyaṃ vai vedirasyai tadbahirdhā śucaṃ dadhātyudaṅ tiṣṭhannetasyāṃ

ha diśyete paśavastadyatraite paśavastadevaiṣvetacucaṃ dadhāti

7.5.2.[32]

puruṣasya prathamamutsṛjati | taṃ hi prathamamupadadhātīmam mā

hiṃsīrdvipādam paśumiti dvipādvā eṣa paśuryatpuruṣastam mā

hiṃsīrityetatsahasrākṣo medhāya cīyamāna iti hiraṇyaśakalairvā eṣa sahasrākṣo

medhāyetyannāyetyetanmayum paśum medhamagne juṣasveti kimpuruṣo vai

mayuḥ kimpuruṣamagne juṣasvetyetattena cinvānastanvo niṣīdetyātmā vai

tanūstena cinvāna ātmānaṃ saṃskuruṣvetyetanmayuṃ te śugṛcatu yaṃ dviṣmastaṃ te

śugṛcatviti tanmayau ca śucaṃ dadhāti yaṃ ca dveṣṭi tasmiṃśca

7.5.2.[33]

athāśvasya | imam mā hiṃsīrekaśapham paśumityekaśapho vā eṣa paśuryadaśvastam

mā hiṃsīrityetatkanikradaṃ vājinaṃ vājineṣviti kanikrado vā eṣa vājyu vājineṣu

gauramāraṇyamanu te diśāmīti tadasmai gauramāraṇyamanudiśati tena

cinvānastanvo niṣīdeti tena cinvāna ātmānaṃ saṃskuruṣvetyetadgauraṃ te śugṛcatu

yaṃ dviṣamastaṃ te śugṛcatviti tadgaure ca śucaṃ dadhāti yaṃ ca dveṣṭi tasmiṃśca

7.5.2.[34]

atha goḥ | imaṃ sāhasraṃ śatadhāramutmamiti sāhasro vā eṣa śatadhāra utso

yadgaurvyacyamānaṃ sarirasya madhya itīme vai lokāḥ sariramupajīvyamānameṣu

lokeṣvityetadvṛtaṃ duhānāmaditiṃ janāyeti ghṛtaṃ vā eṣāditirjanāya duhe 'gne mā

hiṃsīḥ parame vyomannitīme vai lokāḥ paramaṃ vyomaiṣu lokeṣvenam mā

hiṃsīrityetadgavayamāraṇyamanu te diśāmīti tadasmai gavayamāraṇyamanudiśati

tena cinvānastanvo niṣīdeti tena cinvāna ātmānaṃ saṃskuruṣvetyetadgavayaṃ te

śugṛcatu yaṃ dviṣāstaṃ te śugṛcatviti tadgavaye ca śucaṃ dadhāti yaṃ ca dveṣṭi

tasmiṃśca

7.5.2.[35]

athāveḥ | imamūrṇāyumityūrṇāvalimityetadvaruṇasya nābhimiti vāruṇo hyavistvacam

paśūnāṃ dvipadāṃ catuṣpadāmityubhayeṣāṃ haiṣa paśūnāṃ tvagdvipadāṃ ca

catuṣpadāṃ ca tvaṣṭuḥ prajānām prathamaṃ janitramityetaddha tvaṣṭā prathamaṃ

rūpaṃ vicakārāgne mā hiṃsīḥ parame vyomannitīme vai lokāḥ paramaṃ vyomaiṣu

lokeṣvenam mā hiṃsīrityetaduṣṭramāraṇyamanu te diśāmīti tadasmā

uṣṭramāran\yamanudiśati tena cinvānastanvo niṣīdeti tena cinvāna ātmānaṃ

saṃskuraṣvetyetaduṣṭraṃ te śugṛcatu yaṃ dviṣmastaṃ te śugṛcatviti taduṣṭre ca

śucaṃ dadhāti yaṃ ca dveṣṭi tasmiṃśca

7.5.2.[36]

athājasya | ajo hyagnerajaniṣṭa śo kāditi yadvai prajāpateḥ śokādajāyata tadagneḥ

śokādajāyata so apaśyajjanitāramagra iti prajāpatirvai janitā so paśyatprajāpatimagra

ityetattena devā devatāmagra āyanniti vāgvā ajo vāco vai devā

devatāmagramāyaṃstena rohamāyannupa medhyāsa iti svargo vai loko rohastena

svargaṃ lokamāyunnupa medhyāsa ityetacarabhamāraṇyamanu te diśāmīti tadasmai

śarabhamāraṇyamanudiśati tena cinvānastanvo niṣīdeti tena cinvāna ātmānaṃ

saṃskuruṣvetyetacarabhaṃ te śugṛcatu yaṃ dviṣmastaṃ te śugṛcatviti tacarabhe ca

śucaṃ dadhāti yaṃ ca dveṣṭi tasmiṃśca

7.5.2.[37]

tadāhuḥ | yāṃ vai tatprajāpatireteṣām paśūnāṃ śucam pāpmānamapāhaṃsta ete pañca

paśavo 'bhavaṃsta eta utkrāntamedhā amedhyā ayajñiyāsteṣām brāhmaṇo

nāśnīyāttānetasyāṃ diśi dadhāti tasmādetasyāṃ diśi parjanyo na varṣuko yatraite

bhavanti

7.5.2.[38]

pratyetyāgnimupatiṣṭhate | etadvā etadayathāyathaṃ karoti yadagnau sāmicite

bahirvedyeti tasmā evaitannihnute 'hiṃsāyā āgneyyāgnaya evaitannihnute gāyatryā

gāyatryo 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivāsmā etannihnute 'niruktayā sarvaṃ

vā aniruktaṃ sarveṇaivāsmā etannihnute yaviṣṭavatyaitaddhāsya priyaṃ dhāma

yadyaviṣṭha iti yadvai jāta idaṃ sarvamayuvata tasmādyaviṣṭhaḥ

7.5.2.[39]

tvaṃ yaviṣṭha dāśuṣa iti | yajamāno vai dāśvānnṛḥ pāhīti manuṣyā vai naraḥ

śṛṇudhī gira iti śṛṇu na imāṃ stutimityetadrakṣā tokamuta tmaneti prajā vai tokaṃ

rakṣa prajāṃ cātmānaṃ cetyetat

7.5.2.[40]

āruhyāgniṃ jaghanena svayamātṛṇām parītyāpasyā upadadhāti | āpa etā yadapasyā

atha vā etebhyaḥ paśubhya āpa utkrāntā bhavanti tadyadapasyā

upadadhātyeṣvevaitatpaśuṣvapo dadhātyanantarhitāḥ paśubhya

upadadhātyanantarhitāstatpaśubhyo 'po dadhāti pañca-pañcopadadhāti pañca hyete

paśavaḥ sarvata upadadhāti sarvata evaiṣvetadapo dadhāti

7.5.2.[41]

tadyāḥ pañcadaśa pūrvāḥ | tā apasyā vajro vā āpo vajraḥ pañcadaśastasmāṃdyenāpo

yantyapaiva tatra pāpmānaṃ ghnanti vajro haiva tasyārdhasya pāpmānamapahanti

tasmādvarṣatyaprāvṛto vrajedayam me vajraḥ pāpmānamapahanaditi

7.5.2.[42]

atha yāḥ pañcottarāḥ | tāścandasyāḥ paśavo vai candāṃsyannam paśavo 'nnamu

paśormāṃsamatha vā etebhyaḥ paśubhyo māṃsānyutkrāntāni bhavanti tadyaccandasyā

upadadhātyeṣvevaitatpaśuṣu māṃsāni dadhātyanantarhitāḥ paśubhya

upadadhātyanantarhitāni tatpaśubhyo māṃsāni dadhātyantarā apasyā bhavanti

bāhyāścandasyā antarā hyāpo bāhyāni māṃsāni

7.5.2.[43]

tadāhuḥ | yadimā āpa etāni māṃsānyatha kva tvakvva lometyannaṃ vāva

paśostvagannaṃ loma tadyaccandasyā upadadhāti saiva paśostvaktallomātho

yānyamūnyukhāyāmajalomāni tāni lomāni bāhyokhā bhavatyantarāṇi paśuśīrṣāṇi

bāhyāni hi lomānyantara ātmā yadītareṇa yadītareṇeti ha smāha śāṇḍilyaḥ sarvāneva

vayaṃ kṛtsnānpaśūntsaṃskurma iti

7.5.2.[44]

yadvevāpasyā apadadhāti | prajāpatervisrastādāpa

āyaṃstāsvitāsvaviśadyadaviśattasmādviṃśatistā asyāṅgulibhyo 'dhyasravannanto vā

aṅgulayo 'ntata evāsmāttā āpa āyan

7.5.2.[45]

sa yaḥ sa prajāpatirvyasraṃsata | ayameva sa yo 'yamagniścīyate 'tha yā asmāttā āpa

āyannetāstā apasyāstadyadetā upadadhāti yā evāsmāttā āpa āyaṃstā

asminnetatpratidadhāti tasmādetā atropadadhāti

7.5.2.[46]

apāṃ tvemantsādayāmīti | vāyurvā apāmema yadā hyevaiṣa itaścetaśca vātyathāpo

yanti vāyau tāṃ sādayati

7.5.2.[47]

apāṃ tvodmantsādayāmīti | oṣadhayo vā apāmodma yatra hyāpa undantyastiṣṭhanti

tadoṣadhayo jāyanta oṣadhiṣu tāṃ sādayati

7.5.2.[48]

apāṃ tvā bhasmantsādayāmīti | abhraṃ vā apām bhasmābhre tāṃ sādayati

7.5.2.[49]

apāṃ tvā jyotiṣi sādayāmīti | vidyudvā apāṃ jyotirvidyuti tāṃ sādayati

7.5.2.[50]

apāṃ tvāyane sādayāmīti | iyaṃ vā apāmayanamasyāṃ hyāpo yantyasyāṃ tāṃ sādayati

tadyā asyaitebhyo rūpebhya āpa āyaṃstā asminnetatpratidadhātyatho

etānyevāsminnetadrūpāṇi dadhāti

7.5.2.[51]

arṇave tvā sadane sādayāmīti | prāṇo vā arṇavaḥ prāṇe tāṃ sādayati

7.5.2.[52]

samudre tvā sadane sādayāmīti | mano vai samudrā manaso vai samudrādvācābhryā

devāstriyīṃ vidyāṃ nirakhanaṃstadeṣa śloko 'bhyukto ye

samudrānnirakhanandevāstīkṣṇābhirabhribhiḥ sudevo adya tadvidyādyatra

nirvapaṇaṃ dadhuriti manaḥ samudro vāktīkṣṇābhristrayī vidyā nirvapaṇametadeṣa

śloko 'bhyukto manasi tāṃ sādayati

7.5.2.[53]

sarire tvā sadane sādayāmīti | vāgvai sariraṃ vāci tāṃ sādayati

7.5.2.[54]

apāṃ tvā kṣaye sādayāmīti | cakṣurvā apāṃ kṣayastatra hi sarvadaivāpaḥ kṣiyanti

cakṣuṣi tāṃ sādayati

7.5.2.[55]

apāṃ tvā sadhiṣi sādayāmīti | otraṃ vā apāṃ sadhiḥ śrotre tāṃ sādayati tadyā

asyaitebhyo rūpebhyo āpa āyaṃstā asminnetatpratidadhātyatho

etānyevāsminnetadrūpāṇi dadhāti

7.5.2.[56]

apāṃ tvā sadane sādayāmīti | dyaurvā apāṃ sadanaṃ divi hyāpaḥ sannā divi tāṃ

sādayati

7.5.2.[57]

apāṃ tvā sadhasthe sādayāmīti antarikṣaṃ vā apāṃ sadhasthamantarikṣe tāṃ sādayati

7.5.2.[58]

apāṃ tvā yonau sādayāmīti | samudro vā apāṃ yoniḥ samudre tāṃ sādayati

7.5.2.[59]

apāṃ tvā purīṣe sādayāmīti | sikatā vā apām purīṣaṃ sikatāsu tāṃ sādayati

7.5.2.[60]

apāṃ tvā pāthasi sādayāmīti | annaṃ vā apām pātho 'nne tāṃ sādayati tadyā

asyaitebhyo rūpebhya āpa āyaṃstā asminnetatpratidadhātyatho

etānyevāsminnetadrūpāṇi dadhāti

7.5.2.[61]

gāyatreṇa tvā candasā sādayāmi | traiṣṭubhena tvā candasā sādayāmi jāgatena tvā

candasā sādayāmyānuṣṭubhena tvā candasā sādayāmi pāṅktena tvā candamā

sādayāmīti tadyā asyaitebhyaścandobhya āpa āyaṃstā asminnetatpratidadhātyatho

etānyevāsminnetaccandāṃsi dadhāti

7.5.2.[62]

tā etā aṅgulayaḥ | tāḥ | sarvata upadadhāti sarvato hīmā aṅgulayo

'nteṣūpadadhātyanteṣu hīmā aṅgulayaścaturdhopadadhāti caturdhā hīmā aṅgulayaḥ

pañca-pañcopadadhāti pañca-pañca hīmā aṅgulayo nānopadadhāti nānā hīmā

aṅgulayaḥ sakṛtsakṛtsādayati samānaṃ tatkaroti tasmātsamānasambandhanāḥ